Kāpēc zobiem vienmēr jābūt kārtībā. Mutes veselība ietekmē vairāk, nekā tu domā

Onkologi un sirds speciālisti reti pievērš uzmanību pacientu zobu un smaganu stāvoklim, tomēr aizvien vairāk pētījumu liecina, ka tas ir pirmais izmeklējums, kas būtu jāveic. Zinātnieki atklājuši, ka smaganu slimības (piemēram, gingivīts, kad smaganas iekaisušas un asiņo, un daudz smagākas periodonta slimības, kas var skart pat žokļa kaulu) ne tikai norāda uz sistēmiskām un hroniskām slimībām, bet var būt nozīmīgs to rašanās cēlonis, par ko smaganu kaites netiek turētas aizdomās.

Zobu un smaganu stāvoklim ir saistība ar vairākām veselības problēmu, tostarp diabētu, vēzi, sirdskaitēm, dzemdību sarežģījumiem un prāta spēju pavājināšanos. Patiesībā mūsu zobu un smaganu veselība var pat norādīt, cik ilgi dzīvosim.

Smaganu slimības ir nopietna infekcija, kas asinsritē var izplatīt baktērijas

Lai gan šis atklājums veikts dažu pēdējo gadu laikā, ideju par to, ka zobu un smaganu stāvoklis var būt tieši saistīts ar specifiskām slimībām, apmēram pirms 60 gadiem aktualizēja Vestons Praiss (1870–1948). Praiss, kurš 1914. gadā bija iecelts par Amerikas Zobārstu asociācijas pirmo zinātniskās pētniecības direktoru, pat pieļāva, ka zoba sakņu kanālu pildījumi ļauj tajos iekļūt baktērijām, un tas, kā viņš uzskatīja, var izraisīt artrītu un citas autoimūnas slimības. Divdesmit gadu vēlāk, pārbaudot šo teoriju, zinātnieki gan nespēja rast apstiprinājumu šādai saistībai.
 

Praisa darbs, kas apkopots grāmatā “Uzturs un fiziskā deģenerācija” (Nutrition and Physical Degeneration, La Mesa, CA: Price-Pottenger Nutrition Foundation, 2009), pirmoreiz tika publicēts 1939. gadā. Tas kļuva par vienu no holistiskās zobārstniecības iedvesmas avotiem – holistiskā zobārstniecība atbalsta teoriju, ka zobu veselība nosaka vispārējo veselību. Tiesa, vēl nesen tam bija diezgan maz pierādījumu. Neskatoties uz to, holistiskajiem zobārstiem bija savs līderis – Dr. Roberts Genko, Ņujorkas Valsts universitātes Bufalo orālās bioloģijas profesors un žurnāla The Journal of Periodontology redaktors. Genko atzīst, ka cilvēki, runājot par saviem zobiem, parasti domā par smaganu slimībām, viņi neaizdomājas par faktu, ka tā ir nopietna infekcija, kas asinsritē var izplatīt baktērijas. Pacientiem, kuru veselību jau ir ietekmējušas citas slimības, tas var radīt papildu riskus veselībai vai izraisīt smagas komplikācijas, piemēram, sirds slimības.

Kurš kuru ietekmē?

Teorijai par smaganu slimību saistību ar sistēmiskām slimībām ir kritiķi. Viņi uzskata, ka mūsu zobu un smaganu stāvoklis ir tikai vispārējās veselības izpausme, un iekaisušas un asiņojošas smaganas liecina par to, ka ir apdraudēta imūnā sistēma. Tas savukārt var izraisīt sistēmiskas slimības. Smaganu slimības sevišķi skar trūcīgus cilvēkus, kuriem ne vienmēr pieejams labs uzturs un kuri nedzīvo labklājībā. Piemēram, kāds pētījums, kurā iesaistīja 282 nabadzīgus iedzīvotājus no Vukovāras reģiona ciematiem Horvātijā, apliecināja, ka sociālekonomiskie faktori ir nozīmīgs periodonta slimību cēlonis, taču tas izgaismoja vēl vienu svarīgu faktoru – stresu. Zinātnieku komanda no Zagrebas universitātes pēc Otrā pasaules kara piecus gadus aptaujāja ciematu iedzīvotājus par viņu veselību un zobu kopšanu. Pētnieki noskaidroja, ka stresa pilnie psiholoģiskie apstākļi, kādiem šie cilvēki bija pakļauti kara un vēlāko gadu laikā, bija “svarīgi riska faktori” periodonta slimību attīstībai.

Cilvēkiem no trūcīgas vides, visticamāk, slikta ir gan zobu, gan vispārējā veselība

Arī britu vēža izpētes labdarības organizācija Cancer Research UK nesen, atbildot uz kādu pētījumu, kas liecināja, ka smaganu slimības var būt saistītas ar 14% lielāku risku saslimšanai ar jebkura tipa vēzi, izmantoja sociālekonomisko argumentu. Organizācijas veselības informācijas vadītāja Hāzele Nanna teica, ka pētījums neatklāj, vai riska pieaugumu rada smaganu slimība vai kādi citi faktori, taču noteikta loma varētu būt trūcīgumam, jo cilvēkiem no trūcīgas vides, visticamāk, slikta ir gan zobu, gan vispārējā veselība. Taču kādā nozīmīgā metaanalīzē, ko veica Hārvarda Sabiedriskās veselības skolā, saikne starp periodonta slimībām un sistēmiskām slimībām, piemēram, vēzi, joprojām bija acīmredzama, un tas lika zinātniekiem secināt, ka šī saistība saglabājas arī tad, ja novērš galvenos riska faktorus, ieskaitot smēķēšanu un nelabvēlīgu sociālekonomisko statusu.

Daži pētnieki gājuši vēl tālāk – viņi ir gatavi atzīt ne tikai saikni starp mutes veselību un smaganu slimībām, viņi arī piekrīt Praisa hipotēzei, ka periodonta problēmas patiešām var būt citu sistēmisko slimību tiešs cēlonis.

Iekaisuma teorija

Vairāki zobārsti, kas atzīst saistību starp smaganu veselību un sistēmiskām slimībām, tomēr apstrīd cēloņa un seku teoriju. Viņi uzskata, ka sirds un asinsvadu slimības jo īpaši un smaganu veselību parasti saista iekaisums, un tas var ietekmēt abas šīs organisma daļas (smaganas un sirdi) vienlaikus. Šo ideju apstiprina kāds Ziemeļkarolīnas universitātē veikts pētījums, kurā tika pārbaudīts 775 sieviešu veselības stāvoklis. Tās bija topošās māmiņas, kuru grūtniecība vēl nebija sasniegusi 26 nedēļas. Trīsdesmit vienai sievietei bija attīstījusies preeklampsija (grūtniecības izraisīts augsts asinsspiediens, olbaltums urīnā un tūska šķidruma aiztures dēļ), un lielākajai daļai šo sieviešu bija arī augsts C reaktīvā olbaltuma (CRO) līmenis – tas ir iekaisuma laboratoriskais rādītājs. Turklāt tām, kurām bija augsts CRO līmenis un periodontīts, preeklampsijas risks bija lielāks.

Atklāta arī zināma sakarība starp periodontītu un citiem iekaisuma stāvokļiem, piemēram, endometriozi un reimatisko artrītu.

Citi zinātnieki atklāja līdzīgu saikni pētījumos ar reimatoīdā artrīta pacientiem. Kādā pētījumā, ko veica Brazīlijā, pārbaudīja veselību 39 reimatoīdā artrīta pacientiem un 22 veseliem cilvēkiem. Pētnieki atklāja, ka tipiskam reimatiskā artrīta pacientam ir mazāk zobu un lielāks zobu aplikuma un smaganu slimību līmenis, nekā iedzīvotājiem kopumā.

Pētnieki no Marseļas universitātes Francijā konstatēja, ka periodontīts ir sirds un asinsvadu slimības faktors neatkarīgi no iekaisuma statusa.

Periodonta slimības un sirds

2005. gadā notikumi sāka vērsties par labu holistiskajai zobārstniecībai. Kādā pētījumā, ko var uzskatīt par pagrieziena punktu, tika atklāts, ka cilvēkiem ar smaganu slimībām ir lielāka tendence saslimt ar aterosklerozi jeb artēriju sašaurināšanos.

Minesotas universitātes zinātnieki paņēma paraugus no mutes 657 veseliem brīvprātīgajiem. Tiem, kuriem mutē bija baktēriju veidi, kas var izraisīt periodonta slimības, pētnieki konstatēja agrīnas aterosklerozes pazīmes – tā ir problēma, kas zināmā pakāpē skar apmēram pusi ASV iedzīvotāju.

Kādā citā pētījumā, apskatot 161 stenokardijas pacientu vecumā no 40 līdz 75 gadiem un salīdzinot tos ar 162 veseliem cilvēkiem pētījuma kontrolei, tika secināts, ka tiem, kam bija smags periodontīts, bija gandrīz sešas reizes lielāks risks ciest arī no koronārās sirds slimības, turklāt šī iespēja saglabājās pat tad, ja neņēma vērā citus riska faktorus kā vecumu un smēķēšanu.

Periodonta slimības un vēzis

Zobu un smaganu veselība var arī noteikt, vai pastāv risks saslimt ar vēzi. Londonas Imperiālās koledžas pētījums vedina domāt, ka cilvēkiem ar ieilgušu smaganu slimību ir par 14% lielāka iespēja saslimt ar jebkura veida audzēju.

Zinātnieki nonāca pie šī atklājuma, veicot 48 375 cilvēku veselības vidusmēra apsekošanu 17,7 gadu laikā. 5720 cilvēkiem, kuriem šajā laikā bija attīstījies vēzis, tika konstatēts arī, ka pastāvīgas periodonta slimības, to skaitā gingivīts, palielināja nieru vēža risku par 49% un aizkuņģa dziedzera vēža – par 54 procentiem. Tomēr pētnieku komanda nespēja noteikt, vai smaganu slimības bija vai nebija īstais vēža cēlonis vai arī tikai vājas imūnsistēmas rādītājs kopumā, iespējams, nabadzības vai trūcīgu dzīves apstākļu dēļ.

Periodonta slimības un diabēts

Pētnieki noskaidrojuši, ka periodonta slimības var būt priekšvēstnesis (un varbūt pat cēlonis) saslimšanai ar otrā tipa cukura diabētu, ko mūsdienās uzskata par dzīvesveida slimību.

Ņujorkas Kolumbijas universitātes zinātnieki veica vērienīgu pētījumu. Viņi novēroja 9296 vīriešu un sieviešu veselību, kuriem nebija diabēta, un pēc 21 gada atklāja, ka 53% pētījuma dalībnieku bija attīstījies periodontīts. Slimības smagumu pētnieki iedalīja pakāpē no viens līdz pieci. Pētījuma dalībniekiem, kam bija pirmās vai otrās pakāpes saslimšana, diabēta risks netika konstatēts, taču tiem, kam periodonta slimība bija no trešās līdz piektajai pakāpei, bija vairāk nekā divas reizes lielāka varbūtība kļūt par diabētiķi. Līdzīgs risks bija cilvēkiem, kuri bija zaudējuši vairākus zobus.

Zinātnieki no Johana Gūtenberga universitātes Maincā, Vācijā, pētot 52 grūtnieces, atklāja savstarpēju saistību starp periodonta iekaisumu un pirmā tipa (insulīnatkarīgo) cukura diabētu. Sievietēm, kurām bija nepieciešamas lielākas insulīna devas, bija raksturīgas arī daudz nopietnākas periodonta problēmas.

Periodontīts un dzemdību sarežģījumi

Zobu stāvoklis un smaganu slimības var ietekmēt arī dzemdību iznākumu – šī saikne vairāk redzama valstīs, kurās nabadzīgo slāņu iedzīvotājiem ir slikta mutes veselība. Pētnieki no Aga Hana universitātes Karačā, Pakistānā, noskaidroja, ka sievietēm ar smagu periodontītu ir par 30% lielāks risks ciest no dzemdību komplikācijām – priekšlaicīgām dzemdībām, nedzīvi dzimuša bērna vai neonatālās/perinatālās nāves. Zinātnieki pie šī secinājuma nonāca, kad novērtēja 1152 sieviešu zobu aprakstus (sievietes bija 20.–26. grūtniecības nedēļā). 76% pētījuma dalībnieču bija periodontīts, un atklājās tieša saikne starp slimības smagumu un dzemdību risku. Pētnieki atzina, ka smaganu slimības ir tiešs dzemdību sarežģījumu cēlonis, nevis tikai sliktas vispārējās veselības rādītājs, kuras varētu radīt dzemdību problēmas.

Itāliešu zinātnieki no Sasari universitātes atklājuši apliecinājumu tam, ka periodonta slimības var būt priekšlaicīgu dzemdību cēlonis. “Rasti pierādījumi, ka mātes periodonta slimībām ir iespējama riska faktora loma grūtniecības nelabvēlīgam iznākumam, piemēram, priekšlaikus dzimuša bērna nepietiekamam svaram,” viņi secināja.

Periodontīts un pneimonija

Cilvēkiem, kuri sūdzas par “lipīgumu mutē”, vienu no smaganu slimību simptomiem, ir divreiz lielāks risks saslimt ar pneimoniju – šādu apgalvojumu pamato Japānā veiktas aptaujas rezultāti. Aptaujā piedalījās 4139 japāņi vecumā no 40 līdz 79 gadiem, un viņiem vajadzēja raksturot savu smaganu stāvokli, izvēloties noteiktus periodonta slimību apzīmējumus, piemēram, “jutīgi zobi”, “grūtības sakošļāt cietu barību”, “lipīguma sajūta mutē”. Nerunājot par to, ka tika atklāta tieša saikne starp pneimoniju un smaganu slimībām, tās var būt saistītas arī ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt neatkarīgi no sociālekonomiskajiem faktoriem.

Periodontīts un mirstība

Zobu un smaganu veselīgums var noteikt arī mūsu nevarības līmeni vecumā un pat to, cik ilgi mēs varētu dzīvot. Par to liecina kāds pētījums, kas tika veikts 1984. gadā un kurā bija iesaistīti 573 septiņdesmitgadīgi cilvēki. Zinātnieki atklāja, ka tie, kuriem vairs nebija zobu vai bija saglabājušies tikai daži (no viena līdz deviņiem zobiem), 75 un 80 gados nācās ciest no vecuma nespējas. Tiem, kam nebija neviena zoba, bija 1,26 reizes lielāks risks nākamā 21 gada laikā nomirt, salīdzinot ar tiem, kam 70 gadu vecumā bija vairāk par deviņiem zobiem. Pētījuma autori no Kopenhāgenas universitātes secināja, ka zobu zaudējums “pats par sevi saistīts” ar vecuma nespēju un nāvi.

Periodontīts un prāta pagrimums

Kāds cits pētījums norāda uz tiešu saikni starp orālo veselību un prāta izziņas spējām. Kad zinātnieki no Rietumvirdžīnijas universitātes Novecošanas centra un Iedzīvotāju veselības nodaļas pārbaudīja 1984 aprūpes namos dzīvojošu pieaugušu cilvēku zobu veselību, viņi atklāja, ka tiem, kuriem bija zemāki kognitīvie rādītāji, bija arī vairāk bojātu un trūkstošu zobu, kā arī lielākas periodonta problēmas. Kognitīvo spēju novērtēšanai zinātnieki izmantoja punktu sistēmu, un viņi secināja, ka par katru trūkstošo zobu vai periodonta slimības pakāpi prāta spēju vērtējums samazinājās par vienu punktu.

Ņujorkas universitātes pētnieki izvirzījuši teoriju, ka arī Alcheimera slimība varētu būt saistīta ar periodontītu. Viņi pat domā, ka pacienta smaganu slimības ārstēšana varētu palīdzēt mīkstināt un kontrolēt Alcheimera slimības sākumu un attīstību.

Uzturs veseliem zobiem

Lūk, daži uztura ieteikumi, kas palīdzēs uzlabot zobu un smaganu veselību. To pamatā ir Melvina Peidža, Vestona Praisa un Frānsisa Potendžera zinātniskais darbs, kas ņemts vērā daudzās mūsdienu uztura programmās.

Olbaltumvielas. Regulāri uzņemiet nedaudz olbaltumvielu – 60–113 g liela porcija ir ideāla vienai maltītei. Jūs varat ēst jaunlopa, piemēram, teļa vai jēra gaļu, kādu citu sarkano gaļu, zivis vai putnu gaļu. Veģetārieši var ēst olas. Nevajadzētu gatavot gaļu pārāk augstā temperatūrā (lai saglabātu svarīgus fermentus, ieteicama tā sauktā lēnā gatavošanas metode zemā temperatūrā). Izvairieties to cept eļļā vai taukos.

Dārzeņi. Ēdiet, cik iespējams, bieži un vislabāk – svaigus vai viegli apceptus. Dārzeņiem vajadzētu būt kraukšķīgiem un audzētiem bioloģiskajās saimniecībās.

Augļi. Vienā reizē apēdiet vienu augli un dariet to tukšā dūšā. Atturieties no saldiem un tropu augļiem (izņemot papaiju un ananasu, kas bagāti satur gremošanu veicinošus enzīmus). Ēdiet tikai svaigus un bioloģiskajās saimniecībās audzētus augļus.

Ogļhidrāti. Ideāli, ja jūs nepieciešamo ogļhidrātu daudzumu uzņemtu ar dārzeņiem. Ierobežojiet graudaugu patēriņu un par katru cenu atturieties no baltmaizes. Vienīgā maize, ko atļauts ēst, ir 100% rudzu maize, bet vienīgie graudaugi, kas iekļauti Praisa uztura programmā, ir brūnie rīsi, nerafinēti rudzi un placinātas auzas.

Taukvielas. Lietojiet vienīgi auksti spiestu extra virgin olīveļļu, valriekstu, linsēklu un vīnogu kauliņu eļļu. Šīs eļļas nevajadzētu karsēt vai izmantot cepšanai. Izvairieties no visiem hidrogenētajiem un daļēji hidrogenētajiem taukiem, ieskaitot margarīnu. Tā vietā ēdiet avokado un svaigus riekstus.

Piena produkti. Neviens produkts, kas gatavots no govs piena, nav ieteicams. Peidžs uzskata, ka piens ir vēl kaitīgāks par cukuru. Alternatīva – svaigs kazas un aitas siers un piens.

Šķidrums. Katru dienu dzeriet daudz šķidruma. Ideāls daudzums – ap 30 g ūdens uz katru ķermeņa masas kilogramu. Ja nākas dzert vīnu, lietojiet to tikai ēdienreizēs un tikai sarkanvīnu. Atturieties no visiem Kalifornijas vīniem.

Kopumā labāk ēst maz un bieži, nevis ieturēt tikai vienu vai divas bagātas maltītes dienā. Ideāli, ja varat sarūpēt trīs līdz piecas nelielas maltītēm ik dienas un dzert šķidrumu stundu pirms un divas stundas pēc ēdienreizes.

Dabiski līdzekļi pret zobu aplikumu

Propoliss un karsts ūdens ir divi dabiski un efektīvi līdzekļi cīņā pret zobu aplikumu.

Kādā eksperimentā atklāts, ka propolisam, lipīgai vielai, ko bites saražo no augu sveķiem, ja to pievieno zobu pastai, piemīt aplikuma tīrīšanas, tā rašanās aizkavēšanas un pretiekaisuma īpašības.

Citā pētījumā propolisu saturošs mutes skalojamais līdzeklis ievērojami samazināja gingivītu.

Taču, lai cīnītos ar aplikumu, efektīvs var būt pat vienkārši karsts ūdens. Kādā pētījumā zinātnieki atklāja, ka zobu tīrīšana ar karstu ūdeni ir labāks līdzeklis pret aplikumu nekā zobu pasta. Izmēģinot dažādas metodes uz flīzēm, kas bija noklātas ar baktēriju kultūrām un celmiem, lai līdzinātos aplikumam, pētnieki demonstrēja, ka tīrīšana ar suku un karstu ūdeni bija daudz efektīvāka par aukstu tekošu ūdeni un pat par zobu pastas lietošanu.