Kā saglabāt veselas acis, ilgstoši strādājot pie datora?

Nav noslēpums, ka daudzos birojos darba apstākļi ne tuvu nav ideāli - nepietiekams apgaismojums, paaugstināta temperatūra, kā arī neefektīva ventilācijas sistēma. Turklāt daudzās telpās nav iespējams veikt dabīgo vēdināšanu, jo nav atveramo logu. Tādējādi nodarbinātie, strādājot pie datora, bieži pakļauti vairāku darba vides riska faktoru iedarbībai, turklāt šie riska faktori uz darbiniekiem iedarbojas ilgāk nekā astoņas stundas dienā, jo daudzi strādā virsstundas. Tieši ilgstošs darbs pie datora ir daudzu cilvēku ikdiena. Acu ārsts Rets Skrickis norāda, ka arvien vairāk cilvēku cieš no tuvredzības, un viens no tā iemesliem ir fakts, ka cilvēku darbs saistīts ar acu fokusēšanu tuvumā. Optimālais laiks, ko cilvēks varētu pavadīt pie datora ekrāna, ir četras stundas. Tas tādēļ, ka, skatoties tuvumā, acs atrodas pastāvīgā sasprindzinājumā. «Tas ir līdzīgi, kā vairākas stundas pēc kārtas mēģināt noturēt paceltu roku. Līdzīgi ir ar acīm. Datora teksts visu laiku atrodas vienā attālumā, taču, lai acis nebūtu sasprindzinātas, attālumam būtu jāmainās,» skaidro Rets Skrickis.

Ilgstošs darbs pie datora ne tikai sekmē tuvredzības veidošanos, bet ir arī viens no iemesliem, kāpēc veidojas tā sauktā «sausā acs». Birojos ar centrālo apkuri un kondicionēto gaisu bieži ir pārāk augsta temperatūra, turklāt mitruma līmenis ir pārāk zems. Šie apstākļi veicina acs gļotādas žūšanu, īpaši, ja cilvēkam ir plānāka vai nestabila asaru plēvīte. To rada arī darbs pie datora - kad cilvēks raugās datora ekrānā, koncentrēšanās rezultātā paplašinās acs virsma, savukārt cilvēks acis mirkšķina trīs reizes retāk, nekā darot citus darbus. Tādēļ dažkārt pēc ilgstoša darba pie datora cilvēki sūdzas par graušanas sajūtu acīs, apsārtumu, redzes asuma pārmaiņām, arī acu asarošanu. Pēdējā ir atbildes reakcija uz kairinājumu, kas rodas, izžūstot acs gļotādai. Ja «sausās acs» sindromu neārstē, pazeminās acs aizsargspējas pret dažādām acu infekcijas slimībām.

Acu sasprindzinājumu iespējams mazināt, ja optimāli iekārtota darba vide. Datoram jābūt novietotam perpendikulāri logam, lai logs būtu aizklāts ar žalūzijām un no tā nekristu tieši saules stari. Mākslīgā apgaismojuma līmenis nedrīkst būt zemāks par 300 luksiem. Dienas gaismai uz datora virsmu būtu jākrīt ieslīpi no sāniem. Darba galda virsmai jābūt maz atstarojošai. Monitora ekrāna minimālais attālums no acīm ir 45 centimetri, optimālais - 60 līdz 75 centimetri. Savukārt acu skata līnijai jābūt perpendikulāri ekrāna centram. Redzi negatīvi ietekmē visi apstākļi, kas liek cilvēkam pastiprināti sasprindzināt acis, lai saskatītu uzrakstīto datora ekrānā, tāpēc būtu svarīgi regulāri no monitora noslaucīt putekļus, kā arī to regulēt tā, lai ekrānā nebūtu atspīdumu.

Lai saudzētu acis, ik pēc stundas darba pie datora nepieciešama 10 līdz 15 minūšu ilga pauze. Turklāt šajos pārtraukumos būtu svarīgi acis ne tikai atpūtināt, bet arī aktīvi izvingrināt. Piemēram, acis vispirms vajadzētu fokusēt uz kādu priekšmetu tuvumā un tad tālumā. Lai acis atpūstos, tās der arī «paapļot», kā arī fokusēt acis uz augšu un tad uz leju. Svarīgi darba pārtraukumu laikā nelasīt, bet paskatīties kaut vai laukā pa biroja logu, vēršot skatienu tālumā. Tā kā pēc ilgstoša darba pie datora acs gļotāda kļūst sausāka, ir lielāks risks iegūt dažādas infekcijas slimības.

Šī iemesla dēļ būtu svarīgi neberzēt acis un nepieciešamības gadījumā lietot speciālus līdzekļus acu mitrināšanai.

Acu veselībai ir nozīmīgs arī uzturs. Lai tīklenē varētu notikt fotosintēze, nepieciešams A vitamīns. Tas nodrošina arī normālu acs gļotādas, radzenes un citu acs audu veidošanos. Visbiežākais iemesls, kāpēc tumsā acij ir grūti adaptēties ir tieši A vitamīna trūkums. Savukārt Bl, B2 un C vitamīns uzlabo asinsriti, veicina vielmaiņu un pasargā acis no piepūles. Parasti nepieciešamos vitamīnus uzņemam ar uzturu, taču pēc ilgstošas slimošanas organismam dažkārt ir grūtības pārstrādāt nepieciešamās vielas, un šajā gadījumā vitamīnus nepieciešams uzņemt papildus.

Blakus faktori

Pastarpinātā veidā acu veselību ietekmē arī cilvēka dzīvesveids. Piemēram, fiziskajām aktivitātēm nav tiešas ietekmes uz redzi, taču arī tās iedarbojas pozitīvi, jo fizisko nodarbību laikā acis nav fiksētas vienā attālumā, tāpēc tās nav statiski noslogotas. Arī vielmaiņas procesu uzlabošana sekmē acu veselību, jo veicina acu apasiņošanu. Smēķēšana redzi tieši neietekmē, taču tās ietekmē visā organismā sašaurinās asinsvadi, tāpēc vēlāk ir lielāks risks, ka pārmaiņas radīsies arī acs tīklenē, kas var izraisīt saslimšanu ar glaukomu.

Joprojām mediķu vidū domas dalās, vai redze pasliktinās ultravioletā starojuma ietekmē. Ir bijuši pētījumi, lai pierādītu, ka ultravioletais starojums sekmē kataraktas veidošanos. Taču šim pieņēmumiem nav gūti pārliecinoši pierādījumi. «Tomēr, ilgstoši uzturoties saulē, īpaši ceļojot uz dienvidiem, saulesbrilles noteikti būtu jāvalkā, jo spilgtā saulē cilvēks var iegūt foto keratītu - acs gļotādas apdegumu. Tas izpaužas ar acu sāpēm, dedzināšanu, dažkārt pēc acs gļotādas apdegumiem, acis grūti atvērt,» uzsver Rets Skrickis. Zināms, ka acs tīklenes saslimšanas veicina gan vecums, gan iedzimtība, gan kaitīgie ieradumi. Tādēļ ir svarīgi iespējamās saslimšanas attālināt.

• Strādājot pie datora, ik pēc stundas 15 minūtes nepieciešams atpūtināt acis.

• Laikā, kad pie datora aizdomājies, skatienu vērs tālumā. Tādā veidā mazināsi acu sasprindzinājumu.

• Centies pēc iespējas biežāk mirkšķināt acis, lai mitrinātu acu gļotādu.

• Pievērs uzmanību tam, vai telpa, kurā atrodies ir pietiekami apgaismota, kā arī iestati monitora spilgtumu tā, lai tas tev neradītu diskomfortu.

• Pie datora jāsēž tieši pretim ekrānam tā, lai starp ekrānu veidotos taisns leņķis.

• Vismaz reizi gadā nepieciešams veikt acu pārbaudi.