Daktera Kudrjavceva atveseļošanās māksla. Kur smelties enerģiju, lai justos labi?

Ja dažos vārdos būtu jāpaskaidro, ko dara Igors Kudrjavcevs, tad varētu teikt, ka viņš māca piekļūt enerģijas krātuvēm, bet enerģija taču ir mūsdienu cilvēka lielākais dārgums. Apātija, nogurums, apnikums, Skārletas O’Hāras taktika “par to es domāšu rīt”. Cik pazīstamas izjūtas! Kur smelties enerģiju, ko darīt, lai justos labi, tie ir jautājumi, kas nodarbina ne vienu vien.

Saulīte uzsmaida

Kā lēnā dejā gaisā šūpojas retas lielas sniega pārslas – pavasaris kacinās ar ziemu. Sestdienas rītā retie gājēji, galvu ierāvuši apkaklēs, dusmojas par ilgi gaidītā pavasara vilcināšanos. Dakteris mani sagaida ar karstu Tibetas tēju, kas ir īsti laikā.

“Ar ci ķīniešu valodā apzīmē dzīvības enerģiju, gun nozīmē darbs. Kopā sanāk darbs ar dzīvības enerģiju,” skaidro četrus tūkstošus gadus senās ķīniešu vingrošanas mākslas meistars. Ci ir arī gaiss, tāpēc cigun dēvē par elpošanas vingrošanu. “Daži uzskata, ka tīrā veidā enerģija neeksistē. Tā rodas tur, kur sākas sadarbība. Enerģiju nevar iedzert vai apēst. Enerģija ir seno grieķu vārds un nozīmē spēju rīkoties. Ci realizē ķermeņa integrālo funkciju – asinsriti, nervu tonusu, vielmaiņu un visu pārējo. Tomēr savā labā varam izmantot arī ārējās enerģijas. Ķīniešu priekšstatos tās ir debesu, zemes un dabas. To, ka debesis mūs uzlādē, apstiprina arī zinātne, jo no kosmosa nāk sīkas daļiņas – protoni, elektromagnētiskais starojums utt. Neredzamās pasaules milzu spēku ķīnieši dēvē par Dao. Mēs sakām Dievs, hinduisti – Brahma. Tas nozīmē vienu – to, ka kaut kur tālu, Visuma centrā, atrodas Radītājs, kas gluži kā Saule izstaro enerģiju. Radītāja starus, kas veido visu pasauli, vietām pārvēršoties matērijā, ķīnieši dēvē par udzi. Tātad udzi ir visa pamatā. Vai spējat iedomāties, cik daudz mums ir spēka, ja protam ar to sadarboties!”

Igors stāsta, ka katrā no mums ir personības centrs. Nevis tās nepilnīgās, virspusējās personības, kas aplipusi ar sliktām īpašībām, bet īstā, ideālā es, kurā Radītājs ir ielicis savu daļiņu, gaismas dzirkstelīti. Dvēseles miera avots mājo sirdī. “Fiziskajā sirdī atrodas neredzams Radītāja gabaliņš. Ķīniešu medicīnā uzskata, ka ieņemšanas brīdī, kad apvienojas divas šūniņas, dižais Dao pieslēdzas vietai, kur pēc tam būs cilvēka sirds. Klasiskajā kristietībā to sauc par sēklas logosu. Ja cilvēks iemācās pieslēgties Dieva daļiņai – saulītei sevī, viņš smeļas enerģiju, sajūt mieru un Dieva klātbūtni. Pieslēgšanos savai sirdij vajadzētu praktizēt katru dienu. Kad runājam ar otru cilvēku, mūsu saulīte uzsmaida otra cilvēka saulītei. Un otra sirds to jūt! Pat ja cilvēks to nezina... Tas iedarbojas jebkurā attālumā.”

Tieši tā – Saules ceļš – nodēvēta Igora Kudrjavceva skola, kurā tiek praktizēta arī tikšanās ar dzīvības enerģiju, savu personības centru, dvēseles saulīti.

Saskaņā ar savu būtību

Sajust sevī spēku pieplūdumu, dzīvības enerģijas dzirksteļošanu ir brīnišķīgi, tomēr ne mazāk svarīgi ir tas, kādiem mērķiem tērējam Dieva doto enerģiju. Varbūt enerģijas mums nav tieši tāpēc, ka to izlietojam nevajadzīgām aktivitātēm? Igors pamāj: “Sonora Vaice reiz teica: cilvēki ir ļoti slinki, bet nez kāpēc ar izcilu atdevi dara pilnīgi nevajadzīgas lietas. Ķīnieši skaidro tā: kamēr Dao daļiņa iemiesojas cilvēkā, tā iziet cauri līmenim, ko sauc par debesu gribu tjaņdži. Tur tā saņem dzīves programmu, ar kuru saskaņā vajadzētu dzīvot. Tā nav pavēle, drīzāk ieteikums, dzīves misija. Salīdzinot mūsu un ķīniešu tradīcijas, jāsecina, ka mums nav šādas misijas, tomēr kristietība runā par talantiem, kas mums doti, lai mēs tos liktu lietā. Kad cilvēks piedzimst, veidojas viņa būtība – sin. Ja cilvēks intuitīvi atrod un seko savai sin, viņa dzīve ir laimīga.”

Vai tjaņdži ir kā liktenis vai varbūt karma? Nē, drīzāk vienkārši dzīve, skaidro Igors. “Karmas jēdzienu pie mums pārprot un lieto šaurā nozīmē. Sanskritā vārdam karma ir četrdesmit sešas nozīmes. Ķīnā šis jēdziens parādījās tikai pēc budisma ienākšanas. Ja neveicas, neizdodas, mēs nopūšamies un sakām karma, domājot, ka tas ir kaut kas, ar ko jāsamierinās. Patiesībā tik primitīva un šaura karmas izpratne Indijā tika ieviesta, kad veidojās kastu sistēma. Tas bija izdevīgi valdošajiem slāņiem. Kristietībā karmas nav, bet ir grēki. Tomēr, ja cilvēks mainās, ar viņu notiek tas, ko dēvē par metanoia – garīgas pārmaiņas. Tas nozīmē, ka grēksūdze nav tikai grēku nožēlošana, tā ir transformācija. Grēks nav noziegums, bet mūsu personības nepilnība. Šajā gadījumā var teikt, ka karma jeb vecie lāsti vairs nedarbojas, jo tie bija paredzēti cilvēkam, kura vairs nav, vietā ir cits. Ķīnieši saka: ja cilvēks dzīvo saskaņā ar savu būtību, debesis viņam palīdz. Udzi starojums, ko var dēvēt arī par Visuma informācijas lauku vai dievišķo gudrību, tādam cilvēkam dod visu vajadzīgo – enerģiju, gribu, zināšanas.”

Tur jau tā lieta, ka mūsdienu cilvēks ne visai labi apjauš savas dzīves misiju. Sociums piedāvā ierobežotas izvēles gatavā iesaiņojumā, gluži kā ātrās uzkodas. “Mūsu civilizācija ir mentāla, turpretī ķīnieši dzīvo pēc intuīcijas,” paskaidro Igors. Pag, pag, bet kā tad ar strauji augošo Ķīnas ekonomiku, masveida rūpniecisko ražošanu? “Viņi to sauc par jan – ārējo izpausmi, kas ir līdzsvarā ar iņ – iekšējo būtību. Iņ un jan daoismā simbolizē ne tikai sievišķo un vīrišķo, bet arī iekšējo un ārējo enerģiju. Viņi saka: vispirms sakārto sevi, un tad tava āriene kļūs skaista. Valsts tēls būs labs, ja tās iedzīvotājiem nekā netrūks. Lai gan ķīnieši ražo preces, kas tiek pārdotas Eiropā, viņi ir vērsti uz iekšieni. Piemēram, Ķīnā ir attīstīts iekšējais tūrisms, jo ķīniešiem ir svarīgi izzināt savu ielu, pilsētu un valsti. Turpretī mēs braucam ceļojumos uz tālām zemēm, bet neesam izstaigājuši blakus kvartālu, neesam apmeklējuši Latvijas pilsētas. Mēs esam ārišķīgi – darām to, kas neiepriecina, un par nopelnīto naudu pērkam nevajadzīgas lietas, lai atstātu iespaidu uz tiem, kas īstenībā mums nepatīk,” stāsta dakteris.

Piecas stihijas mūsos

Ķīniešu medicīnā uzskata, ka cilvēkā ir piecas stihijas: koks, uguns, zeme, metāls un ūdens, turpina Igors. “Koku pārstāv aknas, žultspūslis, cīpslas, acis un nagi. Koka stihiju raksturojošās īpašības ir kustīgums, mērķtiecība, spēks un radošums. Stiebriņš, kas izlaužas cauri asfaltam, lūk, tas ir koks! Uguns ir sirds, asinsvadi, tievā zarna, vaigi, mēles galiņš. Uguns atbild par saskarsmi, prieku, klātbūtni, tieksmi aizņemt telpu. Zeme saistīta ar aizkuņģa dziedzeri, kuņģi, liesu, muskuļiem, lūpām un mēles malām. Zemes galvenais uzdevums ir nodrošināt stabilitāti. Ja cilvēkā trūkst zemes stihijas, viņš jūtas nedrošs par nākotni, apmeklē zīlnieces, astrologus, liek mūsdienās populārās Taro kārtis. Metāls ir plaušas, resnā zarna, āda, deguns un mati uz galvas. Metāls atbild par imunitāti, elpošanu un raksturā iezīmē precizitāti līdz pedantiskumam. Cilvēks, kura organismā netrūkst metāla, izjūt robežas. Uguns vai ūdens ir izplūduši, taču metāls ir ļoti konkrēts. Metāls ir – žih, žah – precīzs, tiešs un bezkaislīgs kā zobens,” virtuāla zobena kustības demonstrē Igors.

Piemēram, ja sieviete ir skaista, gudra, veiksmīga karjerā, ar visnotaļ jauku raksturu, bet vīrieši, lai gan pievērš viņai uzmanību, tomēr ietur distanci, iespējams, dāma ir apveltīta ar pārāk lielu metāla stihijas ietekmi. “Viņa ir lieliska, sakārtota, bet priekšā ir metāls – bruņas. Viņai ir novilkusi striktas robežas. Turpretī ne tik perfekta, mazāk izglītota, vienkārša sieviete ir vīriešu iecienītāka. Tas nozīmē, ka viņa ir harmoniskāka, brīvāka, viņas domas, vārdi un darbi nav pretrunā, un apkārtējie to intuitīvi jūt. Viņas smaids ir dzīvāks un atbruņojošāks. Tāda cilvēka tuvumā atrasties ir vieglāk. Šajā sievietē vairāk ir uguns enerģijas, kas dod vaļu emocijām. Tomēr es neteiktu, ka metāls ir slikti. Sieviete, kurai tas ir izteikts, ir piemērota nelielam cilvēku skaitam. Viņa nav domāta pūlim, tāpēc popularitātes trūkums drīzāk ir kompliments. Tas arī viss. Ja gribas kaut ko mainīt, var strādāt ar nieru enerģiju, kas atbild par maigumu. Ķīnieši uzskatīja, ka cilvēks ar labu nieru enerģiju ir omulīgs un auglīgs.”

Ūdens ir piektā stihija. “Ūdens ir saistīts ar nierēm, un te vietā ir piebilst, ka nieres ķīnieši uzskata par galveno orgānu, kas dod enerģiju visam organismam. Ūdens ir urīnpūslis, kauli, zobi, ausis un spalviņas uz ķermeņa.” Ūdens īpašības ir viedums, seksuālā enerģija un pārliecība par sevi. Senie ķīnieši uzskatīja, ka smadzenes ir mazāk svarīgas par nierēm. Tas skaidrojams uz to, ka senatnē medicīna bija vērsta uz fizisku izdzīvošanu, bet smadzenes ļoti patērē enerģiju. Turklāt ķīnieši uzskatīja, ka nieru meridiānā atrodas vissenākā enerģija gan no mātes, gan tēva puses.

Veseļotājs, kas iekustina kosmosu

Igors pastāsta par kādu gandrīz komisku seno ķīniešu priekšstatu. Viņi uzskatīja, ka cilvēkā ir 168 000 mazu caurumiņu. Pa 84 000 iekļūst labie gariņi, pa tikpat lielu skaitu – ļaunie. Labie nāk tāpat, bet ļaunie netiek iekšā, ja cilvēks ir harmonisks un stabils.

Cigun atveseļošanas sistēmas trīs dārgumi ir  doma, elpa un kustība. Tas nozīmē, ka, vingrinoties pareizi domāt, izmantot prāta spēku, pamazām maināmies – iegūstam mieru un līdzsvaru. Cigun ir tehnikas, kas palīdz atbrīvoties no mokošām, traucējošām domām. Negatīvās izjūtas var vizualizēt un nomainīt. Metode ir līdzīga neirolingvistiskajai programmēšanai, ko izmanto psiholoģijā. Nepārprotiet, iegūtais miers nenozīmē atslābumu, tas var būt pat ļoti aktīvs. Harmonisks cilvēks kļūst kā antena, kas uztver Dao, udzi, dabas un zemes spēku.

“Cilvēks jāsakārto tā, lai sakristu domas, vārdi un darbi. Tad varam nonākt līdz vienotam veselumam. Mūsu medicīnā ķermenis tiek uzskatīts par stulbu mašīnu, kas nav jāņem vērā un ko var labot, kā iegribas. Mūsējā ir tablešu medicīna, kas cīnās pret, bet ķīnieši atveseļo organismu un veicina vispārēju labsajūtu. Tradicionālais ķīniešu ārsts pacientam vispirms nozīmē vingrošanu un meditāciju. Ja tas nepalīdz, ārsts sūta uz masāžu, tad adatu terapiju un tikai beigās, ja visi striķi trūkst, izraksta medikamentus. Turklāt ķīnieši pie ārsta iet nevis tad, kad sāpes jau nevar paciest, bet līdzko sajūt diskomfortu.”

Kopš seniem laikiem ķīniešu medicīna lielu uzmanību pievērš organisma enerģētiskajiem ceļiem – meridiāniem. Ja tie ir nosprostoti, enerģija bloķējas. Tad cilvēks jūtas slikti un slimo. Atbrīvot kanālus un atjaunot dzīvības enerģijas plūsmu var ar speciālām masāžām un vingrojumiem. Igors praksē lieto vairākus terapijas veidus, piemēram, laogun un veici. Laogun ir delnas centrs, kas ir aktīvs un izstaro siltumu. Reizēm vajag pavisam maz – tikai uzlikt rokas. Igors to dēvē par brīnumainu pieskārienu. Masāža var būt paredzēta noteiktam mērķim – asinsritei, imunitātei, nieru darbības uzlabošanai, smadzeņu aktivitātei.

Meistara plaukstas masējot uzsmaida ķermenim, un tas uzsmaida pretim. “Uz āru es varu translēt tikai to, kas ir manī, tāpēc manai enerģijai jābūt labi strukturētai,” saka Igors. Daktera princips – lai, izejot no viņa kabineta, cilvēks justos labāk un pacilātāk. “Ja mana enerģija ir harmoniska, tā iedarbojas atveseļojoši.” Tomēr par dziednieku Igors sevi neuzskata, viņam labāk patīk ķīniešu vārds veseļotājs.

“Būtiska tēma, par ko runā ķīnieši, ir veici enerģija, kas veido apkārtējo telpu. To var dēvēt arī par auru vai biolauku. Normāla cilvēka veici starojums plešas divu metru rādiusā. Tam, kas trenējas cigun, veici var sasniegt desmit metrus. Tas nozīmē, ka caur veici nemitīgi sazināmies. Viļņu valodā cits citam sniedzam informāciju par sevi, pievelkot savējos – līdzīgi domājošos. Mēdz teikt, ka pretējības pievelkas, bet tā ir nedzīvajā dabā. Dzīvajā pasaulē satiekas līdzīgas būtnes,” stāsta pasniedzējs.

“Cilvēks ratiņkrēslā, atrodoties man blakus, kamēr es vingroju, uzlādējas, harmonizējas no manām kustībām. Ar šo fenomenu saskāros pirms vairākiem gadiem. Iedūru pacientam adatas un devos uz telpas stūri, kur aiz aizkariem izpildīju taidzi vingrojumus, lai uzlādētos. Pacients sajūta kustību viļņus un jautāja: “Ko tu dari?” Apstājos un teicu: “Neko.” Klients sacīja: “Jā, tagad neko, bet pirms tam?” Ietekme uz otru cilvēku ir izskaidrojama ar spoguļa neironu darbību smadzenēs. Jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados pētnieki konstatēja, ka vērojot, piemēram, baletu, skatītāju muskuļi reaģēja, it kā atspoguļojot dejotāju kustības. Ap tūkstošgades miju tika atklāti spoguļa neironi, kuru vienīgā funkcija ir atspoguļot,” stāsta Igors.

Bifeļmāte skatās uz Mēnesi

Lēnās, līganās cigun vingrojumu kustības ir skaistas un maģiskas. Nekādu mocību, svīšanas un pūšanas. Vingrojumi it kā ievelk sevī, aizvedot dvēseles ceļojumā uz Seno Ķīnu, un izrādās, ka tos izpildīt ir viegli. Turklāt cigun vingrojumiem ir iedvesmojoši nosaukumi, piemēram, Astoņi brokāta gabali, Bifeļmāte skatās uz Mēnesi. Cigun Ķīnā ir ļoti populārs – tur ir ap sešsimt oficiālo skolu, tūkstošiem dažādu virzienu. Senos laikos katrā ciemā vai pat ģimenē bija sava cigun skola. Bez atveseļojošā ir arī kaujas un reliģiskais cigun.

“Mugurkauls ir svarīgākais kauls. Ja tas ir kārtībā, viss ir kārtībā,” Igors rāda, kā jātur mugura. Tātad akcents tiek likts uz muguras stiprināšanu un enerģijas nosprostojumu attīrīšanu, jo bailes un sliktās atmiņas slēpjas muskuļos un nervos. Ar maigām kustībām tiek atbrīvotas locītavas. Kad ci plūsma ir atjaunota, durvis ir atvērtas, un enerģija var plūst! Pētījumi rāda, ka taidzi vingrojumiem (tiem pašiem, ko ķīnieši izpilda parkos) ir ārstniecisks efekts – normalizējas cukura līmenis un asinsspiediens.

“Kad cilvēks sāk pareizi elpot un kustēties, sistēmas ar laiku pašas sakārtojas,” nosaka dakteris. Tomēr mani māc šaubas, vai prakses, kas palīdzēja pirms vairākiem tūkstošiem gadu dzīvojušiem ķīniešiem, tikpat sekmīgi iedarbojas uz citas rases mūsdienu cilvēkiem, kas dzīvo pilnīgi citos apstākļos un platuma grādos. “Senās tehnikas un metodes ir transformētas,” apstiprina Igors. “Tā ir, senais cilvēks bija citāds nekā mēs, tomēr pēc anatomiskās uzbūves un fizioloģijas cilvēks ir universāls. Mēs dzīvojam vidē, kurā ir ļoti daudz informācijas, ārēju signālu un kontaktu, kādu nebija senos laikos. Mūsu smadzenes visus procesus spēj paātrināt. Senajam ķīnietim, lai sasniegtu rezultātu, bija vajadzīgi desmit gadi, mums pietiek ar desmit nedēļām. Mūsdienu cigun pamatā ir tāds pats kā senatnē, bet atšķiras izpildījuma un laika ziņā.”

No klasiskā cigun Igors neatkāpjas, jo uzskata, ka šis atveseļošanās ceļš savu efektīvo iedarbību ir pierādījis ilgā laika posmā. “Medicīnā ļoti svarīga ir katamnēze – pacienta stāvokļa dinamika kopš terapijas pabeigšanas. Cigun katamnēze četru tūkstošu gadu laikā ir bijusi laba.” Ārsts uzskata, ka Saules ceļš – sistēma, ko viņš vēlas dot pasaulei – balstās viņa zināšanās un pieredzē par to, kā dzīvot un justies labāk. “Patiesībā cilvēks veido tikai divu veidu sadarbību – ar sevi un visu pārējo – citiem cilvēkiem, dabu, zemi, Dievu, redzamo un neredzamo pasauli. Kamēr cilvēkā nebūs kārtības, viņš nevarēs normāli sazināties ar pasauli. Man gribētos, lai katrs kļūst par savas iekšējās saulītes starotāju.”