Ģimenes ārste: "Man ir 15 minūtes vienam cilvēkam! Lai nopelnītu labu algu, jābūt 2000 pacientiem"
Pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3. jūlijā pulksten 12:00 vairāk nekā 600 Latvijas ģimenes ārsti, balstoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) lēmumu, sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām. Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar lielāko pilsētu ārstiem. Aptaujātie ārsti labprāt dalījās savās pārdomās, taču vēlējās palikt anonīmi.
Ārstiem uzspiež brāķi
“Vislielākā sāpe ir viss notiekošais ap e-veselības sistēmu. Tas ir brāķa projekts, kurš šobrīd tiek uzspiests ārstiem un apgrūtinās mūsu darbu. Arī aptiekas ar šausmām gaida nākotnē ieviešamo risinājumu zāļu recepšu apstrādei e-receptes. Šobrīd nav pārliecības nedz par šī portāla funkcionalitāti, nedz par pacienta personisko datu aizsargātību. Pieprasīt, lai mēs strādājam šādā sistēmā, ir nekorekti,” apgalvo kāda ģimenes ārste no Zemgales.
Viņasprāt, lielisks piemērs interneta tehnoloģijās balstītu risinājumu ieviešanai esot Igaunija, kur e-veselībai analoga sistēma ieviesta pakāpeniski, to neuzspiežot.
Mediķe ir kritiski noskaņota arī pret Veselības ministres Andas Čakšas ierosināto ideju veidot tā dēvētās ģimenes ārstu kopprakses, kurās būtu jāapvienojas trim līdz sešiem mediķiem, tādējādi padarot ārstu pakalpojumus pieejamākus.
Kā minēts LĢĀA izvirzītajās prasībās, jāveicina tieši ģimenes ārstu neatkarīgo prakšu attīstība, tai skaitā jaunu ģimenes ārstu prakšu izveidošana un aprīkošana.
Kā būtisku ģimenes ārste norāda arī mediķu atalgojuma jautājuma sakārtošanu – tam esot jāatbilst ārstu faktiskajai darba slodzei un pienākumiem.
Jāstrādā garas virsstundas
Sarunā ar Kasjauns.lv ģimenes ārste no Zemgales atklāj, ka šobrīd viņas darba ikdienu raksturo pārslodze un virsstundas.
“Ir svarīgi saprast, ka pacienti pie ģimenes ārsta bieži vien neatnāk ar vienu slimību – ģimenes ārstiem ir visai plašs spektrs, kura ietvaros tad arī jākonsultē cilvēki. Šobrīd man ir 15 minūtes laika vienam pacientam. Tas gluži vienkārši ir par maz. Bieži vien nākas strādāt virsstundas līdz pat desmitiem vakarā. Lai nopelnītu labu algu, pacientu skaitam jābūt ap 2000, taču pakalpojumu kvalitāte pie šāda skaita nebūs normāla,” skaidro mediķe.
Ārste arī piebilst, ka pie tagadējā režīma viņai neatliekot laika savai attīstībai un esot grūti atrast medicīnas māsu: “Šobrīd gan ir izdevies atrast labu gados jaunu meiteni, taču man nav ne jausmas, ko iesākšu, ja viņa, piemēram, aizies bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Nestreiko, bet atbalsta
Kāds ģimenes ārsts ar privātpraksi no Vidzemes apgalvo, ka, lai arī streikā nepiedalās, pilnībā atbalsta LĢĀA izvirzītās prasības.
“Līdz šim laikam ir bijuši vien solījumi, taču rīcības nekādas. Ja nebūtu streika, esmu pārliecināts, ka šīs lietas uz priekšu tā arī nepakustētos nekad. Mani visvairāk satrauc medicīnas māsu zemās algas. Ja tas tā turpināsies, pēc pāris gadiem mums valstī vairs nebūs šīs profesijas pārstāvju. Paldies tām vecajām pensionārēm, kuras nāk un vēl kaut ko dara,” stāsta ārsts.
“Vajadzīgo reformu nav. “Zaļais koridors” [pacientiem ar aizdomām par vēzi paredzēta sistēma, kas ļauj ātrāk un savlaicīgāk konstatēt, ārstēt onkoloģiskās saslimšanas] līdz šim bijusi vienīgā patiesi labā lieta, no Andas Čakšas puses.”
Uz jautājumu, kādēļ pats neatbalsta ģimenes ārstus streikojot, mediķis atbild: “Ja sākšu streikot, apstāsies visa pilsēta. Dienā ap 500 cilvēkus sanāk apkalpot! Protams, ir arī finansiāli iemesli – ir kredīti un parādi, kurus vajag atdot. To dēļ es gluži vienkārši nevaru nestrādāt.”
Jāturpina cerēt un jāiztur
Kāda vispārējās prakses ģimenes ārste no Kurzemes tikmēr norāda, ka būtībā savā nostājā piekrīt visām LĢĀA prasībām, taču galvenokārt esot svarīgi atcelt ieceri veidot iepriekšminētās kopprakses.
Mediķe norāda, ka 12. jūlijs – diena, kurā ģimenes ārsti uz 24 stundām pārtraukuši streiku savu pacientu dēļ, bijusi īpaši smaga un noslogota.
“Šodiena bija ļoti traka. No rītdienas dodos atvaļinājumā,” īsajā sarunā pauda mediķe.
Līdzīgās domās ir arī kāda cita kolēģe no Zemgales novada. Viņa norāda, ka viens no būtiskākajiem nepārprotami ir naudas jautājums.
Kapitācijas naudas maksājumiem (samaksa par reģistrēto pacientu aprūpi, kas izmaksājama pilnā apjomā) jātiek palielinātiem saskaņā ar LĢĀA prasībām.
“Jāpiebilst, ka šobrīd telpu īrei tiek tērēti 600 eiro mēnesī,” piebilst ārste. Svarīgi esot parūpēties arī par medmāsām, kuru atalgojums joprojām ir neadekvāti zems: “Mūsu māsiņu alga šobrīd ir ap 390 pēc nodokļu nomaksas. Atalgojums ir jāceļ, citādi šo speciālistu drīz vien sāks pietrūkt.”
Mediķe pauda, ka galvenais esot izturēt un cerēt, ka ar streikošanas palīdzību izdosies panākt vēlamās izmaiņas.
Ģimenes ārstu izvirzītās prasības
Savas prasības Veselības ministrijai (VM) LĢĀA izvirzīja vēl pirms streika, maijā.
To pamatā, saskaņā ar asociācijas mājaslapā publicēto informāciju, ir pieci atsevišķi punkti, kuri iezīmē konkrētas nepieciešamās izmaiņas.
Ārsti pieprasa:
1) palielināt šobrīd noteikto kapitācijas naudas maksājumu 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos 3 gadus (2018., 2019. un 2020.);
2) palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā;
3) palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu 3 gadu laikā;
4) atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tai skaitā jauno ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu;
5) nodrošināt, ka “e-veselības” sistēmas katru daļu (“e-DNL”, “e-recepte” utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad LĢĀA ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Vienošanās nav panākta, streiks turpināsies
12. jūlijā, akcijas “Valdība vilcinās, ārsti dara” ietvaros, gādājot par pacientiem, streiks uz vienu dienu tika izbeigts, taču, kā ziņo aģentūra LETA, 12. jūlijā, tiekoties ministrei Čakšai, ministru prezidentam Kučinskim un LĢĀA vadītājai Sarmītei Veidei, vienošanās par streika pārtraukšanu netika panākta.
Kā žurnālistiem norādīja Kučinskis, puses joprojām nevar vienoties par kapitācijas naudas palielināšanu, tāpēc šis jautājums rīt tiks nodots Veselības nozares stratēģiskajai padomei.
Veide iepriekš informēja, ka kapitācijas naudas palielināšanai par 30% nākamgad nepieciešami 5,3 miljoni eiro, taču uz ģimenes ārstu prasību palielināt patlaban maksājumu par 30%, VM atbildējusi ar piedāvājumu palielināt vien kapitācijas naudā iekļauto darba algu.
Jāsaprot, ka ģimenes ārsts, saņemot darba algu par ārstniecisko darbu, vienlaikus ir arī prakses vadītājs, un tā dēvētajā kapitācijas naudā ir iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi.
Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
