Kas slimo vairāk - gudrie vai dumjie? Noskaidrota sakarība starp prāta spējām un slimībām
Izrādās, ir noteikta saistība starp prāta spējām un saslimstību ar dažādām infekcijām – pie šāda secinājuma nākusi zinātnieku grupa, kura veikusi apjomīgu pētījumu un tā rezultātus publicējusi medicīniski zinātniskā starptautiskā žurnālā „Neurology”.
Pētījumā piedalījās 1625 cilvēki (vidējais vecums 69 gadi), kuriem ar testiem pārbaudīja domāšanu un atmiņu, kā arī ņemtas asinsanalīzes, lai noteiktu saskari ar piecām infekcijām: trīs vīrusu veidiem herpes simplex 1 un 2, kuri atbilstoši izraisa aukstumpumpas un dzimumorgānu herpes, citamegalovīrusu, kuru ļaunākie darbi ir smagas augļa pataloģijas grūtniecības laikā un spontānie aborti, kā arī divus mikroorganismu veidus – plaušu hlamīdiju (chlamydia pneumonia), kura ir viena no sešiem populārākajiem plaušu karsoņa izraisītājiem un Helicobacter pylori – baktēriju, kuru vaino kuņģa čūlas ierosināšanā.
Pētījumā iesaistīto cilvēku asinis apsekoja reizi gadā un noteica, cik daudz antivielu tajās ir pret minētajām piecām infekcijām. Jo cilvēks dzīves laikā biežāk un stiprāk ar šīm kaitēm slimojis, jo antivielu titrs augstāks.
Sakarība starp prāta spējām un antivielu līmeni bija acīmredzama. Atmiņas un domāšanas problēmas vairāk skāra tos, kam arī minētās infekcijas bijušas stiprākas un biežākas.
Infekciju visvairāk nomocīto grupā pārsvarā bija sievietēm ar zemu izglītības līmeni un bez veselības apdrošināšanas. Otra izteiktā infekciju skartā grupa bija fiziski mazaktīvi cilvēki.
Atmiņas un domāšanas prasmes pārbaudīja katru gadu, vidēji astoņus gadus ilgi. Tomēr pētnieki neatrada, ka infekcijas ietekmētu atmiņu un domāšanu.
Iespējams, ka fiziskās aktivitātes un bērnu vakcinācija pret vīrusiem var samazināt atmiņas traucējumu risku vēlākā dzīvē, bet tikpat labi iespējams, ka cilvēki, kuri kopš skolas gadiem attīsta savu domāšanu un atmiņu, vairāk rūpējas par sevi, pasargā no lieka inficēšanās riska, nodrošina sev turīgāku dzīvi un laicīgu veselības aprūpi un profilaksi.
