Ērces upuris spēj pateikt tikai: "Puķkāposti"

Ērču monitoringa vietās Rīgas apkaimē un Latgalē to aktivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējā pavasarī novēroto pieaugusi aptuveni divas reizes, atsevišķās vietās sasniedzot 53 ērces uz vienu kilometru. Sarosījušās arī nepieaugušās ērces, kuras ir grūti pamanāmas niecīgā izmēra dēļ, tomēr var pārnest slimību ierosinātājus.

Epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai pret ērču encefalītu, tāpēc, lai neinficētos ar Laimas boreliozi jeb Laimas slimību un ērlihiozi, dodoties brīvā dabā, ieteicams nēsāt pielāgotu apģērbu.

Ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem potīšu augstumā, tāpēc, pat uz īsu brīdi iebrienot zālē, jānodrošinās, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba.

Tāpat ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas, lai pēc iespējas ātrāk tās varētu notraukt. Papildus vēlams izmantot ķīmiskus atbaidīšanas līdzekļus, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots.

Valsts apmaksāta bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu notiek 26 Latvijas novados, kur pēdējo piecu gadu laikā bijusi augstākā saslimstība ar bīstamo infekciju.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas drīzāk, ko vislabāk uzticēt mediķiem. Gadījumos, kad tas nav iespējams, ieteicams pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficēt vietu, kur tā piesūkusies, ar pinceti satvert ērci pēc iespējas tuvāk snuķītim un, cenšoties nesaspiest, to lēni izvilkt.

Lai samazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā, jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus.

2014. gadā Latvijā ar ērču encefalītu sasirga 173, pērn – 169 cilvēki. Šogad reģistrēti divi encefalīta, četri Laimas slimības un trīs ērlihiozes gadījumi, tomēr vairākums inficējušies pagājušā gada nogalē.

Ērces upuris spēj pateikt tikai: “Puķkāposti”

Medicīnas studente Anna Klēšmite ir strādājusi par brīvprātīgo Latvijas Infektoloģijas centrā un redzējusi ērču encefalītu upurus.

Kas viņu pārsteidza – pat tie pacienti, kas ar šo smago, nervu sistēmu postošo infekciju bija nokļuvuši slimnīcā, joprojām bija stingri pārliecināti, ka vakcinācija nav nepieciešama. Katrs no viņiem slimnīcā ārstējās vismaz pusotru vai divas nedēļas, un bija arī smagāki gadījumi.

“Puķkāposti” – tas bija vienīgais vārds, ar kuru uz visiem jautājumiem atbildēja jauna māmiņa, kas savu liktenīgo ērci sastapusi, pastaigājoties ar bērnu no mājām netālajā mežā.

“Viņa ērci norāva un aizmirsa par to. Kad kļuva pavisam slikti, devās uz slimnīcu. Viņa nebija potējusies un palīdzību meklēja novēloti, tāpēc momentā slimību nevarēja apturēt. Encefalīts, kas tulkojumā nozīmē smadzeņu apvalka iekaisums, jau bija ietekmējis smadzeņu runas centrus. Es nezinu, kā beidzās šis stāsts, bet ļoti ceru, ka jaunajai māmiņai izdevās atlabt,” stāsta topošā mediķe.

“Atceros jaunu meiteni, kas lasījusi visu pieejamo informāciju un secinājusi, ka no vakcīnas var inficēties.” Interneta komentāri šķita uzticamāki par mediķiem, kuri pēc tam glāba jaunietes veselību.

“Es neaicinu arī krist otrā grāvī un potēt visus pret visu. Tas jāizvērtē katrā individuālajā gadījumā, bet jāsaprot, ka jau no vakcīnu pirmsākuma to mērķis ir pasargāt cilvēku,” piebilst Klēšmite.

Kasjauns.lv/Foto: Evija Trifanova/LETA/Vida Press