Latvijai uzbrūk C hepatīts. Pacienti satraukušies par savu nākotni

C hepatīta pacienti pauž bažas, ka nākamgad atkal paredzēts samazināt naudu C hepatīta ierobežošanai un pacientu ārstēšanai. Budžets nākamajam gadam gan nav apstiprināts, un par konkrētām summām vēl runāt nevar. Tomēr satraukumam varētu būt pamats, kaut gan pēc pacientu protestiem un Eiropas Savienības prasībām situācija ar bīstamās infekcijas ierobežošanu un pacientu ārstēšanu ir uzlabojusies. Vismaz uz papīra noteikti.

Ar C hepatītu sirgst katrs 50. Latvijas iedzīvotājs

Ja pērn C hepatīta zāļu kompensācijai no valsts tika atvēlēti 6,6 miljoni eiro, tad pagājušā gada nogalē bija plānots to samazināt par pusotru miljonu. Tomēr vēlāk finansējumu C hepatīta ārstēšanai ievērojami palielināja – līdz desmitarpus miljoniem. Tiesa gan puse šo līdzekļu tika piešķirti pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, kura ES valstis mudina izstrādāt plānu C hepatīta, HIV/AIDS un tuberkulozes ierobežošanai. Savukārt Pasaules Veselības organizācija aicina visas valstis panākt, lai līdz 2030. gadam C hepatītu izskaustu vispār.

Latvijā ar C hepatītu varētu būt inficēti divi procenti iedzīvotāju – ap 40 000 iedzīvotāju, kaut gan lielākā daļa par to nezina, jo infekcijas simptomi cilvēkam var parādīties tikai pēc padsmit gadiem, 20% gadījumu organisms pats tiek galā ar infekciju un tā iznīkst bez speciālas terapijas. Tomēr daudziem infekcija ir smagākā formā un tā var izraisīt gan smagus aknu bojājumus, gan vēzi. Lietojot efektīgus medikamentus, gandrīz 98% gadījumu var pilnībā izārstēties. Bet valstij veselības budžets nav pietiekams un zāles dārgas. Tāpēc pašreiz Latvijā efektīga terapija ar jaunās paaudzes medikamentiem tiek piedāvāta tikai smagāk sasirgušajiem – ar 3. un 4. stadiju (mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, šāda terapija jau tiek piedāvāta pacientiem, kuriem ir C hepatīta 2. stadija).

Neredz iespēju izdzīvot

C hepatīts ir viena no bīstamākajām ārstējamajām slimībām Latvijā, taču pacientu aizsardzība šajā ziņā ir niecīga, un ārstēšanas iespējas - ierobežotas. Latvijā joprojām nav konkrētas likumdošanas attiecībā uz visām C hepatīta inficēšanās riska zonām, lai gan C hepatīts ir visizplatītākais ar asinīm pārnēsātais vīruss.

Dmitrijs ar C hepatītu inficējās valsts poliklīnikā, izmantojot zobārstniecības pakalpojumus. Pēc neveiksmīga pirmā terapijas kursa, par kuru katru mēnesi Dmitrijs maksāja ap 280 eiro, ārstēšana tika pārtraukta. Šobrīd ārsti viņu novēro un klusē. Dmitrijs ir izmisumā un neredz iespēju izdzīvot, ja C hepatīta ārstēšanā valsts saglabās pašreizējo politiku.

Arī Jānis ar C hepatītu inficējies medicīnas pakalpojumu sniegšanas laikā. Aprakstot iespējas tikt pie valsts apmaksātajiem medikamentiem, Jānis ir skeptisks: „Rindā pieteicos šā gada pavasarī ar cerību, ka zāles dabūšu gada laikā, tomēr pēc nesenās sarunas ar dakteri saprotu, ka nekāds finansiāla atbalsta palielinājums no valsts nav gaidāms, tāpēc es varu gaidīt vēl ilgi un dikti - pat piecus gadus”.

Neviens no šiem pacientiem nav vērsies tiesā, mēģinot pierādīt medicīnas iestādes vainu inficēšanā, jo par slimību abi vīrieši uzzinājuši apmēram desmit gadus pēc inficēšanās. Pierādīt inficēšanos konkrētā vietā ir diezgan sarežģīti, īpaši tad, ja tā notikusi pirms vairākiem gadiem.

„Valsts stīvējās līdz pēdējam”

Latvijā gadījumi, kad kāds C hepatīta pacients vēršas tiesā, lai pierādītu kādas iestādes vainu C hepatīta inficēšanā, nav izplatīti, taču, ņemot vērā, ka liela daļa pacientu ar C hepatītu inficējušies, izmantojot ārstniecības un kosmētiskos pakalpojumus, ir juridisks pamats piedzīt kompensāciju no vainīgajiem, tajā skaitā arī no Latvijas valsts. Ņemot vērā, ka pirms pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām jebkuram cilvēkam bija liela iespēja inficēties ar C hepatītu, pārlejot asinis, pašiem pacientiem to nezinot, ir pamats cilvēku sašutumam par valsts kūtrumu kā kompensāciju sniegšanā, tā ārstniecības nodrošināšanā.

Skaļākais (un vienīgais) gadījums, kad ar C hepatītu inficētais vērsās tiesā pret ārstniecības iestādi un uzvarēja bija Māra Dzelzskalna gadījums. Kaut gan tiesas process ilga 11 gadus, viņš saņēma morālo kompensāciju.

Māris Dzelzskalns iesniedza prasību pret valsti par morālo kompensāciju 30 000 latu apmērā. Dzelzskalns norādīja, ka nav ticis informēts par savu inficēšanos ar C hepatītu četrus gadus pēc asins nodošanas Paula Stradiņa slimnīcā. 2006. gadā tiesa lēma par labu Dzelzskalnam, liekot valstij izmaksāt morālo kompensāciju 12 000 latu apmērā - 8000 latu pašam Dzelzskalnam un 4000 latu viņa sievai. Atšķirībā no ārzemju tiesas prāvām, Latvijā valsts vaina saistīta ar pacienta neinformēšanu par slimības identificēšanu, nevis inficēšanu vai medikamentu nenodrošināšanu.

Dzelzkalns Kasjauns.lv pastāstīja: „Valsts jau stīvējās līdz pēdējam, tā negribēja maksāt. Nezinu, ka vēl kāds būtu tiesājies par to, ka viņš ir inficējies ar C hepatītu valsts vai ārstniecības iestādes nolaidības dēļ un laicīgi nav saņēmis terapiju. Kopš manas prāvas situācija gan ir mainījusies – tagad cilvēki, kuriem paņem asins analīzes, liek parakstīties, ka viņi paši interesēsies par analīžu rezultātiem. Saslimušajiem diagnozē vairs neraksta vesels, bet gan darbam derīgs”.

Panākts arī tas, ka tagad simtprocentīgi kompensē zāļu iegādi C hepatīta slimniekiem (agrāk tie bija tikai 75%), un tas ir nopietns atbalsts – jo ārstēšanās kurss var izmaksāt ap 30 000 eiro.

Tiesājas Anglijā un Amerikā

Jāteic, ka arī ārzemēs notiek tiesas prāvas, kuras ierosinājuši C hepatīta slimnieki. Piemēram, arī ASV un Lielbritānijā ir konstatētas problēmas ar C hepatīta medikamentu pieejamību, taču šo valstu iedzīvotāji aktīvi vērsušies pret organizācijām, kuras nav ļāvušas viņiem ārstēties mūsdienām atbilstošos apstākļos.

2000. gadā Lielbritānijā 114 C hepatīta pacienti tiesā iesūdzēja Nacionālo veselības dienestu (NHS) tiesā. Pacienti norādīja, ka inficēšanās ar vīrusu notikusi asins pārliešanas, kā arī dažādu citu veselības pakalpojumu veikšanas laikā. 2001. gadā tiesa lēma par labu pacientiem, liekot NHS izmaksāt katram pacientam kompensāciju 10 000 līdz 120 000 mārciņu apmērā atkarībā no nodarītā kaitējuma. 2016. maijā NHS tika iesūdzēts tiesā par jaunās paaudzes medikamentu nenodrošināšanu pacientiem, kuri neatbilst dienesta iekšēji noteiktajiem kritērijiem. Ar C hepatīta tresta palīdzību tiesā prasību iesniedza 160 000 C hepatīta pacientu.

Par līdzīgu pacientu tiesību pārkāpumu veikšanu 2015. gadā ASV tiesā tika iesūdzētas veselības apdrošināšanas kompānijas Group Health Cooperative un BridgeSpan. Pēc pacientu advokātu domām, apdrošināšanas kompānijas apzināti ļāvušas pacientiem slimot ar C hepatītu tik ilgi, līdz tas novedis pie aknu cirozes, lai finansiāli ietaupītu uz samērā dārgo medikamentu rēķina. 2014. gadā Masačūsetas ģenerālprokurors draudēja iesūdzēt tiesā vienu no firmām, kura izstrādā jaunos medikamentus C hepatīta ārstēšanā. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka šī firma uztur nesamērīgi augstu zāļu cenu. Ņemot vērā, ka ASV tiesu procesi aizņem ļoti ilgu laiku, iespējamie tiesas lēmumi vēl nav zināmi, taču eksperti prognozē, ka šādu prasību parādīšanās varētu notikt arvien biežāk, jo lielākajai daļai pacientu nav iespējas pašiem apmaksāt jaunās paaudzes C hepatīta medikamentus.

Latvijai jauns plāns

Veselības ministrija izstrādājusi HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plānu 2018. – 2020. gadam, tuvākajos trīs gados C hepatīta ārstēšanai paredz izlietot 49,3 miljonus eiro nepieciešamās terapijas nodrošināšanai.  

Uz jautājumu, vai nepastāv bažas, ka apjomīgie līdzekļi paliks tikai uz papīra, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane teic: „Es domāju, ka nevajag zīlēt un izteikt tādas vai citādas bažas. Ir apkopoti pasākumi un aprēķināts nepieciešamais optimālais finansējums, lai šīs problēmas risinātu”.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis īpašu rezolūciju par C hepatīta, HIV/AIDS un tuberkulozes ierobežošanu. Šajā rezolūcijā teikts, ka EP aicina Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi vērsties ar stingriem politiskiem un ekonomiskiem paņēmieniem pret Austrumeiropas un Vidusāzijas valstīm, kurām nav šo slimību apkarošanas plānu un ilgtspējīga finansiāla nodrošinājuma. Latvijai plāns ir gandrīz gatavs, tomēr finansējuma jautājums ir atvērts.

Hepatīta pacientu apvienības vadītājs Kristaps Kaugurs saka: „Pagājis pusotrs gads, kopš C hepatīta ārstēšanā Latvijā tika uzsākts pārejas process no interferona terapijas uz mūsdienīgu un efektīvu bez interferona terapiju. Šī perioda ietvaros ir uzsākta atteikšanās no vecajām interferona terapijām, pilnveidots pacientu reģistrs un optimizēta lēmumu pieņemšanas kārtība valsts apmaksāto terapiju piešķiršanai”.

Veselības ministre Anda Čakša apliecina, ka C hepatīta slimnieki ir iekļauti pilnajā pakalpojumu grozā, tas nozīmē, ka valstij simtprocentīgi jāsedz viņu ārstēšanās izdevumi.