Neļaujies stresam - tas var būt nāvējošs

Ironiskā kārtā tas bijis zināms jau pirms simtiem gadu. 1628. gadā Viljams Hārvijs (William Harvey), cilvēks, kas pirmo reizi pareizi aprakstīja asinsrites sistēmu, par vīrieti ar sirds slimību minējis, ka tas ir “dusmu un sašutuma pārņemts un nav spējīgs par to kādam pateikt”.

1793. gadā Džons Hanters (John Hunter), tā laika slavenākais ārsts, uzskatīja, ka stenokardija ir “prāta satraukums”. Viņš nomira pēkšņi vētrainas valdes sēdes laikā tajā pašā gadā. Uzskatīja, ka viņš miris no sirdslēkmes. 20. gadsimta sākumā Viljams Oslers (William Osler), cits izcils ārsts, aprakstīja tipisku sirds slimības upuri: “Labi noaudzis vīrietis 45–55 gadu vecumā, ar militāru stāju, ar pelēku vai sārtu sejas krāsu, izturīgs un enerģisks, vienmēr pilnā gaitā uz priekšu.”

Sirds slimība cilvēcei bijusi jau sen. Tā nav jauna. Kā 18. gadsimtā precīzi izklāstījis Londonas ārsts Viljams Heberdens (William Heberden), ja neiejaucas tās gaitā un slimība kulminē, pacients pēkšņi krīt un tūlīt mirst.

Lai izvairītos no šīs pēkšņās nāves skotu ārsts, pētnieks Malkolms Kendriks (Malcolm Kendrick) izveidojis ieteikumus, ko vajadzētu ievērot: 

• Nesmēķējiet! Ja nesmēķēsiet, dzīvosiet ilgāk, laimīgāk un ievērojami labāk. Cigaretes, atklāti runājot, ir bezjēdzīgas un nāvējošas.
• Nodarbojieties ar fiziskajiem vingrojumiem. Izvēlieties to, kas jums sagādā prieku, pievienojieties kādam klubam, dariet vienalga ko, lai nesēdētu bezdarbībā. Cilvēkiem vienmēr vajag izkustēties, citādi tie nonāk depresijā, ir satraukti un nelaimīgi.
• Ja vēl nelietojat alkoholu, sāciet to darīt. Ja dzerat, dzeriet regulāri, bet nepļēgurojiet. Pārliecinieties, ka dzēriens jums sagādā baudu. Dzeriet kopā ar draugiem. Dzeriet sabiedrībā, bet nedzeriet, lai piedzertos.
• Ja ienīstat savu darbu, mēģiniet atrast citu. Ja jūsu priekšnieks ir huligāns, iesūdziet viņu darba tiesā un sadodiet viņam.
• Neļaujiet nevienam rupji pret jums izturēties.
• Nekļūstiet par upuri.
• Nejūtieties kā slazdā.
• Aizstāviet savas tiesības un panāciet, ka cilvēki jūs respektē, ko jūs – un mēs visi – patiesi esam pelnījuši.

Kas ir sirds slimība?

Patiesībā termins “sirds slimība” neko neizsaka. Tas nozīmē, ka sirds ir slima, bet sirds slimību ir simtiem, to nosaukumi parasti ir sarežģīti: miokardīts, perikardīts, ventrikulārā hipertrofija, Volfa-Parkinsona-Vaita sindroms, un te nosauktas tikai četras. Taču lielākais nelietis, kas nogalina visvairāk cilvēku, nav sirds saslimšana. Tā ir artēriju slimība, kas piegādā sirdij asinis, un parasti to sauc par aterosklerozi.

Athero vai atheroma nozīmē pelēcīgi baltus taukveida izgulsnējumus artērijas sienā. Šos sabiezējumus sauc par aterosklerotiskajām plātnītēm jeb pangām. Skleroze nozīmē audu vai orgānu sabiezējumu un sacietējumu.

Uzskata, ka plātnītes sāk veidoties no taukveida svītras (dzīsliņām), ko konstatē artērijās vairumam desmitgadīgu bērnu. Pakāpeniski tā kļūst lielāka un biezāka. Beidzot plātnītes var sasniegt stāvokli, kad tās sāk pārkaļķoties, un artērijas sāk atgādināt stīvas caurules.

Problēma nav šīs stīvās, pārkaļķojušās plātnītes, bet gan to veidošanās stadija – nestabilās aterosklerotiskās plātnītes. Kādā lēnas attīstības posmā tās kļūst līdzīgas cistām, kas iegrimst artērijas sienā. Plāns apvalks ietver pusšķidru masu, kurā ir lipīdi, atmiruši baltie asinsķermenīši, asins recekļu atliekas u. c. Visbīstamākais, ja šādām plātnītēm pārplīst plānais apvalks, laukā izkļuvušais saturs dod spēcīgu signālu asins recēšanas sistēmai, un veidojas receklis – trombs, kas pārklāj pārplīsušo plātnīti.

Ja trombs ir liels, tas var pilnībā bloķēt asins pieplūšanu orgānam, kuru attiecīgā artērija apgādā ar asinīm. Ja šis orgāns ir sirds, sirds muskulis pēc nosprostojuma būs skābekļa badā. Tad var būt infarkts (lokalizēta nekroze jeb šūnu bojāeja, kas notiek asins piegādes bloķēšanas dēļ). Mediķi to sauc par miokarda infarktu, bet nespeciālisti – par sirdslēkmi.

Ap 50 % sirdslēkmju ir letālas, un cilvēki galvenokārt nomirst pirmās stundas laikā. Tiem, kas izdzīvo, ir radīti daudzi medicīniski līdzekļi un ārstēšanas metodes, lai varētu palīdzēt. Taču attiecībā uz sirdslēkmi profilakse var palīdzēt daudz vairāk nekā ārstēšana.