Teju 10 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir noteikta invaliditāte

Pērn 8296 personas ar invaliditāti bija bērni, bet 73 541 personas - pensijas vecumā vecākas par 63 gadiem.

Zariņš norādīja, ka pērn 9506 personas saņēma pašvaldības piešķirto asistenta pakalpojumu, no kurām 4 430 personas bija ar pirmās grupas invaliditāti, 4 184 personas - ar otrās grupas invaliditāti, un 892 - bērni.

Vienlaikus 2016.gadā surdotulka pakalpojumu saskarsmes nodrošināšanai saņēma 1218 personas un 65 personas izglītības programmu apguvei. Pērn tika veikta 29 transportlīdzekļu pielāgošana atbilstoši personu ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidam par valsts budžeta līdzekļiem.

Kā skaidroja Zariņš, personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis ik gadu pieaug. "2016.gada beigās nodarbināti bija 4% personu ar pirmās grupas invaliditāti, gandrīz 20% personu ar otrās grupas invaliditāti un 40% personu ar trešās grupas invaliditāti," informēja Zariņš.

Kaut arī 2017.gadā Tiesībsarga biroja veiktajā darba devēju aptaujā 77% darba devēju, kuri jau nodarbinājuši darbiniekus ar invaliditāti, norādīja, ka arī turpmāk pieņemtu darbā darbinieku ar invaliditāti, joprojām nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas stratēģiju, uzsver LM.

"Ja kopumā šajā jomā tolerance palielinās sadzīves situācijās, tad tomēr gandrīz katrs desmitais - 9,6% - negribētu, lai šādi cilvēku tiktu pieņemti darbā viņu organizācijās. Aptaujas liecina, ka vairāk aizspriedumu un lielāka distancēšanās vērojama pret cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām un intelektuālās attīstības traucējumiem," skaidro Zariņš.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Speciālās plenārsēdes laikā 1992.gada oktobrī tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3.decembri par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Pirms 11 gadiem tika pieņemta ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, tāpēc uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātei kļuva par juridisko atskaites punktu visā pasaulē.