"Desa ar 80% gaļas", bet sastāv no taukiem un astēm: vai aizdomājamies, ko patiesībā ēdam?

Anna Rozīte: esmu jau pieradusi, ka ciemiņus pārsteidz mans pustukšais ledusskapis
Cik sevi atceros, vienmēr esmu interesējusies par uzturu, tā sastāvu un produktu ietekmi gan uz veselību, gan vidi, kurā dzīvojam. Manuprāt, uzturs ļoti ietekmē pašsajūtu, veselību un pat emocionālo stāvokli. Daudz kas atkarīgs arī no domāšanas – ne velti saka, ka viss ir galvā. Mēs tomēr esam bioķīmiski radījumi.

Man patīk ideja par makrobiotiku, bet, ja ir izvēle starp Latvijā konvencionāli ražotu vai sertificētu ekoloģisku pārtiku no ārzemēm, tad, visticamāk, izvēlēšos otro variantu. Protams, visideālākais ir Latvijā ražots un ekoloģisks vai vēl labāk pašas dārziņā audzēts produkts, kad tiešām zini, kā tas ir audzēts, ka apkārtējā vide nav bijusi piesārņota, bet aktīvam pilsētniekam uz to ir mazas izredzes. Tas, starp citu, ir viens no maniem sapņiem un mērķiem, kuru vēlos realizēt nākotnē.

Kopumā cenšos izvairīties no rūpnieciski apstrādātiem produktiem. Neaizraujos arī ar ekoloģiski sertificētiem, bet rūpnieciski pārstrādātiem produktiem, jo šāda pārtika principā nav dzīva. Skaidrs, ka, dzīvojot pilsētā un piekopjot aktīvu dzīvesveidu, pārtikt no simtprocentīgi svaigiem produktiem ir gandrīz neiespējami, tomēr, manuprāt, tāpat kā jebkurā dzīves jomā, svarīgākais ir nekrist galējībās un saglabāt līdzsvaru. Eko pārtika ne tikai rūpējas par katra indivīda veselību, bet arī par planētas veselību un bioloģisko daudzveidību dabā, kas ir vitāli svarīga mums visiem.
  
Vēl viena ne mazāk svarīga tēma ir food waste jeb neapēstās pārtikas izmešana atkritumos, un pēdējā laikā tas mani ļoti uztrauc. Esmu jau pieradusi, ka ciemiņus pārsteidz mans pustukšais ledusskapis, jo pārtiku cenšos pirkt tikai tuvākajām ēdienreizēm, lai tā nebojātos un nebūtu jāmet ārā. Protams, gadās visādi, taču ikdienā cenšos par to maksimāli piedomāt.

Katru dienu 30 000 cilvēku mirst no bada – tas ir neaptverami milzīgs skaitlis un šausminoša statistika, aiz kuras ir reāli cilvēki. Mums, protams, nav personīgi jāuzņemas vaina par šo baiso realitāti, bet, zinot faktus, gribot negribot rodas vēl lielāka cieņa pret ēdienu un tā lietošanu, pret cilvēkiem, kas to ir audzējuši, veduši līdz tirdzniecības vietai. Visbeidzot tā ir cieņa arī pret savu naudas maku.
  
Pagājušā gada novembrī vegānu mēneša laikā 30 dienas ievēroju vegāniskas ēšanas principus, un tā bija ļoti interesanta pieredze ne tikai no uztura viedokļa, bet arī no dzīvesveida perspektīvām. Sapratu, ka vegānisms ir mazāk par ēšanu kā tādu, bet gan par dzīvesveidu, kas balstīts uz augstiem morāles principiem un ilgstspējīgām izvēlēm. Tas attiecas arī uz kosmētiku. Cenšos izvēlēties kosmētiku, kas nav testēta uz dzīvniekiem. Ir labs teiciens – ja lopkautuvēm būtu stikla sienas, lielākā daļa cilvēku nekad vairs neēstu gaļu. Domāju, tieši tas pats attiecas arī uz kosmētikas testēšanu uz dzīvniekiem.

7. septembrī restorānā "Pagalms" (Kronvalda bulvārī 2b) 11:00 notiks biedrības Babyroom pasākums, kurā runāsim par bērnu ēšanas paradumiem un to ietekmi uz veselību ilgtermiņā. Pasākumā piedalīsies uztura speciāliste Guna Bīlande, Rīgas Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, LiveRiga valdes priekšsēdātāja Vita Jermoloviča, vecāki Dagmāra Legante, Katrīna Puriņa un Kaspars Zlidnis. Vairāk lasi: www.babyroom.lv

Maija Armaneva: diemžēl mūsdienās uzraksts eko vairs nenorāda uz tīru, dabisku un “nevainīgu” produktu
Neiedziļinos katra produkta sastāvā, vairāk kopumā vērtēju, kā produkts vai kāda no tā sastāvdaļām ietekmē manu ķermeni, ādu un kopējo labsajūtu. Piemēram, es vairs nedzeru govs pienu, jo tas ļoti slikti ietekmē gan manu ādas stāvokli, gan ķermeņa aprises. Tā vietā izvēlos rīsu pienu. Tas pats attiecas arī uz skaistumkopšanas produktiem – ja kāds no produktiem pasliktina manu matu, sejas vai ādas stāvokli, to vairs nepērku un izvairos no nevēlamās sastāvdaļas citos produktos.
    
Priekšroku dodu Latvijā audzētiem dārzeņiem, un man ir ļoti paveicies, ka mammai ir dārzs, kurā vasaras sezonā aug visdažādākie produkti. Ziemā izvēlos Mārupes gurķus, jo šķiet, ka pārējie garšo pēc plastmasas. Diemžēl mūsdienās uzraksts eko vairs nenorāda uz tīru, dabisku un “nevainīgu” produktu, jo tas ir kļuvis par mārketinga triku. Pērkot pārtikas produktus, vienmēr lasu to sastāvu un neuzķeros uz lielajiem eko uzrakstiem.

Cenšos izvairīties no pārtikas produktiem, kuros viena no galvenajām sastāvdaļām ir cukurs. Tikpat labi varētu uzreiz apēst vairākas karotes cukura tīrā veidā! Tāpat nepērku produktus, kuru sastāvā ir margarīns. Kad dodos uz ārzemēm, vienmēr atvedu mājās desas un citas delikateses. Esmu novērojusi, ka, piemēram, Spānijā un Itālijā desas tiek gatavotas no īstas gaļas; tas ir redzams, pat nelasot sastāvu. Savukārt, izlasot pašmāju desu sastāvu, uz kuru iepakojuma norādīts “80% gaļas”, atklājas, ka patiesībā lielāko masu veido āda, tauki, astes, ausis, kauli utt.

Jāatzīst, ne vienmēr pētu skaistumkopšanas produktu ražotāju vegānisko attieksmi, bet, ja šādu apzīmējumu ieraugu, mans uzticamības faktors produktam vai zīmolam paaugstinās. Dabisko sastāvdaļu pārsvars sastāvā noteikti pozitīvi ietekmē manu izvēli, iegādājoties kādu no skaistumkopšanas produktiem, īpaši sejai.

Izvēlos sejas kopšanas līdzekļus, kas nesatur eļļas (oil free), jo manai ādai neder nekas, kas ir kaut nedaudz eļļains. Šampūnus izvēlos vai nu pavisam bez parabēniem un sulfātiem, vai vismaz ar jaunākās paaudzes formulām, jo tiem ir pavisam cits sastāvs un iedarbība nekā vecās formulas parabēniem un sulfātiem. Ir ļoti liels un pazīstams luksusa klases koncerns, kas joprojām izmanto vecās formulas, un, pastāvīgi lietojot šos šampūnus, mati ātri kļūst netīri, nespodri, un to kvalitāte kļūst vienkārši atbaidoša.