Jānis Strazdiņš: "Alkohola atkarība var rasties no pirmajām glāzītēm"

“Alkoholisms nav izlaidība, bet slimība, kuras gēnu mūsu sabiedrība diemžēl ir mantojusi no nesenajiem padomju laikiem un vēl senāk, tāpēc savā ziņā inficēti esam mēs visi. Un, nenovērtējot šo risku, mēs, gan sabiedrība, gan valsts, balansējam uz naža asmens,” uzsver narkologs.

Vai aizliegums nakts stundās pārdot alkoholu deva kādu pozitīvu rezultātu?
Šo likumu ieviesa, lai cilvēki naktīs nedzertu, un no rīta spētu aiziet uz darbu. Taču tā vietā nāca daudz citu “iespēju”, kas veicina alkohola popularitāti un pieejamību. Reālā situācija ir tāda, ka alkoholu Latvijā var dzert visu diennakti. Alkohols ir brīvi pieejams kafejnīcās, kazino, spēļu automātu zālēs u.c. Tā pieejamību veicina arī alkoholisko dzērienu noliktavas - veikali, kuru šobrīd  Rīgā un tās apkārtnē ir ļoti daudz, tajās alkoholu mudina iegādāties kastēm, par zemāku cenu.
Un kur vēl nelegālās alkohola tirdzniecības vietas, kur par lētu naudu pārdod surogātu, un nav  noslēpums, ka policija šīs vietas apkaro ļoti pasīvi.

Vai kādreiz ir bijis savādāk?
 Padomju Savienības pēdējos gados bija ieviests tā dēvētais “pussausais likums”, alkoholu veikalā turēja aiz zaļiem aizkariņiem un izsniedza pret taloniem. Un tas deva rezultātu - samazinājās pašnāvību un nelaimes gadījumu skaits. Tolaik es strādāju par pasniedzēju ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē, un man nebija neviena pacienta ar alkohola psihozi, ko varētu parādīt kā piemēru.
Pašlaik galvenā problēma ir tā, ka Latvijā valstij pār alkohola jomu nav gandrīz nekādas kontroles. Diemžēl policijai nav pietiekami resursu, lai nodrošinātu pretalkoholiskās likumdošanas ievērošanu. Šis lauciņš ir nodots privātajās rokās, un privātais ir ieinteresēts nopelnīt, darīs visu, lai vairāk pārdotu - cilvēki vairāk dzertu.
Piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā alkohola mazumtirdzniecība ir valsts monopols, un šī nozare tiek ļoti labi kontrolēta.  Lai iegādātos alkoholu, cilvēkam ir jāpaņem talons, jāpasūta dzēriens, jāgaida, tiek novērtēts arī pats pircējs, viņa vecums un, iespējamais, reibuma stāvoklis, pircējam par dzērienu tiek dota visa informācija.

Daudzi cilvēki pēdējā laikā iecienījuši vīnus, alkoholiskos kokteilīšus. Vai vieglie alkoholiskie dzērieni ir mazāk bīstami?
Tā nebūt nav, jo gan vīnam, gan it kā vieglam kokteilītim  mazā tilpumā ir pietiekams tīrā alkohola daudzums. Ceļš uz atkarību visbiežāk sākas tieši ar garšīgajiem dzērieniem. Problēmas rodas tad, kad cilvēkam  izveidojas panesība – lai izraisītu iepriekšējo efektu, baudu, laimes sajūtu, viņam ir jādzer vairāk.

Cik daudz ir jāizdzer, lai kļūtu atkarīgs?
Katram cilvēkam tas ir individuāli. Ir cilvēki, kas spēj iedzert pa nelielam mēriņam, un vairs negribas, neveidojas tieksme. Taču ir cilvēki, kam atkarība izveidojas ļoti ātri - jau no pirmajām alkohola lietošanas reizēm, un arī norise no vienas stadijas uz otru notiek daudz straujāk. Slavenais amerikāņu profesors Šakids uzsver, ka alkohola atkarību veicina psiholoģiskie, sociālie, bioloģiskie cēloņi, taču vislielākā nozīme ir ģenētikai. Tāpēc, ja cilvēkam rados - tēvs, māte, vectēvs, vecmāte ir bijuši alkoholiķi,  īpaši, ja cilvēks bērnībā to ir redzējis, ir  jābūt ļoti uzmanīgam. Šādiem cilvēkam bieži nav aizsargrefleksa, kāds ir vairumam cilvēku, viņi nejūt mēru, tāpēc atkarība var progresēt ļoti ātri un ļaundabīgi. Tas gan nenozīmē, ka šāds cilvēks pieaugot noteikti būs alkoholiķis, tieši pretēji - bieži viņi ir sīvi alkohola noliedzēji.
Cilvēkam, kurš nav  radis lietot alkoholu, organisms sākumā uz to reaģē ļoti slikti - var būt slikta dūša, miegainība, dažādas asinsvadu  reakcijas. Taču šie simptomi ātri zūd, un tad sākas pierašanas process. Sākumā cilvēks bauda medus mēnesi un nepamana pirmos simptomus, kad parādās uzmācīga tieksme pēc nākamās alkohola devas, domas pašas sāk plānot iespējamo iedzeršanu vakarā  un pudele pati  ieslīd iepirkumu groziņā. Sākumā cilvēks pērk kaut ko labāku, pēc tam vienkāršāku un lētāku.

Gluži kā narkotikas...
Alkohols ir narkotiskais līdzeklis,  savulaik to atklāja un pierādīja divi amerikāņu zinātnieki Kenets Blūms un Maikls Trahtenbergs.  Alkoholam nonākot organismā, veidojas toksisks blakusprodukts acetaldehīds. Tas reaģē ar vienu no laimes hormoniem – dopamīnu, un tā rezultātā veidojas savienojums tioizokvinolīns, kas pēc savas iedarbības ir ļoti līdzīgs morfīnam, kas ir heroīnam līdzīga narkotika. Tāpēc 2 un trešās stadijas alkoholiķi var salīdzināt ar heroīnatkarīgo narkomānu, un atteikties šim cilvēkam no alkohola ir tikpat grūti, cik narkomānam no heroīna.
Ja cilvēkam organismā ir sākusies šāda reakcija, viņš jau ir uz atkarības ceļa. Tad dabīgie laimes hormoni, kas ir nepieciešami ikvienam  cilvēkam, lai varētu pilnvērtīgi dzīvot, smadzenēs izstrādājas arvien mazāk, un cilvēkam ir nepārvarama tieksme tos meklēt ārpusē. Viņš to atrod alkoholā.

Kas cilvēkus kavē savlaicīgi vērsties pie speciālista?
Vainas sajūta, kauns, bailes, ka uzzinās draugi, kolēģi, darba devējs...
Man savulaik bija ļoti sāpīgi, kad likvidēja  manis izveidoto anonīmo alkoholiķu ārstēšanu, uzskatot, ka galvenais valstī ir uzskaitīt atkarīgos, nevis iedrošināt un dot stimulu  cilvēkiem savlaicīgi meklēt un saņemt palīdzību.  
Tāpēc, par laimi, pašlaik ir pieejams Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieku izstrādātais līdzeklis – FACCEX, uztura bagātinātājs, kas efektīvi palīdz risināt alkohola problēmas. To var iegādāties anonīmi – gan internetā, gan aptiekās. Nav nepieciešama recepte, nav jādodas pie narkologa, nav nevienam jāstāsta par savām problēmām vai jābaidās tikt iekļautam atkarīgo cilvēku reģistrā, lai arī šai informācijai ir jābūt konfidenciālai.

Kādas ir cilvēku  atsauksmes - kādu efektu dod šis līdzeklis?
Cilvēki, kas šo preparātu izmēģinājuši, to uzcītīgi lieto, jo redz rezultātu, turklāt jau no pirmajām tā  lietošanas reizēm.
Daudziem patīk, ka šis līdzeklis ir pilnībā dabīgs, jo cilvēki nevēlas lietot ķīmiju.
 FACCEX sastāvā ir tikai dabas vielas, ārstniecības augi, kas jau izsenis ir lietoti tautas medicīnā alkohola atkarības novēršanai, un to terapeitiskais efekts cilvēkiem ir labi pazīstams.
Ļoti svarīgi ir tas, ka līdzeklis efektīvi atvieglo paģiras, jo tikai alkoholiķis zina, kādas tās ir mokas - bezmiega naktis, bailes, vainas sajūta,  sirdsklauves, svīšana, tirpšana, pat krampji. Pārtraukt dzeršanu visgrūtāk ir tāpēc, ka paģiru laikā cilvēku parasti pārņem tieksme pēc nākamās alkohola devas, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka, lietojot šo uztura bagātinātāju, tieksme pēc alkohola samazinās.
Cilvēku arī nemoka tipiskais nemiers un trauksme, jo šis preparāts labi nomierina nervu sistēmu, kā arī, to lietojot, ir  papildus enerģijas pieplūdums, labsajūta, motivācija.
Protams, cilvēkam ir jāsaprot, ka ir vajadzīga arī  speciālista – narkologa palīdzība, kas palīdzētu izprast savu slimību, sakārtot domāšanu un rast motivāciju nedzert.

Kā valsts palīdz risināt ar alkoholu saistītās problēmas?
Latvijā iedzīvotāju alkoholisma profilaksei un atkarības ārstēšanai pašlaik tiek atvēlēts ļoti maz resursu.
Valstī galvenā atbildīgā iestāde ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs, tajā  strādā valsts galvenais narkologs un arī labi speciālisti, tomēr, lai cilvēkiem sniegtu reālu palīdzību, finansējums ir ļoti niecīgs. Valsts apmaksātā detoksikācija ir  tikai piecas dienas, pēc tam cilvēkam pašam jādomā, kā tikt galā. Daļēji saglabāta vēl ir Minesotas programma – 28 dienas.

Vai atkarīgajiem ir nepieciešams arī atbalsts, sapratne no tās sabiedrības daļas, kas nedzer?
Cilvēkiem - gan atkarīgajiem, gan tiem, kas ir otrā pusē, ir  jāsaprot, ka alkoholisms nav izlaidība, vājš raksturs,  slikts ieradums, ka cilvēkam ir vienkārši jāsaņemas un jātiek ar to galā...  Tā ir slimība, kurai ir nepieciešama savlaicīga ārstēšana. Jo ātrāk no atkarības iestāšanās brīža cilvēks  vērsīsies pie speciālista - narkologa, jo veiksmīgāka būs  ārstēšana.

Kas ir alkoholisms, vairāk lasi: www.faccex.lv

Reklāmas raksts publicēts sadarbībā ar Intelligent Formula