Vai mūs vazā aiz deguna? Jauni atklājumi par degunā pūšamo gripas vakcīnu

Gripas vakcinācijas sezona sākās rudenī un joprojām rit pilnā sparā. Ir valstis, kurās ārsti noteiktos datumos pat slēdz durvis pārējiem pacientiem, lai apkalpotu tikai tos, kas vēlas vakcinēties. Vecākiem tiek izsūtītas īpašas informatīvas brošūras, un veselas medmāsu armijas “okupē” bērnudārzus un skolas, kur bērni stājas rindā, lai saņemtu gripas vakcīnu. Latvijā par vajadzību vakcinēties brīdina ne vien televīzijas pārraidēs, bet arī reklāmās sabiedriskajā transportā.

Daudzās valstīs kā labāko izvēli bērniem vecumā no 2 līdz 17 gadiem iesaka degunā smidzināmu gripas vakcīnu "FluenzTetra". Kāds Apvienotās Karalistes Nacionālā veselības dienesta fonds pat izveidojis multfilmu bērniem "Flu Heroes" (“Gripas varoņi”). Šajā filmiņā bērni tiek aicināti piedalīties gripas apkarošanas misijā – šķaudot lietot kabatlakatiņu, bieži mazgāt rokas un, protams, saņemt gripas vakcīnu, lai viņu ķermenis kļūtu par īstu gripas baciļu apkarošanas mašīnu. Turklāt – nekādu adatu! Vakcīnu vienkārši iepūš degunā, īsu brīdi varbūt mazliet asaro acis, taču pēc tam bērns pārtop par gripas supervaroni. Kurš mazs bērns gan negrib kļūt par supervaroni? Taču – būsim piesardzīgi!

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (SKPC) šogad izņēma no apgrozības gripas vakcīnu "FluMist". "FluenzTetra" un "FluMist" ražo viena un tā pati farmācijas kompānija – "AstraZeneca". Vēl tikai gadu iepriekš miljoniem vecāku tika apgalvots, ka "FluMist" ir “droša un efektīva”, bet jau šogad Amerikas Savienotajās Valstīs nav nopērkama neviena šī degunā smidzināmā gripas vakcīna. SKPC skaidroja, ka, izrādās, intranazālā gripas vakcīna nemaz neesot tik efektīva. Pagājušajā gadā "FluMist" efektivitāte bijusi tikai 3 procenti. "Šie 3 % ir pārāk zems rādītājs, lai vispār būtu iespējama efektivitātes novērtēšana," teikts SKPC ziņojumā presei, turklāt statistiski vakcīna bijusi neefektīva trīs gadus pēc kārtas.

⁽¹⁾

"AstraZeneca" atbildē norādījusi, ka gan pašas kompānijas, gan citu veselības aģentūru dati atšķiras no SKPC sniegtās informācijas, tāpēc “vakcīnas izplatīšana un izmantošana citās valstīs tiek īstenota, kā plānots”.

⁽²⁾

Un tomēr gripas vakcīnas ir bēdīgi slavenas ar neprognozējamu efektivitāti. Piemēram, 2015. gadā šis rādītājs bija tikai 23 %, un gripas vakcīnas nonāca nopietnas kritikas krustugunīs. Gripas vīrusi mainās katru gadu, un ik gadu vakcīnas tiek izstrādātas, cenšoties uzminēt, kurš no vairākiem desmitiem gripas vīrusu varētu mūs aplaimot šajā sezonā.

Pat tad, ja minējums ir veiksmīgs un ir izdevies radīt konkrētajam gripas celmam atbilstošu vakcīnu, parasti vakcīnas efektivitāte ir tikai 50–60 procenti.

⁽³⁾

Bet ir vēl viens būtisks jautājums – pieņemsim, mēs zinām, ka degunā izsmidzināma gripas vakcīna ir neefektīva. Vai ir pamats apšaubīt arī tās drošumu?

Dzīvie vīrusi

Iespēju, ka jūs varat saslimt ar gripu no gripas vakcīnas, oficiālās veselības aprūpes amatpersonas noraida kā mītu. Tomēr šāds mīts pastāv, un tas nav nekas neparasts, jo vakcīnas blakusparādības ir identiskas gripas simptomiem: iesnas vai aizlikts deguns, galvassāpes un muskuļu sāpes, rīkles iekaisums, ēstgribas zudums, drebuļi un drudzis, ausu sāpes. Mums gan saka – tā nav gripa, tā tikai izskatās pēc gripas…

Intranazālā vakcīna satur dzīvus vīrusus, bet tās reklāmas materiālos teikts, ka tie ir “novājināti” – deaktivēti un nekaitīgi, tomēr spējīgi stimulēt mūsu imūnsistēmu tā, lai, sastopoties ar gripas vīrusu, tā spētu cīnīties ar uzbrucēju.

Apvienotās Karalistes Elektroniskajā zāļu katalogā (UK’s Electronic Medicines Compendum (eMC) www.medicines.org.uk) var atrast informāciju, ka katrs "FluenzTetra" vakcīnas aerosola flakons satur desmit miljonus dzīvu, novājinātu un “ģenētiski modificētu organismu” – katrus no četriem celmiem uz vienu nāsi. Kopā vienā devā tātad tie ir 80 miljoni vīrusu (pāris miljonu šurp vai turp), kas ir īpaši izstrādāti, lai augtu un vairotos deguna ejās.

Iedomājieties līdzību. Lai noteiktu vīrusu skaitu, kas izplatās gaisa pilienu veidā, Virdžīnijas Tehniskās universitātes zinātnieki paņēma gaisa paraugus lidmašīnu salonos, ārstu kabinetos un dienas aprūpes centros. Pētnieki konstatēja, ka vienā kubikmetrā gaisa vidēji koncentrējušies 16 000 vīrusu – tas ir pietiekami, lai stundas laikā būtu inficējies ikviens cilvēks, kas ieelpo šo gaisu.

⁽⁴⁾

Intranazālā gripas vakcīna acumirklī pakļauj deguna ejas tūkstošiem reižu lielākai vīrusu koncentrācijai.

Mākslīgi radītie vīrusi, kas ir vakcīnā, ietver A-H1N1 tipa vīrusu (cūku gripa), kurš ir ļoti bīstams, jo var izraisīt encefalītu vai smadzeņu tūsku, kas var radīt invaliditāti vai pat beigties letāli (šādi gadījumi gan ir reti). Būtībā – tāpat kā atsevišķos gadījumos gripa. Šis vīruss var arī šķērsot hematoencefālisko barjeru un radīt ilgstošu smadzeņu iekaisumu.

2010. gadā divi Merilendas Universitātes neiroimunologi veica pētījumu, kurā analizēja plašu literatūras klāstu par vīrusu, metālu, toksīnu un citu cilvēka organismam svešu vielu ietekmi uz smadzenēm un uzvedību. Pētnieki apstiprināja, ka “infekcijas, alergēni un piesārņotāji, kas izplatās pa gaisu, ir biežāk sastopamie faktori, kas rada iekaisumu, un tie var ietekmēt smadzeņu darbību”.

⁽⁵⁾

. Šie iekaisuma procesi joprojām nav pilnībā izpētīti, taču ir skaidri pierādīts, ka tie maina cilvēka uzvedību, un, ļoti iespējams, izraisa neiroloģiskus traucējumus.

⁽⁶⁾

2014. gadā kompānijas "GlaxoSmithKline" pētnieki atklāja, ka intranazālā vakcinācija izraisa specifiskas “postošas” imūnsistēmas reakcijas, kas gripas infekcijas laikā un atlabšanas posmā var veicināt saslimšanu ar neiroloģiskām slimībām. Citiem vārdiem sakot, izraisīt tieši to, no kā vecāki cer pasargāt savus bērnus, izlemjot tos vakcinēt.

⁽⁶⁾

Vakcīnu vīrusi izplatās

Izrādās, vismaz 21 dienu pēc intranazālās vakcinācijas lielākā daļa cilvēku izplata dzīvus gripas vakcīnas vīrusus, un, jo jaunāks cilvēks, jo vairāk vīrusu tiek izplatīti.

Kādā dienas aprūpes centrā veikts pētījums liecina, ka 80 % vakcinēto bērnu izplatīja vismaz vienu celma vīrusu, kas bija vakcīnā, un tika apstiprināta viena ar placebo vakcinēta bērna inficēšanās ar vakcīnas vīrusu. Četri citi gripas gadījumi nebija saistīti ar vakcīnu.

⁽⁷⁾

No pieaugušajiem 93 % vakcinēto pirmajā dienā pēc vakcinēšanās izplatīja gripas vakcīnas vīrusu, otrajā dienā to turpināja izplatīt 17 % vakcinēto.

⁽⁸⁾

Vīrusi, tāpat kā baktērijas, kam veidojas rezistence pret antibiotikām, rada mutācijas, tāpēc nav garantijas, ka tie nepārveidosies par infekciozu savvaļas vīrusu vai kādu vēl bīstamāku vīrusa formu. Tieši dzīvo vīrusu pārejas riska dēļ vakcinētajiem bērniem tiek ieteikts apmēram divas nedēļas izvairīties no cieša kontakta ar cilvēkiem, kam ir novājināta imūnsistēma. Vakcīnu eksperti norāda, ka bērniem vairākas dienas pēc vakcinācijas “vajadzētu izvairīties no kontaktēšanās ar vecāka gadagājuma radiniekiem”.

Neraugoties uz to, gripas vakcīna tiek slavēta kā piemērotākā metode, lai vecāka gadagājuma cilvēkus un ļaudis, kas sirgst ar citām slimībām, pasargātu no gripas. Lielbritānijā, piemēram, aprēķināts, ka šādi katru gadu varētu novērst 2000 nāves gadījumu.

Šāda strīdīga un pretrunīga politika, iespējams, tiek izmantota tāpēc, ka ir grūti pārdot vakcīnu, kuras uzdevums ir novērst gripas izraisītu nāvi bērniem, ja bērnu mirstība no gripas nav izplatīta. Kāds Lielbritānijā veikts pētījums liecina, 2009. gada cūku gripas pandēmijas laikā pasaulē nomira seši bērni un jaunieši (0-18 gadus veci) no viena miljona.

⁽⁹⁾

Toksiskās sastāvdaļas

Dažas reliģiskās grupas iebilst pret degunā smidzināmo gripas vakcīnu tāpēc, ka tā satur cūkgaļas želatīnu. Lai izvairītos no dzīvnieku valsts produktu nonākšanas organismā, šiem cilvēkiem iesaka izmantot injicējamu vakcīnu. Taču cūkgaļa ir tikai viena no daudzajām intranazālās gripas vakcīnas palīgvielām. Saraksta augšgalā ir mononātrija glutamāts (E621) – ķīmiska viela, no kuras nokļūšanas organismā daudzi vecāki cenšas pasargāt savus bērnus.

Neiroķirurgs Rasels Bleiloks (Russell Blaylock) grāmatā "Excitotoxins: The Taste That Kills" (“Ekscitotoksīni: garša, kas nogalina”; Health Press, 1996), skaidro, ka zinātnieki jau gadu desmitiem zina, ka mononātrija glutamāts var burtiski sakairināt smadzeņu šūnas līdz nāvei (no tā arī radies nosaukums “ekscitotoksīni”), kā arī var izraisīt ilgstošu smadzeņu iekaisumu, kas raksturīgs neiroloģiskām slimībām, piemēram, autismam, Alcheimera slimībai, izkaisītajai sklerozei un Pārkinsona slimībai. Bleiloks arī apraksta mononātrija glutamāta postošo ietekmi uz bērnu smadzenēm, un daudzās valstīs E621 aizliegts izmantot bērnu pārtikā.

Vairākos pētījumos pierādīts, ka dažādi metāli, vīrusi un ķīmiskās vielas kā E621, un medikamenti, smadzenēs nonāk caur ožas (deguna) traktu un no turienes tālāk jau tieši neaizsargātākajās smadzeņu daļās – tajās, kas nosaka cilvēka atmiņu un uzvedību.

E621, dzīvnieku izcelsmes proteīni, kā arī jebkuras citas vakcīnas sastāvdaļas var aktivizēt imūnās atbildes reakciju (smadzeņu iekaisumu) tieši tāpat, kā to dara dzīvie vīrusi.

Bleiloks uzskata, ka degunā smidzināmās gripas vakcīnas ir bīstamas arī tāpēc, ka var “izraisīt vairākas neiroloģiskas un uzvedības problēmas, piemēram, dusmas, aizkaitināmību, nespēju koncentrēties un noturēt uzmanību, mācīšanās traucējumus, runas grūtības un nespēju kontrolēt savu uzvedību, īpaši – bailes un dusmas”.

Autoimūnās slimības

Bobijs Hanters (Bobby Hunter) bija laimīgs delverīgs desmit gadu vecs zēns. Skolā viņš saņēma intranazālo gripas vakcīnu. Pēc dažām nedēļām viņa māte pamanīja, ka zēns kļuvis ļoti miegains. Tad pēkšņi bez acīmredzama iemesla viņš sabruka.

Bobijam atklāja narkolepsiju, neārstējamu slimību, ar ko viņam nāksies sadzīvot visu mūžu. Cilvēki, kas cieš no šīs slimības, pēkšņi it kā iekrīt dziļā miegā, reizēm pat 10–12 reizes dienā. Slimībai var būt arī vairāki citi dīvaini un visnotaļ biedējoši simptomi: nomoda halucinācijas, bezmiegs, miega paralīze un pēkšņs muskuļu kontroles zudums jeb katapleksija, ko izraisa spēcīgas emocijas, un cilvēks pēkšņi sabrūk uz līdzenas vietas kā lupatu lelle.

Šī slimība pilnībā maina dzīvi: cilvēks nekad nekļūs par pilotu, futbolistu vai taksometra vadītāju, viņš pat nedrīkstēs peldēties. Patiesībā narkolepsijas slimnieki ne mirkli nedrīkst palikt vieni, jo var sabrukt jebkurā mirklī – šķērsojot ceļu vai stāvot uz eskalatora… Bobijs pat nedrīkst smaidīt un smieties, jo šīs emocijas var izraisīt kārtējo lēkmi. Bobija māte Amanda ir pārliecināta, ka slimību izraisījusi intranazālā gripas vakcīna, un vairākos zinātniskos pētījumos var atrast skaidrojumu, kāpēc tā varēja notikt.

Kad "GlaxoSmithKline" sāka izplatīt "Pandemrix" gripas vakcīnu, kāds bērnu neirologs Somijā pamanīja, ka krasi pieaudzis narkolepsijas gadījumu skaits. Epidemioloģiskie pētījumi apstiprināja, ka bērniem, kas saņēma vakcīnu, bija 12,7 reizes lielāks risks saslimt ar šo slimību, un vēlāk arī pētījumi Francijā un Anglijā apstiprināja šos datus.

Pagājušajā gadā Stenforda Universitātes un kompānija "Novartis Pharmaceuticals" pētnieki publicēja savus secinājumus par iemesliem, kāpēc, viņuprāt, vakcīna izraisa narkolepsiju. Viņi identificēja H1N1 gripas vakcīnā vīrusa olbaltumvielu, kas ļoti līdzinājās smadzeņu neirotransmiteram oreksīnam, kas regulē apetīti un miega un nomoda ciklus.

Citas sastāvdaļas, ko vakcīna satur, būtiski palielina imūno reakciju, rosinot milzīgā apjomā ražot antivielas, kas ir ieprogrammētas iznīcināt gripas olbaltumvielas. Tā nu šīs antivielas bezdarbībā dzīvojas, modri gaidot īsto brīdi, kad uzbrukt (teorētiski tieši šis faktors pasargā mūs no saslimšanas visas gripas sezonas garumā). Sasniedzot smadzenes, antivielas kļūdaini uzbrūk smadzeņu šūnām, kas ražo oreksīnu procesā, ko sauc par krustenisku imūno reakciju. Tātad vakcīnas ietekmē paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk smadzenēm, izraisot autoimūnu slimību.

⁽¹⁰⁾

Taču tas vēl nav viss. Desmitajā Starptautiskajā autoimunoloģijas kongresā, kas 2016. gadā notika Leipcigā, Vācijā, Stenforda/Novartis pētījuma vadošais pētnieks Sohils Ahmeds (Sohail Ahmed) un citi imunologi apstiprināja, ka jebkura H1N1 gripas vīrusu saturoša vakcīna cilvēkiem, kam ir ģenētiska nosliece uz narkolepsiju (tādiem kā Bobijs), potenciāli var izraisīt šo slimību. Patiesībā ikvienam ģenētiskā marķiera HLA-DQB1*0602 nēsātājam ir lielāks risks saslimt ar narkolepsiju (šis antigēna apakštips ir 20 % visu pasaules iedzīvotāju).

⁽¹¹⁾

Narkolepsija ir tikai viena no daudzajām autoimūnajām slimībām, ko, iespējams, izraisa vakcinācija. Nesen izdota medicīnas imunoloģijas mācību grāmata "Vaccines and Autoimmunity" (“Vakcīnas un autoimunitāte”; Wiley-Blackwell, 2015), ko kopā ar kolēģiem rediģējis profesors Jehuda Šēnfelds (Yehuda Shoenfeld), kurā rakstīts, ka “ārstiem jāapzinās, ka noteiktām personām vakcinācija var radīt ārkārtīgi nopietnas sekas – invaliditāti un pat nāvi”.

Grāmata tapusi, pētot jaunu sindromu, ko Telavivas Universitātē Izraēlā atklāja pats profesors Šēnfelds. Runa ir par tā saukto palīgvielu izraisīto autoimūno sindromu. Palīgvielas, ko parasti izmanto medicīnā, lai veidotu līdzekļus, kas uzlabo organisma imūno sistēmu (piemēram, alumīnijs, ko satur vakcīnas), rada tādu imūno reakciju gūzmu, ka galu galā paša cilvēka imūnsistēma vēršas pret savu saimnieku un izraisa autoimūnu slimību.

Profesors Šēnfelds un viņa kolēģi ir pilnībā pārliecināti, “ka tipiska vakcīna satur visus bioķīmiskos komponentus, kas nepieciešami, lai ierosinātu autoimūnas izpausmes”. Turklāt jaunākie pētījumi par pārējiem vakcīnu komponentiem (piemēram, dzīvnieku izcelsmes vīrusiem un svešām DNS un RNS), kas ilgstoši tika uzskatīti par nekaitīgiem, “liecina, ka pat nelielā daudzumā šīs vielas var būt bīstamas”.

Līdz šim ir noteiktas vairāk nekā simts autoimūno slimību, un to skaits pieaug satraucošā ātrumā. Tās ietver hroniskas slimības, ko tradicionālā medicīna uzskata par neārstējamām, piemēram, izkaisīto sklerozi, pirmā tipa diabētu, reimatoīdo artrītu, sarkano vilkēdi, alopēciju, sklerodermiju, celiakiju un čūlaino kolītu. Vakcinācija var izraisīt šīs slimības cilvēkiem, kam uz tām ir ģenētiski noteikta nosliece, taču līdz šim neviens nav mēģinājis noskaidrot, kas ir šie potenciālie upuri.

Kādā eksperimentā ar cāļiem tika konstatēts, ka, vakcinējot tos pret vienas slimības vīrusu, “tiek uzlabota citu, vēl bīstamāku celmu dzīvotspēja”, tādējādi ļaujot attīstīties un izplatīties tā saukto supervīrusu celmiem. Tiek radīta vide, kurā vakcīnas, tāpat kā antibiotikas, spītīgi dzenas pakaļ jaunajiem celmiem, taču šie apstākļi veicina patogēnu celmu veidošanos, kas savukārt nevakcinētiem cilvēkiem liek saslimt smagākā pakāpē.

⁽¹²⁾

Citiem vārdiem sakot, gripas vakcinācija veicina tādu mikroorganismu attīstību, kas apdraud arī tos, kas nav vakcinējušies.

Dati par drošumu nav pietiekami

Vēl pirms degunā izsmidzināmā gripas vakcīna tika laista apritē, Kohreina apvienība (Cochrane Collaboration) publicēja pārskatu par 75 pētījumiem un 300 000 gripas vakcinācijas gadījumu novērojumiem, ieskaitot tos, kuros tika izmantoti novājināti vai deaktivēti mikroorganismi.

Pētnieki atklāja, ka “daudzos gadījumos dati par vakcīnu drošumu, kurās izmantoti dzīvi novājināti mikroorganismi, nav pietiekami objektīvi, lai veiktu jēgpilnu analīzi” un ka “ticamu pierādījumu par gripas vakcīnām ir maz, toties faktu, kas liecina, ka manipulēšana ar datiem ir plaši izplatīta, netrūkst”.

“Nebija iespējams analizēt vakcīnu drošumu, balstoties uz pētījumos iegūtajiem datiem, jo informācija nav tikusi apkopota atbilstoši vienotiem standartiem,” atzīts ziņojumā, “un ir ļoti maz informācijas par deaktivēto vakcīnu drošumu, taču tieši ar tām visbiežāk vakcinē mazus bērnus”.

⁽¹³⁾

“Viss, kas notiek ar un ap gripas vakcīnām, ir viens vienīgs mārketings. Ar zinātni tam nav nekāda sakara,” izteicies Kohreina apvienības vadošais autors Toms Džefersons (Tom Jefferson). “Mūsu rīcībā ir tikai pāris izmēģinājumu rezultātu un kaudzēm ļoti sliktas kvalitātes datu, kas iegūti novērojumos. Esam apkopojuši pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina par ziņojumu sagatavotāju neobjektivitāti, taču valsts iestādes šos faktus turpina ignorēt.”

⁽¹⁴⁾

Atsauces:

1 www.cdc.gov/media/releases/2016/s0622-laiv-flu.html

2 www.astrazeneca.com/media-centre/press-releases/2016/astrazeneca-provides-update-on- flumist-quadrivalent-vaccine-in-the-us-for-the-2016-l7-influenza-season-23062016.html

3 www.cdc.gov/flu/about/qa/vaccineeffect.htm

4 J R Soc Interface, 2011; 8: 1176–84

5 Front Biosci (Schol Ed), 2010; 2: 135–52

6 PLoS Pathog, 2014; 10: e1003875

7 Pediatr lnfect Dis J, 2006; 25: 590–5

8 Vaccine, 2015; 33: 5110–7

9 Lancet, 2010; 376: 1846–52

10 SciTransl Med, 2015; 7: 294ra105

11 http://umm.edu/health/medical/reports/articles/narcolepsy

12 PLoS Biol, 2015; 13:e1002198

13 Cochrane Database Syst Rev, 2012; 8: CD004879

14 www.theguardian.com/lifeandstyle/2014/oct/05/government-wrong-nasal-spray-vaccine

Vakcīna izraisa pārmaiņas mikrobiomā

Viena no degunā izsmidzināmās gripas vakcīnas sastāvdaļām ir antibiotika gentamicīns. Tā kā ASV Slimību kontroles un profilakses centrs ir brīdinājis par jaunu superbaktēriju rašanos no pārmērīgas antibiotiku lietošanas, ārstiem būtu rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums, kad šis medikaments tiek izrakstīts. Neraugoties uz to, šī viela tiek izmantota intranazālajā gripas vakcīnā, ko saņem miljoniem bērnu, turklāt gentamicīns arī pats var radīt nopietnas blakusparādības.

Pēdējā laikā ir veikti vairāki pētījumi, lai analizētu neskaitāmos mikrobus, kas apdzīvo cilvēka organismu un kam ir izšķirīga loma pārtikas sagremošanā, vitamīnu ražošanā, gēnu ekspresijas regulēšanā, imūnreakciju izraisīšanā. Taču recepšu medikamentu, tostarp vakcīnu, ietekme uz organisma mikrobiomu (ar šo terminu apzīmē visu mikroorganismu kopumu) ir pētīta minimāli.

Vienā pētījumā, kura rezultāti publicēti Amerikas Mikrobioloģijas biedrības izdevumā "mBio", izmēģinājumu veica ar pelēm un konstatēja, ka intranazālā vakcinācija ar dzīvu novājinātu vīrusu “maina normālo baktēriju iztīrīšanās procesu no aizdegunes, pagriežot to pretējā virzienā, un būtiski palielina klīniski nozīmīgu baktēriju patogēnu Streptococcus pneumoniae… un Staphylococcus aureus pārvietošanos.”

(1)

Rakstā arī teikts, ka dzīvus novājinātus vīrusus saturošām vakcīnām “var būt neparedzama ietekme uz svarīgiem cilvēka baktēriju patogēniem, kas nav saistīti ar vakcīnas mērķa sugām”.

⁽¹⁾

Pētot vakcīnu ietekmi uz cilvēkiem, Kalifornijas Universitātes pētnieku grupa Losandželosā analizēja degunā smidzināmās gripas vakcīnas ietekmi uz pieaugušu cilvēku deguna mikrofloru un konstatēja, ka tā būtiski maina mikrobu koloniju struktūru, daudzveidību un hierarhiju, kā arī palielina "Staphylococcus" un "Bacteroides" genera relatīvo daudzumu.

Pētnieki secināja, ka vakcīna “var veicināt nesamērīgi lielu potenciāli patogēnu sugu, piemēram, S.Aureus, rašanos”.

⁽²⁾

Gan S. Pneumoniae, gan S. Aureus izraisa ausu infekcijas bērniem, kas ir izplatītākais iemesls, kāpēc vecāki ved bērnus pie ārsta un saņem antibiotiku receptes. Ar A grupas streptokoku infekcijām saistīti arī retāk sastopami bērnu autoimūnie psihoneiroloģiskie traucējumi, ko izraisa streptokoku infekcija, piemēram, obsesīvi kompulsīvie traucējumi vai balss un muskuļu raustīšanās (atkārtotas, ātras, ar gribu nesaistītas muskuļu kontrakcijas).

Nesen kādai deviņus gadus vecai meitenei Itālijā konstatēja saikni starp S.Aureus degunā un rīklē un Tureta sindromu, ko raksturo nekontrolētas muskuļu kontrakcijas un dažādu skaņu izdvešana, ieskaitot kompulsīvu tieksmi izteikt necenzētus vārdus.

⁽³⁾

Atsauces:

1 mBio, 2014; 5:e01040-13

2 Microbiome, 2015; 3: 74

3 Front Psychiatry, 2016; http://dx.doi.org/10.3389/fpsyt.2016.00031

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock