Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju stresa brīžos mēdz "izlādēties" uz ģimenes locekļiem
Aptaujājot cilvēkus ar bērniem, 69% respondentu apliecināja, ka nereti mēdz dienā uzkrāto stresu vakarā „pārnest” mājās. Vienlaikus 61% pieaugušo apstiprināja, ka stresa situācijās mēdz „izlādēties” uz saviem ģimenes locekļiem, tostarp bērniem. Šie aptaujas rezultāti lielā mērā sakrīt ar speciālistu novērojumiem ikdienā, tāpēc Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultāte un Psihosomatikas klīnika kopā ar Latvijas Pediatru asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju šajā pavasarī īsteno kampaņu ar aicinājumu izkāpt no stresa apburtā loka ģimenē.
Regulāri dienā uzkrāto stresu vakarā „pārnes” mājās katrs desmitais aptaujātais. Savukārt reizēm – 59% respondentu. Kopumā sievietes biežāk nekā vīrieši ikdienas rūpes un satraukumus „ņem līdzi” uz mājām - attiecīgi 74,2% sieviešu un 60,9% vīriešu.
Kā liecina aptaujas rezultāti, katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs stresa situācijās mēdz „izlādēties” gan uz partneri, gan bērniem. Katrs desmitais respondents atzīst, ka šādās situācijās par „izlādēšanās mērķi” kļūst bērni, bet 17% aptaujāto - partneris. Arī šajā gadījumā sievietes (68%) biežāk nekā vīrieši (49,2%) uzkrāto stresu „izlādē” uz saviem mājiniekiem.
„Iepriekšējos gados centāmies pievērst sabiedrības uzmanību un izglītot par distresa ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību. Taču bērns nav atraujams no situācijas ģimenē. Piemēram, ja pieaugušie būs trauksmaini, „izlādēs” savu satraukumu uz bērniem, stress pāries arī uz bērniem. Bet, ja bērni vecāku stresa ietekmē niķosies, pieaugušie vēl vairāk uzkurināsies. Tāpēc šogad kampaņas galveno akcentu esam likuši uz stresu ģimenē un aicinājumu izkāpt no šī stresa apburtā loka,” stāsta Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, prof. Ilze Grope.
Laiku pa laikam stresu ikdienā izjūt gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (53%), taču uzskata to par labo stresu. Savukārt gandrīz katrs trešais (37%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs stresu izjūt ļoti bieži, un tas jau sāk kļūt traucējošs – rada nelabvēlīgas un fizioloģiskas izmaiņas. Aplūkojot rezultātus sīkāk, redzams, ka slikto stresu jeb distresu vairāk izjūt sievietes - 41,3% salīdzinājumā ar 27,9% vīriešu. Tāpat sliktais stress ir raksturīgāks gados jaunākiem ģimenes cilvēkiem. Piemēram, 18 līdz 24 gadu vecumā slikto stresu ļoti bieži izjūt puse aptaujāto, 25 līdz 34 gadu vecumā - 41,7%, 35 līdz 44 gados - 34,3%, bet 45 līdz 54 gados vairs tikai 31,4% respondentu attiecīgajā vecuma grupā.
Pieaugušo stress nereti „pielīp” arī bērniem, tādēļ vecāki tika aicināti dalīties novērojumos, vai bērns ikdienā izjūt stresu. Vecāku sniegtās atbildes liecina, ka 59% gadījumos atvases laiku pa laikam izjūt stresu, taču kopumā novērotais stress nav vērtējams kā satraucošs, jo mudina bērnus saņemties un koncentrēties, kā arī sasniegt izvirzītos mērķus. Savukārt katrs piektais respondents (21%) norādīja, ka bērns ļoti bieži cieš no sliktā stresa un tas jau sāk kļūt nekontrolējami.
„Kad vecāki mēģina risināt bērnu veselības problēmas, viņi ne vienmēr aizdomājas, ka iemesls bērna veselības izmaiņām ir lieli pārdzīvojumi, slodze skolā un bērnudārzā, kā arī atmosfēra ģimenē. Ja ilgstoši neārstēta stresa gadījumā ar pieaugušajiem esam ieraduši runāt par „izdegšanu”, tad bērnu un pusaudžu sliktā stresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas. Tomēr, pirms ķerties pie medikamentu paciņas, vispirms būtu jāpaskatās uz situāciju un savstarpējām attiecībām ģimenē. Iespējams, skanēs banāli, bet – jo nosvērtāki un bērnam atvērtāki būs vecāki, jo mierīgāks, laimīgāks un arī veselāks būs bērns,” turpina profesore.
Lai izglītotu sabiedrību par slikto stresu ģimenē, kampaņas organizatori aprīlī un maijā plāno īstenot dažādas izglītojošas aktivitātes. Tostarp ir atjaunota un papildināta mājas lapa www.stress.lv, kurā jau patlaban ir iespējams iepazīties ar informatīviem materiāliem.
Aptauja tika veikta 2017.gada martā, un tajā no visas Latvijas piedalījās 501 respondents ar bērniem.
