Ārsti un vēža pacienti neizpratnē par ministrijas plāniem

Izmaiņas paredzētas Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība, paredzot, ka no 2018. gada ķīmijterapijas zāļu iegāde notiks centralizēti.

Argumenti nepārliecina

Viens no ministrijas argumentiem ir gadījumi, kad pacientam nav vajadzīgas visas zāles, ko viņš ir iegādājies, jo aptiekas medikamentus izsniedz tādā daudzumā, kāds ir to iepakojums.
Vēl viena problēma esot risks, kas pastāv, ja zāles neuzglabā pareizi. Pašlaik recepti ķīmijterapijas zālēm izraksta ārsts, pacients aptiekā tās iegādājas un tad dodas uz stacionāru, lai tās injicētu. Veselības ministrija izsaka bažas, ka ceļā no aptiekas uz stacionāru varētu izmainīties zāļu efektivitāte un drošība. Pašlaik gan šādi gadījumi nemaz nav fiksēti, parasti pacienti zāles nopērk aptiekās, kas ir slimnīcās, un tur uzreiz tās tiek ievadītas.

Organizācijas uzsver, ka līdzšinējā sistēma strādā labi un nav skaidrs, kāpēc to nepieciešams izjaukt, radot citas, iespējams, daudz nopietnākas problēmas.

Nevajadzīgs risks pacientiem

Profesionālās organizācijas, piemēram, Latvijas Onkologu asociācija, Ārstu biedrība, Aptieku īpašnieku asociācija, iebilst pret šiem grozījumiem, uzsverot, ka ministrija par šo tēmu nevēlas diskutēt. Taču minētajām problēmām, kuru esamību būtu nepieciešams pierādīt, varot atrast risinājumus, nemainot zāļu iegādes kārtību.

Vairums organizāciju ir pārliecinātas, ka pašreizējā zāļu iegādes sistēma ir pacientu interesēs, savukārt jaunā iepirkumu sistēma pakļaus riskam pacientus, un viņi pie nepieciešamajiem medikamentiem varētu nemaz netikt vai arī būtu spiesti lietot zāles, kas netiktu individuāli pielāgotas tieši viņu situācijai.
Šīs bažas pamatotas ar zemākās cenas kritēriju, nespēju precīzi prognozēt nepieciešamās zāles un to apjomu, kā arī jebkura iepirkuma dalībnieka tiesībām pieņemtos lēmumus apstrīdēt.

Vēl lielāks slogs ārstiem

Mediķus uztrauc papildu darba apjoms, kas, stājoties spēkā šiem grozījumiem, būs jāveic jau tā noslogotajiem ārstiem un slimnīcu personālam: zāļu plānošana, šķaidīšana, detalizētu atskaišu gatavošana un komunikācija ar pacientiem, skaidrojot arī radušās kļūmes vai zāļu nepietiekamību.

Grozījumu lietderība apšaubīta arī tāpēc, ka nav paredzēts plāns, kā kompensējamo zāļu sarakstā, īstenojot centralizēto iepirkumu, tiks iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tie Latvijas pacientiem nav bijuši pietiekami pieejami arī līdz šim, taču jaunā kārtība to pieejamību vēl vairāk apgrūtina.

Jāuzklausa speciālisti

Aptieku īpašnieku asociācijas biedrs Dins Šmits Rīga TV24 norādījis, ka vajadzētu paskatīties uz realitāti, proti, katra gada vasarā nepieciešams ieplānot nākamajam gadam nepieciešamos medikamentus.

Tas nav vienkārši, jo ir daudz dažādu mainīgo: vēža formas, ārstēšanas iespējas, zāļu kombinācijas, cik ilgi pacientam būs vajadzīgas zāles, vai pacients tās panesīs, cik daudz un kāda vēža pacienti nāks klāt. Ņemot to vērā, visticamāk, kaut kas paliks pāri un kaut kā pietrūks. Kompensējamā sistēma strādā tā, ka visas zāles ir pieejamas un valsts samaksā par to, kas tiek patērēts.

Šmits uzsver, ka medikamentu cenai ir tendence samazināties, tirgū ienāk jaunas zāles, taču, ja iepērk uz gadu, nav iespējams pirkt par reālu cenu, apgrūtināta ir arī jaunu medikamentu pieejamība pacientiem. “Līdz ar to šis Veselības ministrijas minētais ietaupījums ir vairāk teorētisks,” rezumē Šmits.

Pacientu biedrība norūpējusies

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe diskusijā Rīga TV24 par šo tēmu paudusi, ka centralizētā iepirkuma kontekstā ļoti rūpīgi jāizsver medikamentu specifikācija un jānodrošina plaša spektra pieejamība, lai visām situācijām būtu pieejamas atbilstošas zāles.

Piemēram, nebūtu pieļaujams, ka, izvēloties zemākās cenas principu, pacients būtu spiests lietot zāles, kurām ir būtiskas blaknes, un tāpēc tiktu ievērojami pasliktināta dzīves kvalitāte, kaut gan ir pieejams cits, nedaudz dārgāks medikaments, kas šādas blaknes nerada. Pašreiz cenu starpību pacients var piemaksāt un iegādāties sev atbilstošākās zāles, kas centralizētā iepirkuma gadījumā nebūs iespējams.
Berķe prognozē, ka jaunās sistēmas sākumā noteikti radīsies situācijas, kad kādas konkrētas zāles pacientiem nebūs pieejamas, jo ļoti grūti prognozēt visas iespējamās modifikācijas un spēju panest konkrētos medikamentus.

Pašreizējā sistēma nav ekonomiska

Veselības ministrijas viedokli izsaka preses sekretāre Agnese Zarāne, pašreizējo kārtību raksturojot kā finansiāli neizdevīgu: “Aptiekā pieejamajā iepakojumā atsevišķos gadījumos pacientam izsniegtais zāļu daudzums ir lielāks, nekā reāli ir nepieciešams, ir pārpalikums, līdz ar to spēkā esošā ķīmijterapijā lietoto medikamentu aprite ambulatoriem un dienas stacionāra pacientiem un valstij ir neekonomiska.”

Jāpiebilst, ka savulaik Valsts kontrole norādījusi uz nelietderīgiem zāļu uzkrājumiem slimnīcās. Tāpat nav skaidrs, kuras institūcijas spēkos ir veikt tādas prognozes, kas neradīs situācijas, kad zāļu trūkst vai radīsies pārpalikumi. Reālāks gan mūsu veselības aprūpes budžeta apstākļos izskatās pirmais scenārijs, kad neizbēgami cietīs pacienti.

Māsu veselība neuztrauc

“Ķīmijterapijā lietotās zāles vairumā gadījumu ir citotoksiski, kancerogēni un veselībai bīstami medikamenti, un to aprite ambulatoriem pacientiem rada arī vides piesārņojuma risku un potenciālu kaitējumu pacientiem un viņu radiniekiem,” saka Zarāne.

Diemžēl medicīnas māsu, kurām jaunajā kārtībā tiks uzdots šķaidīt ķīmijterapijas zāles, veselība un drošība ministriju neuztrauc. Lai slimnīcas aprīkotu atbilstoši augstākajām drošības prasībām un mūsdienīgiem kvalitātes standartiem, ministrijai jāplāno daudzkārt lielāki līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā.

Tāpēc minētais ietaupījums no jaunās kārtības ieviešanas 260 000 eiro apjomā rada neizpratni, kāpēc jau tā pārslogotā Latvijas veselības aprūpes sistēma, kurā akūti trūkst finansējuma, vēlas veikt to funkciju, ko Latvijā un citviet pasaulē efektīvi veic farmācijas kompānijas.

Neatbildēts ir arī jautājums, vai par zāļu šķaidīšanu un detalizētu atskaišu veikšanu ministrija plāno piešķirt papildu finansējumu medicīnas personālam.

Projekts tapis pērn

“Onkoloģijas plāna projekts izstrādāts jau 2016. gada rudenī, iesaistot attiecīgās jomas sabiedriskās organizācijas, kā arī nodots sabiedriskajai apspriedei 2016. gada 14. decembrī, ļaujot par to izteikties jebkuram interesentam,” piebilst Zarāne. Toreiz neviens neesot iebildis. Organizācijas to skaidro ar koncentrēšanos uz citiem būtiskiem jautājumiem, kuru bijis ne mazums.

Ministrijas pārstāve arī mierina: “Ņemot vērā, ka pieejami samērā precīzi dati attiecībā uz saslimstību ar onkoloģiskām slimībām, to ārstēšanai nepieciešamo zāļu apjomu un līdzekļu patēriņu, nevajadzētu būt bažām, ka tiks iepirkts nepietiekams medikamentu daudzums un pacientiem trūks zāļu.” Taču jau tagad skaidrs, ka aiz vārdiem “samērā precīzi” ir pacienti, kuriem zāles nebūs pieejamas.

Korupcijas akas risks

Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Rīga TV24 izteicies skarbi: “Mūsu valstī ir princips, ja kaut kam notiek valsts iepirkums, tad tā ir korupcijas aka.”

Apinis paudis, ka aiz šāda lēmuma slēpjas cilvēki, kuriem ir savtīgi nolūki, par pacientu interesēm viņi nedomājot. Viņš uzskata, ka šādas sistēmas dēļ ārsti tiks uzskatīti par vainīgiem gadījumos, ja medikamentu nepietiks. “Viņi dala, un, ja nebūs zāļu, tad ārsti būs vainīgi,” prognozē Apinis.

Apinis atklāj, ka šādu iepirkumu problēmas jau pastāv, kā piemēru viņš min vakcīnas: “Mēs tās iepērkam par mazāko cenu, kā rezultātā ir daudz tādu, kurām drīz beigsies termiņš.” Satraukumu rada arī fakts, ka iepirkumus var apstrīdēt, kas nozīmē, ka uz nenoteiktu laiku pacientiem tiek liegta pieeja tik ļoti vajadzīgajām zālēm.