Viena vīna glāze dienā - tas ir veselīgi vai tomēr ne?

Dzert vai nedzert – tas ir aktuāls jautājums. Vai tā tiešām varētu būt taisnība, ka lietot nedaudz alkohola ik dienas ir veselīgāk nekā nelietot nemaz? Padomu par alkohola lietošanu, šķiet, ir tikpat daudz kā alkohola paveidu plašajā piedāvājuma klāstā, un daudzi no tiem ir visai mulsinoši vai pretrunīgi. Mums stāsta, ka pārmērīga alkohola lietošana palielina risku iegūt aknu slimības, sirds mazspēju un vēzi (ja vien, protams, neesat francūzis). Tātad dzeršana nodara ļaunu. Tomēr – ne gluži, jo arī atturībnieku vidū ir augsts priekšlaicīgas nāves risks. Vai labāks risinājums ir iedzert, bet ne pārāk daudz? Katrā ziņā nav nevienas atsauces uz pētījumu, kas skaidri un gaiši parādītu, ka cilvēki, kas sākuši dzert mazliet vairāk (iepriekš izdzēruši mazāk par vienu vīna glāzi dienā, bet tagad izdzer vienu vai divas), ievērojami samazinātu risku mirt no sirdstriekas. Šogad veikts kāds pētījums, kuram bija tik pārsteidzoši labi rezultāti, ka pētnieki to pārtrauca, lai varētu steidzīgi paziņot pasaulei par saviem atklājumiem. Proti, tiem, kas ēda saskaņā ar Vidusjūras diētas principiem (daudz augļu un dārzeņu) un katru dienu izdzēra glāzi vīna, atklāts par 30% mazāks risks saslimt ar kādu sirds un asinsvadu slimību.

Labums veselībai grozās galvenokārt ap sirdi, tomēr attiecināms arī uz citām kaitēm, piemēram, vēzi un aknu slimībām, kuras arī spēj priekšlaikus novest kapā. Un kā ar atturībniekiem, kuri arī no dzīves mēdz aiziet pirms laika? Mēģinot rast atbildi uz šīm mīklām, pētnieki no Kolorado universitātes analizēja vairāk nekā 41 000 cilvēku dzīvesveida datus, kas bija vākti kopš 1988. gada. Pētnieki uzskaitīja, cik daudzi no šiem cilvēkiem mira līdz 2006. gadam. Pirmais, ko viņi atklāja, – nedzērāji ir dažādi. Viņu vidū ir atturībnieki, kuri alkoholu nelieto tāpēc, ka viņiem tas negaršo, vai tāpēc, ka to nosaka viņu reliģiskā pārliecība. Bet šajā kategorijā ietilpst arī izbijuši alkoholiķi, kuri nedzer tagad, taču kādreiz glāzīti cilājuši visai sparīgi. Tāpat par nedzērājiem, pēc zinātnieku domām, var uzskatīt neregulārus alkohola lietotājus, kuri gada laikā izdzer mazāk par 12 glāzēm grādīgu dzērienu.  

Pieskaitot mērenos alkohola lietotājus, kas dienā izdzer mazāk par glāzi vīna (mēs tos nodēvējām par vieglajiem iemetējiem), grupai, kam ir 0% risks priekšlaikus nomirt, pētnieki noteica riska pakāpi citiem dzērāju un nedzērāju tipiem.

Viegls iemetējs – 0% risks (izdzer mazāk par 1 glāzi dienā)

Neregulārs glāzītes cilātājs – 2% riska (izdzer mazāk par 12 glāzēm gadā)

– 9% riska (izdzer 1 vai 2 glāzes dienā)

Nedzer reliģiskas pārliecības dēļ – 9% riska

– 17% riska

Izbijis alkoholiķis – 38% riska (patlaban nedzer nemaz)

– 49% riska (izdzer 2 vai 3 glāzes dienā)

Vienkārši žūpa – 58% riska (vairāk par 3 glāzēm dienā)

Iedzert pa glāzītei alkohola ik pēc dažām dienām šķiet visveselīgākā no visām iespējām, ja vien to nedarāt vienīgi tāpēc, lai izvairītos no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī no sirdstriekas, bet vienlaikus baudāt labu sabiedrību un pozitīvas emocijas. Patiesībā, salīdzinot ar jebkuru citu iespēju, sākot no absolūtas atturības līdz vairāk nekā trīs glāžu iztukšošanai dienā, šis variants ir visdrošākais. Joprojām jūtaties apjukuši? Varbūt ir laiks glāzei vīna...

Teksts: žurnāls Ko ārsti tev nestāsta/Foto: Shutterstock