Mēru pielaides valsts noslēpumam: trešdaļu amatpersonu vēl vērtē
Šī gada pašvaldību vēlēšanas bija pirmās, pēc kurām ieceltajiem domju vadītājiem obligāti ir jāsaņem pielaidi valsts noslēpumiem. Kā skaidro Saeimas Nacionālās drošības komitejas vadītājs, šī prasība ir svarīga, jo civilās aizsardzības plānā ir arī militārā sadaļa. Iespējama iebrukuma gadījumā to noteikti būtu jāpārzina pašvaldības mēram. Pagaidām Valsts drošības dienests (VDD) ir izvērtējis aptuveni trešdaļu pašvaldību vadošās amatpersonas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Arī ar notiesājošu spriedumu pielaidi iespējams saņemt
Šilte ar uzrakstu “domes priekšsēdētājs” pie Gata Trukšņa (LZP) kabineta ir simboliska. Viņš joprojām sastopams priekšsēdētāja kabinetā, lai gan no mēra amata viņš atkāpās pagājušajā nedēļā, jo nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam. Kopš mēriem tā ir nepieciešama, lai drīkstētu strādāt, šis ir pirmais tāds gadījums.
“Man pateica, ka man netiek dota pielaide valsts noslēpumam, pamatojoties uz to, ka esmu bijis sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,” viņš pauž. Truksni atzina par vainīgu apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu.
Notiesājošais spriedums ir formālais iemesls, kura dēļ Truksnis nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam. Taču dienests vērtēšanas laikā iegūst arī operatīvo informāciju, kas, savukārt ir slepena. “Šis ir ļoti liela apjoma darbs, jo šis nav formāls darbs. Kāds varbūt iedomājās, ka viņiem (VDD – red.) ir jāpārbauda datu bāzē, vai persona ir sodīta administratīvi. Šis ir liels informācijas vākšanas darbs, bet arī operatīvais darbs, kur jāvāc informācija,” stāsta Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Kā 2024. gada pārskatā raksta VDD, “vairumā gadījumu personām piekļuvi valsts noslēpumam liedza vairāku iemeslu dēļ”. Daži no biežākajiem iemesliem speciālās atļaujas atteikumam ir, piemēram, regulāra ceļošana uz Krieviju vai Baltkrieviju, kā arī citām Krieviju atbalstošām valstīm; izdarīti noziedzīgi nodarījumi, tostarp dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; alkohola, narkotiku, azartspēļu vai cita atkarība, kā arī citi iemesli.
Truksni notiesāja pēc Krimināllikuma 327. panta. Taču notiesājošs spriedums ne obligāti ir šķērslis, lai pielaidi valsts noslēpumam saņemtu. Preiļu novada priekšsēdētājam Aldim Adamovičam (ievēlēts no Latgales partijas/ “Jaunā Vienotība”/ “Latvijas attīstībai” kopīgā saraksta) pirms vairāk nekā trīs gadiem stājās spēkā notiesājošs spriedums par krāpšanu ar īrētā dzīvokļa kompensācijām un dienesta viltojumu. Viņš joprojām nezinot, vai pielaidi valsts noslēpumam saņems.
Saskaņā ar likumu drošības dienesta vadītājs, kas šobrīd ir Normunds Mežviets, pēc tam, kad persona pārbaudīta, var atļaut pieeju valsts noslēpumam, ja izdarītais noziegums nav sevišķi smags. “VDD katru šādu gadījumu vērtē individuāli, par prioritāti uzskatot apdraudējuma nepieļaušanu aizsargājamas informācijas drošībai un valsts drošības interesēm,” rakstiskā atbildē norāda dienests.
Arī personai izvirzīta apsūdzība ir viens no iemesliem, kas drošības dienestam var dot pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, taču apsūdzība pati par sevi var nebūt izšķiroša pielaides saņemšanai.
Drošības iestāžu lēmumus pārsūdz reti
Truksnis VDD lēmumu pārsūdzēs. Pērn Valsts drošības dienests liedza pieeju valsts noslēpumam 21 gadījumā. Trīs cilvēki dienesta lēmumu pārsūdzēja, vēršoties pie ģenerālprokurora. Taču visas trīs pārsūdzības noslēdzās ar to, ka ģenerālprokurors Valsts drošības lēmumu atzina par pamatotu un to atstāja spēkā.
Pavisam ģenerālprokuratūrā pērn izskatīja deviņas sūdzības par valsts drošības iestāžu lēmumiem sakarā ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu. Šogad šādu sūdzību skaits ir audzis. Proti, tādas ir 14, norāda ģenerālprokuratūrā.
Mēram nesaņemot pielaidi, ir trīs iespējamie scenāriji
Bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs, saņēmis VDD lēmumu, no priekšsēdētāja amata atkāpās, taču tikpat labi viņš varēja to arī nedarīt. Bija trīs iespējamie situācijas attīstības scenāriji.
Pirmais ir tas, kuru izvēlējās Truksnis, – atkāpšanās no amata.
Otrais – viņš varēja atstāt lemšanu domes pārziņā. Problēma šajā scenārijā ir tā, ka deputātu balsojums būtu bez racionālas izvēles iespējas. Proti, pat tad, ja dome balsotu par viņa atstāšanu amatā, viņš tik un tā tajā nevarētu palikt. “Tad kāpēc jāliek balsot par to, par ko nav izvēles iespēju? Tad jau nevajag balsot. Vajag uzrakstīt likumā,” jautā Truksnis.
Par pašvaldībām atbildīgais ministrs pieļauj, ka precīzāks formulējums likumā par to, ka mērs, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam, zaudē amatu, atvieglotu esošo kārtību. Taču arī šobrīd nekādu problēmu neesot, viņaprāt.
Trešais scenārijs paredz, ka situācijā iesaistās ministrs. Proti, ja mērs, nesaņēmis pielaidi valsts noslēpumam, turpina strādāt un arī dome viņu atstāj amatā, mēru būtu jāatlaiž viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram. Viņš var atstādināt domes priekšsēdētāju gadījumos, kad netiek pildīti normatīvie akti vai tiesas spriedumi. “Ja domes priekšsēdētājs turpina pildīt amatu bez spēkā esošas pielaides valsts noslēpumam, tas ir likuma pārkāpums,” paskaidro viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).
Vēl vērtē 36 pašvaldību vadošās amatpersonas
Tieši šī gada pašvaldību vēlēšanas bija pirmās, pēc kurām pašvaldību vadītājiem bija nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Šādas izmaiņas 2023. gada nogalē rosināja prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš argumentēja, ka tieši valsts apdraudējuma apstākļos pašvaldību vadītājiem svarīgi iepazīties ar klasificētām valsts drošības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku veiktām apdraudējuma analīzēm. Pašreiz spēkā esošā kārtība nosaka, ka pielaide valsts noslēpumam nepieciešama pašvaldību priekšsēdētājiem, izpilddirektoriem un viņu vietniekiem.
Aizvadītās nedēļas vidū bija izvērtēts 81 pieteikums, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. Atskaitot Truksni, pārējiem 80 cilvēkiem pielaidi piešķīra. Vienam no viņiem to izsniedza uz saīsinātu termiņu jeb diviem gadiem. Vēl vērtēšana turpinās 36 pieteikumiem. Pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, taču to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.
Drošības dienests norāda, ka biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.
Starp 36 vadošajām amatpersonām, kuras drošības dienests joprojām vērtē, ir arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un abi viņa vietnieki – Aleksejs Stecs un Jānis Tutins (visi trīs ievēlēti no "Latvija pirmajā vietā"/"Kopā Latvijai" kopīgā saraksta).
Ņemot vērā, ka dienesta atzinuma vēl nav, viņi neesot apsprieduši, kas notiktu domē, ja visas trīs vadošās amatpersonas pielaidi nesaņemtu.
Pielaidi saņēmušo vārdus neatklāj
Šobrīd nav zināmi vārdi visiem, kas pielaidi valsts noslēpumam saņēmuši. To nezinot arī par pašvaldībām atbildīgais ministrs. “Valsts drošības dienests informē mūs par situāciju, kad pašvaldības augstajai amatpersonai, vai tas ir priekšsēdētājs vai vietnieks, pielaide valsts noslēpumam ir liegta,” pauž Čudars. Izdarīt secinājumus par visām pašvaldību amatpersonām varēs nākamā gada sākumā, kad apritēs seši mēneši jeb maksimālais amatpersonu pārbaudes termiņš.
Vienīgais, kuram drošības dienesta lēmums jaunā gada sākumā vēl varētu nebūt, ir Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA), kurš joprojām atrodas darba nespējā. Viņu “de facto” satika domes ēkā, kad devās uz sarunāto interviju ar vicemēru. Helmaņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks Andris Krauja (ievēlēts no NA), kuram pielaide valsts noslēpumam ir piešķirta.
Ja Helmanis neatgriezīsies darbā līdz mēneša beigām, domei būtu tiesības lemt par viņa pilnvaru apturēšanu līdz brīdim, kad viņš spēs atsākt darbu. “Šobrīd katrā ziņā šī priekšsēdētāja prombūtne ir likumā noteikta. Tā kā nekas prettiesisks tur nav, par to šobrīd runas nav bijušas un neviens priekšlikums ne no viena nav nācis par šo. Tā kā šis jautājums šobrīd netiek izskatīts vispār darba kārtībā,” norāda Krauja.
