Trenere Zanda māca, kā pēc ziemas atsākt treniņus svaigā gaisā
Pirmie siltie saules stari pat visslinkākos vilina atsākt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā. Lai pirmais skrējiens būtu prieka pilns un motivējošs, bet nezināšanas dēļ nekļūtu par iemeslu traumām un veselības problēmām, veselīga dzīvesveida kustības “Tavs lielais izaicinājums” vēstnese Zanda Zariņa Rešetina atgādina, kas ņemams vērā pirms došanās pirmajā pavasara skrējienā.
Pavasara svaigais gaiss teju katru – gan iesācējus, gan rūdītus maratonistus mudina doties pirmajā skrējienā vai nodoties citām fiziskām aktivitātēm ārpus telpām. Lai tas nenestu traumas, pārpūli vai saaukstēšanos, svarīgi fiziskas aktivitātes atsākt pārdomāti.
Slodzi vēlams kāpināt pakāpeniski
Pirmajos treniņos svarīgi nepārspīlēt un fizisku slodzi uzsākt pakāpeniski. “Sporta zālē parasti visi atceramies, ka treniņš jāsāk ar iesildīšanos, taču, pārkāpjot durvju slieksni, diemžēl liela daļa sāk skrējienu bez tās. Ārkārtīgi svarīgi ir fiziskas nodarbes iesākt ar lokanības vingrinājumiem, iesildot visu ķermeni un locītavas. Pēc tam var doties lēnā 15 līdz 20 minūšu garā skrējienā,” iesaka fiziskās sagatavotības trenere.
Kā norāda Zanda, pirmajos treniņos nevajag pārspīlēt ar distanci, laiku, intensitāti un pretestības līmeni. “Slodzi un intensitāti ieteicams palielināt pakāpeniski, jāļauj ķermenim pierast pie slodzes, neaizmirstot par iesildīšanos pirms un atsildīšanos – stiepšanos pēc treniņa. Par šīm pamata lietām stāstīšu un praktizēsim arī 8. aprīlī, kad izaicinājuma “Kustības svaigā gaisā” ietvaros gaidīšu ikvienu uz bezmaksas treniņu Mežaparkā,” aicina Zanda Zariņa-Rešetina.
Treniņu regularitāte
“Tiem, kas līdz šim nav aktīvi skrējuši, labāk katru dienu veikt distanci 15 – 30 minūtes, nevis reizi nedēļā divas stundas. Bet nedrīkst aizmirst arī par atjaunošanos – ja muskuļos jūtamas sāpes vēl no iepriekšējā treniņa, tiem jāļauj atpūsties vai jāizvēlas vieglas intensitātes treniņš,” norāda Zanda.
Labāk katru dienu veikt distanci 15 – 30 minūtes, nevis reizi nedēļā divas stundas.
Būtiski izvēlēties arī skrējienam atbilstošu ceļa segumu un iespēju robežās to variēt. Skrējiens pa meža takām būs amortizējošāks un ļaus saudzēt locītavas un mugurkaulu. Savukārt, ja sezonas garumā ir paredzēts skriet arī kādās sacensībās pa asfaltētu segumu, treniņos noteikti vajadzētu iekļaut arī skrējienu pa asfaltu, lai adaptētos šādam skriešanas segumam.
Labāk vairāk apģērba nekā par maz
“Katram no mums ir individuāla termoregulācija – cits svīst vairāk, cits mazāk, tāpēc katrs pats saprot, cik un kādas apģērba kārtas lietot pie konkrētās temperatūras un slodzes,” uzsver trenere. Pie paredzamās slodzes vēsā laikā Zanda iesaka vilkt vairāk nekā vienu apģērba kārtu, jo, ja paliek par siltu, kaut ko var novilkt.
Lietus nekad nav šķērslis fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, ja ir izvēlēta pareizā jaka.
Vējainā laikā tai būtu jābūt vēju aizturošai, bet elpojošai jakai. “Lietus nekad nav šķērslis fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, ja ir izvēlēta pareizā jaka ar ūdens atgrūdošu (water resistance) vai ūdens necaurlaidīgu (waterproof) tehnoloģiju,” atgādina Zanda. Savukārt, ja fiziskās aktivitātes tiek veiktas dienas tumšajā laikā – agri no rīta vai vakarā, kad jau ir satumsis, obligāti jāparūpējas, lai apģērbā būtu iestrādāti atstarojošie elementi, vai jāuzvelk atstarojoša veste, kas ir pamanāma tumsā.
