Uzturs pret slimību. Kas jāēd, ja tev ir astma
Lielākā daļa cilvēku, kas cieš no astmas, lai kontrolētu stāvokli, sāk lietot inhalatorus vai steroīdus. Taču funkcionālās medicīnas nozares pamatlicējs, amerikāņu ārsts Leo Gelands (Leo Galland) atzīst, ka ir vairāki vienkārši produkti un uztura bagātinātāji, kas var palīdzēt atbrīvoties no slimības.
Zivju eļļu spēks
Astmas risku būtiski ietekmē ne tikai antioksidanti, bet arī tauki. Nedaudz mainot uzturā tauku avotus – gan ar produktiem, gan uztura bagātinātājiem –, var kontrolēt slimības izpausmes.
Pārstrādāti un rūpnieciski ražoti tauki var būt pārveidoti transtauku formā. Transtaukskābes rodas, kad polinepiesātinātās taukskābes tiek pakļautas procesam, ko dēvē par hidrogenēšanu. Pārtikas industrijā šo procesu veic, lai pagarinātu produktu derīguma termiņus. Dabīgi hidrogenēšanas procesi notiek arī atgremotājdzīvnieku kuņģī, tāpēc liellopu gaļa un piens nelielā daudzumā satur transtaukskābes.
Mazliet mazākā Eiropas mēroga pētījumā tika atklāts, ka margarīna lietošana, kas ir viens no galvenajiem transtaukskābju avotiem, pieaugušajiem palielināja astmas risku.
Mūsu organisms ir spējīgs sintezēt piesātinātās un mononepiesātinātās taukskābes, taču tas nevar izveidot lielās polinepiesātinātās taukskābes. Tāpēc tās dēvē par neaizvietojamajām taukskābēm. Šīs taukskābes, ņemot vērā to ķīmisko struktūru, iedala divās grupās: Omega 3 un Omega 6 taukskābes.
Viens no galvenajiem oksidatīvā stresa avotiem cilvēkiem ar astmu ir enzīms NADPH oksidāze (NOX), kas atrodas tuklajās šūnās un baltajos asinsķermenīšos un izraisa gan iekaisumu, gan oksidatīvo stresu.
Ziedputekšņi satur paši savu NOX versiju, tāpēc daudz putekšņu var izraisīt astmu pat tiem cilvēkiem, kuri it kā nav alerģiski pret putekšņiem.
Pētījumā, ko veica Lečē (Lecce), Itālijā, tika atklāts, ka flavonoīdi, kas ir dārzeņos, augļos, garšaugos un garšvielās, var samazināt pārmērīgu NOX aktivitāti. Omega 3 taukskābes zivju eļļā (EPS – eikozānpentaēnskābe – un DHS – dokozoheksaēnskābe) arī uzrādījušas potenciāli labvēlīgu ietekmi, samazinot pārmērīgu NOX aktivitāti.
Tas varētu izskaidrot, kāpēc vairākos klīniskos pētījumos ir atzīts, ka Omega 3 taukskābju papildu lietošana cilvēkiem ar astmu varētu nākt par labu.
Zivju eļļa šķiet īpaši iedarbīga, ja ir jāsamazina astmas alerģiskie simptomi. Kādā divdesmit gadus ilgā pētījumā, kurā piedalījās 18–30 gadu veci amerikāņi un kas notika ar Nacionālo veselības institūtu (National Institutes of Health) atbalstu, pētnieki atklāja, ka tad, ja ar zivīm uzņem maz Omega 3 taukskābju, vairāk nekā divas reizes palielinās risks saslimt ar astmu. Un jo mazāk Omega 3 taukskābes pētījuma dalībnieki uzņēma, jo smagāka varēja būt astma.
Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kam astmu izraisa fiziskās aktivitātes. Kad pētnieki no Indiānas universitātes pētījuma dalībniekiem – cilvēkiem, kuru stāvokli pasliktināja fiziskās aktivitātes, – papildus katru dienu deva 5,2 gramus Omega 3 taukskābes no zivju eļļas, viņu stāvoklis būtiski uzlabojās. Jau pēc trim nedēļām ar zivju eļļu izdevās novērst astmas saasināšanos, samazinājās arī bronhu iekaisums un saruka nepieciešamība pēc bronhodilatoriem (medikamentiem, kas paplašina elpceļus).
Kādā dāņu pētījumā, kurā grūtnieces, sākot no 30 grūtniecības nedēļas līdz mazuļa dzimšanai, katru dienu uzņēma 2,7 gramus Omega 3 taukskābes no zivju eļļas, pētnieki atklāja, ka jaundzimušajiem bija mazāks alerģiskās astmas risks. Bet sešpadsmit gadu vecumā to bērnu vidū, kuru mātes grūtniecības laikā bija lietojušas zivju eļļu, bija par 87% mazāka saslimstība ar astmu nekā kontroles grupā.
1986. gadā uzrakstīju rakstu, kas tika publicēts izdevumā The Journal of the American College of Nutrition, kurā skaidroju, ka cilvēkiem, kam ir alerģija, ir lielāka vajadzība pēc neaizstājamajām taukskābēm, jo šo cilvēku šūnās ir bloks, kas neļauj taukskābes optimāli izmantot.
Neaizstājamās taukskābes var uzņemt tikai ar pārtiku. Ar Omega 6 un Omega 3 taukskābēm mūs var nodrošināt gan augu, gan dzīvnieku valsts produkti, taču dzīvnieku valsts produktos esošās taukskābes parasti ir vairāk nepiesātinātas nekā tās, kas ir augos.
Omega 3 taukskābes ir piesaistījušas sev tik lielu uzmanību tāpēc, ka organismā spēj nodrošināt pretiekaisuma iedarbību. Taču ar Omega 6 taukskābēm, kas ir pārsvarā, salīdzinot ar visām pārējām neaizstājamajām taukskābēm, viss nav tik nepārprotami – tās var gan veicināt, gan dzēst iekaisuma reakcijas.
Cilvēkiem ar astmu atsevišķas Omega 6 taukskābes var būt noderīgas, īpaši, ja to uzņemšana tiek līdzsvarota ar Omega 3 taukskābēm. Mana pieredze liecina, ka svarīgs ir tieši līdzsvars, nevis tas, cik daudz mēs uzņemam šīs taukskābes. Vairāk ne vienmēr nozīmē labāk.
Pētījums, kuru 80. gados veicu kopā ar ārstu Deividu Horobinu (David Horrobin) – viņš ir pionieris neaizstājamo taukskābju jomā, – un profesoru Rosu Roklinu (Ross Rocklin) no Tafta universitātes (Tuft University) apstiprināja, ka cilvēkiem ar alerģijām varētu būt traucēts Omega 6 taukskābju metabolisms. Tas nozīmētu, ka daļai alerģisku indivīdu, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzsvaru, ir nepieciešami uztura bagātinātāji ar konkrētām Omega 6 taukskābēm. Papildus šim, zinātnieki no Vaiomingas univeristātes (University of Wyoming) atklāja, ka dažiem astmas slimniekiem stāvoklis pasliktinājās, kad viņi lielās devās uzņēma Omega 3 taukskābes.
Kā esmu skaidrojis savā pētījumu apskatā, kas publicēts izdevumā Nutrition in Clinical Practice, kopumā Omega 3 taukskābju uzņemšana lielākā daudzumā tiek saistīta ar mazāku iekaisumu. Arī tiem, kurus skar astma, lielāks Omega 3 taukskābju patēriņš ar pārtiku ļauj panākt mazāku iekaisumu un labāku astmas kontroli, turpretim palielināta Omega 6 taukskābju attiecība pret Omega 3 taukskābēm tiek saistīta ar slikti kontrolētu astmu.
Risinājums varētu būt tāds, ka Omega 3 taukskābju lietošana tiek kombinēta ar unikālo pretiekaisuma Omega 6 taukskābi – gamma linolēnskābi (GLS). To dabīgi satur naktssveces, upeņu sēklu un gurķumētras sēklu eļļas. Ar krūti zīdīti mazuļi saņem GLS no mātes piena. Gamma linolēnskābe var palīdzēt pārvarēt Omega 6 metabolisma traucējumus, ko es un mani kolēģi 80. gados atklājām alerģiskiem indivīdiem.
Citi pētījumi apstiprina iepriekšējos rezultātus. Kombinējot GLS (750 mg/dienā) ar EPS (500 mg/dienā) un lietojot šīs taukskābes četras nedēļas kā šķidru emulsiju, alerģiskās astmas slimniekiem būtiski samazinājās leikotriēnu sintēze no baltajiem asinsķermenīšiem (leikotriēni ir iekaisumu veicinoši aģenti, kas pasliktina astmas slimnieku stāvokli) un, salīdzinot ar placebo grupu, arī astmas simptomi. Arī bronhodilatatoru inhalācijas bija nepieciešamas retāk.
