Šokējoši jaunākie pētījumi. Vai kosmētika var izraisīt vēzi?

Sievietēm jau nu nebūtu vajadzīgs vēl viens brīdinājums par krūts vēzi, tomēr jaunākās ziņas attiecas uz kadmiju – smago metālu, kas niecīgā daudzumā ir ne tikai gaisā, ēdienā un ūdenī, bet arī daudzu ikdienas kosmētisko līdzekļu sastāvā.

Šādi metāli ilgtermiņā pat mazās devās kļūst par bumbu ar laika degli: tie stimulē krūts vēzi un liek tam kļūt agresīvākam, – par to liecina jauns pētījums Kalifornijā.

Kalifornijas Dominikānas universitātes jaunākais veikums atklāj, ka, ilgāku laiku iedarbojoties uz sievietes organismu, kadmijs liek krūts vēža šūnām uzvesties daudz ļaundabīgāk, iedarbojoties līdzīgi estrogēnam. Šūnās, kas tiek ilgstoši pakļautas kadmija iedarbībai, ir augstāks olbaltumvielas SDF–1 sastāvs, savukārt SDF–1 tiek saistīts ar agresīviem audzējiem, kas ļauj vēzim izkļūt cauri audu ārējam slānim un sākt izplatīties.

Balstoties uz agrākām liecībām, kas atklājušas, ka kadmijam ir liela nozīme krūts vēža attīstībā, Kalifornijas Dominikānas universitātes pētījums ir pirmais apjomīgākais darbs, kas parāda, ka pietiek ar ilgstošu, nepārtrauktu kadmija klātbūtni organismā pat nelielās devās.

Krūts vēzis rodas, ja krūšu epitēlija šūnu augšanā rodas novirzes, un bieži vien šīs novirzes rada estrogēna uzplūdi, ko stimulē krūts estrogēna receptori. Atdarinot estrogēnu, kadmijs izjauc normālu šī hormona cirkulēšanu.

Tomēr Kalifornijas zinātnieki vēl precīzi nav izpratuši smagā metāla iedarbību. “Mēs pašlaik cenšamies saprast, vai kadmijs izraisa vēzi, vai varbūt vēzis piesaista kadmiju,” skaidro pētījuma autore bioķīmijas asociētā profesore Megija Luī, kura 2012. gadā Amerikas Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas biedrības sanāksmē Sandjego prezentēja pētījuma rezultātus.

Luī pētījumā krūts vēža šūnas tika ilgstoši pakļautas kadmija iedarbībai un uzrādīja paaugstinātu spēju izkļūt cauri krūts audu ārējam slānim – tas ir klasisks pierādījums vēža šūnu spējai izplatīties.

Galvenais apdraudējums, kā stāsta Luī, ir tas, ka smagie metāli niecīgās devās uz mums iedarbojas ik dienu. “Pētījuma rezultāti rāda, ka pat visniecīgākā šī metāla klātbūtne ilgākā laikposmā var veicināt krūts vēža šūnu augšanu.”

Radies kā cinka, svina un vara rūdas ieguves un attīrīšanas blakusprodukts, kadmijs ir iekļuvis ūdenī, gaisā un pārtikā. Kadmijs atrodas minerālvielās, ko iegūst fosfāta mēslojuma ražošanas vajadzībām, kā arī atkaluzlādējamās baterijās un cigarešu dūmos. Ievērojami pieaudzis arī kadmija līmenis atmosfērā, jo to saturošās lietas bieži vien tiek vienkārši izmestas kā sadzīves atkritumi, nevis pienācīgi pārstrādātas.

Galvenais kadmija avots ir cigarešu dūmu ieelpošana un pasīvā smēķēšana, taču vēl viena pastāvīga kadmiju saturoša bāze ir kosmētikas līdzekļi. Daudzu populāru kosmētikas zīmolu ražojumi satur toksisku smago metālu kokteili, ieskaitot kadmiju.

Nesenā Kanādas vides organizācijas Environmental Defence pētījumā tika analizēti 49 populāri dekoratīvās kosmētikas līdzekļi. Vairāk nekā pusē testēto līdzekļu, ieskaitot tonālos krēmus, pūderus, korektorus, bronzerus, šķidros kontūrzīmeļus, acu ēnas, lūpu spīdumus un lūpu krāsas, tika atklāts kadmijs.

Tas nozīmē, ka viena no 13 sievietēm tiek pakļauta tādu vielu iedarbībai, kas ir kancerogēnas vai iespējami kancerogēnas. Turklāt EWG ir atklājusi, ka kadmiju kā piemaisījumu satur vismaz 146 kosmētikas līdzekļu ražošanā izmantotās sastāvdaļas, kas tās padara potenciāli kancerogēnas.

ASV Pārtikas un zāļu administrācija jau sen uzskata kadmiju par toksisku, neslēpjot tā negatīvo ietekmi uz veselību (kadmijs, arsēns un svins ir atzīti par potenciāli visbīstamākajiem smagajiem metāliem). Kanādā un Eiropā aizliegts tīši pievienot kadmiju kosmētikas līdzekļu sastāvam. Tomēr šī smagā metāla klātbūtne nav aizliegta, ja tas ir izmantoto sastāvdaļu piemaisījumā vai radies kā blakusprodukts ražošanas procesā. Tā kā kadmijs un citi smagie metāli dabā atrodas minerālos un augsnē, daudzi pigmenti un citi izejmateriāli, kas tiek izmantoti kosmētikas ražošanā, nenoliedzami to satur. Kanāda, piemēram, ir noteikusi maksimālo līmeni, cik daudz piemaisījumu, arī kadmija, drīkst būt kosmētikas līdzekļos.

Kaut gan neviens no produktiem, kurus pārbaudīja Environmental Defence, ieskaitot tos, kuros bija visvairāk smago metālu, nepārsniedza Kanādā atļauto maksimālo kadmija daudzumu, briesmas slēpjas smago metālu ilgtermiņa iedarbībā. Ik dienas lietojot kosmētikas līdzekļus, tie pilīti pa pilītei uzkrājas ķermenī.

Viena no iniciatīvām, kas varētu padarīt kosmētikas lietošanu drošāku, būtu lielo kosmētikas ražotāju atbildīgāka recepšu sastāvdaļu izvēle, kā arī pilna izmantoto komponentu uzskaitīšana uz ražojumu iepakojuma.

Luī pētījumam par kadmija nelabvēlīgo ietekmi ir arī citas atskaņas. Kāds cits pētījums atklāj, ka sievietēm, kuras daudz ēd maizi, kartupeļus un sakņaugus, krūts vēža risks ir vidēji par 30% lielāks, jo šajos produktos kadmijs visticamāk nonācis no augsnes, kura bagātināta ar mākslīgo mēslojumu.

Zviedru zinātnieki, kas 12 gadus pētīja 56 000 sieviešu ēšanas paradumus un veselību, noskaidroja, ka vislielākais risks saslimt ir sievietēm ar vidēju svaru, jo viņām kadmijs ietekmē vislielāko ķermeņa masas daļu.

Šis pētījums kopā ar Luī atklājumiem liecina, ka sievietes, kas ēd graudaugus, saknes un regulāri lieto dekoratīvo kosmētiku, ir pakļautas ievērojami lielākam krūts vēža riskam.

Bez vēža draudiem kadmijs ir saistīts arī ar osteoporozi, jo ilgtermiņā mazina kaulu blīvumu un palielina lūzumu iespēju, kā arī noved pie auguma sarukšanas. Beļģijā veiktais pētījums liecina, ka sievietēm, kurām urīnā bija divreiz vairāk kadmija nekā vidēji, lūzumu gūšanas risks bija par 73% lielāks, savukārt vīriešiem ar tādu pašu kadmija daudzumu lūzumu risks bija par 60% lielāks. Tāpat kā krūts vēža pētījumā, arī te tika pierādīts, ka ilgtermiņā kadmija klātbūtne pat nelielā daudzumā organismā rada bojājumu.

Ilgstoša kadmija ietekme nelielās devās tiek saistīta arī ar depresiju, nieru un aknu slimībām, augstu asinsspiedienu, kā arī nervu un smadzeņu bojājumiem.

Labās ziņas, kas nāk no neatkarīgas ASV bioķīmijas pētnieku apvienības Medicīnas institūts, vēsta, ka krūts vēža risks lielākoties ir atkarīgs no sievietēm pašām. Mēs pašas varam to mazināt, izvairoties no kadmija un hormonu aizvietojošās terapijas kā krūts vēža riska pastiprinātājiem. Ja būsim piesardzīgas ikdienā un pirms iepirkšanās kļūsim mazliet par detektīvēm, lai izpētītu, ko īsti taisāmies klāt uz sava ķermeņa un likt vēderā, tad mazie prieciņi – kosmētikas uzklāšana – nekļūs par lieliem vēža draudiem.

Lai iespējami mazinātu kadmija klātbūtni ikdienā, sekojiet šīm norādēm!

•    Beidziet smēķēt. Cigaretes ir viens no galvenajiem kadmija avotiem sadzīvē.

•    Pārbaudiet toksiskuma līmeni tiem kosmētikas līdzekļiem, kurus patlaban lietojat. Jūs varat ieskatīties EWG datu bāzē Skin Deep: www.ewg.org/skindeep/, kur populārākā kosmētika sarindota pēc tās ķīmiskā sastāva. Regulāru informāciju par bīstamām precēm, kuras atklātas Eiropas Savienībā, var atrast arī Latvijas Republikas Veselības ministrijas Veselības inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv.

•    Izmantojiet organisku un dabai draudzīgu kosmētiku. Izmēģiniet zīmolu Hauschka, Aveda, Aubrey Organics, Neways,Lavera, Organics Cosmetics, kā arī vietējos dabiskās kosmētikas zīmolus, kādu kā Kivvi, Madara,Trejdeviņi un citus.

•    Lietojiet dekoratīvo kosmētiku saprātīgā daudzumā. Divreiz apdomājiet, cik daudz to katru dienu liekat uz sejas un vai tas patiešām ir nepieciešams.

•    Ēdiet dabisku, organisku, sabalansētu pārtiku un lieto dabiskos uztura bagātinātājus. Kadmijs nodarīs vislielāko ļaunumu, ja organismā trūkst cinka, dzelzs, vara, kalcija un aminoskābju.

•    Izvairieties no pārtikas produktiem, kas ir augsta riska grupā. To vidū ir maize, kas nav cepta no organiskām izejvielām, kartupeļi, saknes un visi augļi un dārzeņi, kas apsmidzināti ar mēslojumu vai audzēti augsnē, kas uzlabota ar mākslīgo mēslojumu.

•    Izvairieties no piekrastes un iekšzemes saldūdens jūras veltēm (zivīm, vēžveidīgajiem un tādām dziļūdens zivīm kā zobenzivs un tuncis). Ir zināms, ka tās satur daudz smago metālu, arī kadmiju.

Avots: žurnāls „Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Bulls Press