Esi vesels
2018. gada 28. maijā, 06:45
Vai tiešām vajadzētu atteikties no kafijas? Uzskaitām melnā dzēriena plusus un mīnusus
Gada gaišajā laikā vērts apdomāt, vai enerģiju visam gadam varētu sasmelties no saules vien un, atsakoties no kafijas, iespējams to pat dubultot? Taču varbūt tieši otrādi – kādam kafija var ļoti noderēt aktīvajā sportošanas sezonā, kā arī palīdzēt vielmaiņas un gremošanas procesiem.
Pozitīvie efekti
- Kā jebkura rūgtviela, arī kafija ir lielisks aknu stimulators. Tas nozīmē, ka tā palīdz izdalīties žultij un atbrīvot aknas no toksīniem. Tāpat kafijai piemīt aknas aizsargājoša iedarbība, tā arī normalizē aknu fermentu līmeni.
- Kahveols un kafestols nozīmīgi palielina glutationa S-transferāzes aktivitāti un veicina tā sintēzi. Tas ir enzīms, ko ražo pats organisms, un tas ir daudz spēcīgāks par antioksidantiem, kurus uzņemam ar uzturu.
- Kafijas malkošana ikdienā mērenā jeb vidējā daudzumā palielina glutationa S-transferāzes daudzumu asinīs par 16 procentiem.
- Kafija samazina vēža risku. Vairākos pētījumos atklāta saistība starp kafijas patēriņu un dažādu audzēju (endometrija, krūts, resnās zarnas, ādas, prostatas un aknu) attīstību un progresiju. Kafija, šķiet, samazina vēža risku un palēnina vēža šūnu attīstību.
- Kafija samazina otrā tipa cukura diabēta attīstības risku.Tā arī atjauno šūnu jutību pret insulīnu.
- Kafija palīdz dedzināt taukus. Tā ierosina termoģenēzi – veicina vielmaiņu un palīdz samazināt tauku nogulsnējumus organismā.
Tumšā puse
- Kafijas pupiņas ir viens no visvairāk ķīmiski apstrādātajiem augiem. Kādā pētījumā atklāts, ka uz vienu akru kafijas plantācijas tiek izlietoti ap 150 kg ķīmiskā mēslojuma.
- Kofeīnam, stimulējošajai vielai, ko satur kafija, ne vienmēr (it īpaši mūsdienās) ir pozitīvs efekts. Jutību pret kofeīnu daļēji nosaka mūsu gēni, taču tā ir atkarīga arī no katra cilvēka veselības stāvokļa un attiecīgā dzīves posma.
- Kafija var likt cilvēkam justies nemierīgam, nervozam un pat hiperaktīvam vai – tieši pretēji – vēl vairāk nogurušam. Diemžēl noguruma efekts, kas skaidrojams ar virsnieru pārslodzi no patstāvīgas kofeīna stimulēšanas, neapzināti (vai apzināti) liek ķerties pie nākamās kafijas krūzes, lai iegūtu enerģiju. Ar laiku arī šis mehānisms vairs nestrādā, un var iestāties hroniska noguruma sindroms.
- Kafija ir kairinoša un stimulējoša, tāpēc jebkuras slimības laikā vai periodos, kad ir augsts stresa un noguruma līmenis, kafija nebūtu ieteicama, jo tā atstāj iespaidu uz organisma rezervēm.
- Kafija nav maģiskā dzira, kas enerģiju sniedz par brīvu, tā stimulē mūsu pašu spēju būt aktīviem, un ar laiku mēs varam veiksmīgi šo spēju būt enerģijas pilniem notrulināt līdz izdegšanas sindromam.
