Mājokli ziemai jāsāk gatavot vasarā - zelta vērti padomi, kā saglabāt siltumu
Šīs ziemas augstie apkures rēķini daudzus mudinājuši domāt, kā mājoklī efektīvāk saglabāt siltumu. Dažkārt cilvēki mājas vai mājokļa siltināšanu saista tikai un vienīgi ar ēkas renovāciju, kurai bieži vien pietrūkst iespēju, vēlmes vai naudas. Taču pastāv arī alternatīvas.
Te iederas teiciens: “Ragavas gatavo vasarā, bet ratus ziemā.” Patlaban ir īstais brīdis, lai savu māju vai dzīvokli sagatavotu nākamās ziemas salam.
Lai ziema pienāk bez stresa
Mājokļa siltumnoturību un dabisko ventilāciju iespējams uzlabot arī bez pilnas nama renovācijas. To var paveikt, izmantojot vietējos materiālus (piemēram, koku, mālu, kaņepju betonu u.tml.).
Kā uzlabot mājokļa siltumnoturību, “Kas Jauns Avīze” iztaujāja ekoloģiskās būvniecības ekspertu Hariju Tuču. Speciālists skaidro, ka cilvēkiem patiesībā vajag pavisam vienkāršas lietas, proti, pareizu padomu. Kaut vai nelielu bukletiņu, kurā būtu skaidri uzrakstīts, ko darīt, tuvojoties ziemai.
Ja cilvēkam būtu šāds padomu apkopojums, viņš zinātu, kam pievērst uzmanību: logiem, durvīm, pagrabam, kāpņu telpai. Vai kaut kur nepūš cauri, vai viss ir kārtībā? Ja šie darbi tiek paveikti vasarā, ziema pienāk bez lieka stresa. Tā var iegūt 30–50% enerģijas ietaupījumu. Bet pats svarīgākais – nodrošināt komfortu telpās. Nav normāli, ja cilvēks maksā rēķinus, bet rudenī dzīvoklī ir tikai 13–15 grādi, uzskata speciālists.
Ja apkuri ieslēdz agrāk, var pat ietaupīt
Ļoti tipiska kļūda ir tā, ka cilvēki baidās laikus sākt apkures sezonu. Viņi domā: “Rēķins būs liels, vēl pacietīsimies.” Un tad dzīvo vēsās telpās. Bet kas notiek? Harijs Tučs skaidro:
– Ēka pa šo laiku piesūcas ar mitrumu. Konstrukcijas uzņem ūdeni, parādās pelējums. Un, kad beidzot sāk kurināt, izrādās, ka jāpatērē daudz vairāk enerģijas, lai šo mitrumu izžāvētu. Ja apkuri ieslēdz laikus, patiesībā var ietaupīt.
– Problēma ir ne tikai individuālā līmenī, bet arī sistēmā?
– Tieši tā. Ja skatāmies plašāk, tad vispirms jāuzlabo katlumājas un siltumtrases. Lai saražotais siltums līdz patērētājam nonāk ar minimāliem zudumiem. Nav loģiski sūtīt siltumu 30 kilometru attālumā. Tas ir dārgi un neefektīvi. Tāpēc lielām daudzdzīvokļu mājām apkure bieži ir efektīvāka nekā mazām, attālām ēkām.
Logs uz piecām minūtēm – pilnībā vaļā
– Ko var darīt iedzīvotāji, kam nav iespēju pārtaisīt daudzdzīvokļu nama katlumāju?
– Te ir daudz vienkāršu lietu. Piemēram, logi. Mūsdienās daudzi ir nomainījuši logus uz moderniem, hermētiskiem. Bet bieži vien viņi nezina, ka līdz ar to pasliktinās ventilācija. Mitrums telpās palielinās, un rodas pelējums. Šajā situācijā ļoti vienkāršs risinājums – regulāra vēdināšana.
Divas reizes dienā – no rīta un vakarā – pilnībā atveriet logu uz piecām minūtēm. Jātur vaļā tik ilgi, līdz kondensāts no stikla pazūd. Tas nozīmē – mitrums ir izvadīts, un svaigs gaiss ienācis. Un vēl: ieteicams iegādāties mitruma mērītāju, optimālais līmenis ir ap 40–60%.
– Daudzi logu atver tikai augšā, vēdināšanas režīmā. Vai tas palīdz?
– Nē, tas ir sliktākais variants. Tā tu vienkārši laid ārā siltumu, bet normāla gaisa apmaiņa nenotiek. Telpa kļūst vēsāka un vēl vairāk uzkrāj mitrumu.
Pelējumam nē, dabīgiem materiāliem – jā
– Viena no problēmām dzīvokļos ir pelējuma veidošanās. Kā no tā izvairīties?
– Būtu jāizvērtē mēbeļu izvietojums. Ja pie ārējām sienām cieši pieliek skapjus vai dīvānus, tur neveidojas gaisa cirkulācija, un rodas mitrums. Tāpat arī mūsdienu materiāli (sintētiskās tapetes, krāsas) var izdalīt toksiskas vielas un veicināt sēnīšu attīstību.
– Vai ir alternatīvas?
– Jā – dabīgie materiāli, piemēram, māls. Tas spēj uzņemt četras reizes vairāk mitruma nekā citi materiāli. Tas darbojas kā sūklis: uzņem mitrumu un vēlāk to atdod. Tā izlīdzinās svārstības. Rudenī, kad ir mitrs, tas uzsūc, bet ziemā, kad gaiss ir sauss, atdod. Turklāt māls neizdala toksiskas vielas un neveicina pelējumu.
– Kā praktiski izmantot šīs dažādās iespējas?
– Piemēram, gala sienas var apšūt ar kokšķiedras plātnēm un apmest ar mālu. Tas ir zināms risinājums Latvijā jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām.
– Bet šīs alternatīvas bieži netiek reklamētas. Kāpēc?
– Tāpēc, ka industrijai tas nav izdevīgi. Vienkārši risinājumi nenes peļņu. Izdevīgāk ir pārdot ventilācijas sistēmas, siltināšanas iekārtas, izsniegt kredītus. Bet izglītot cilvēkus nav prioritāte.
– Kā cilvēkus šajā jomā izglītot, lai viņi izdarītu pareizo izvēli?
– Vajag izveidot bukletus, kampaņas, informāciju mājaslapās. Tāpat kā cilvēkiem atgādina par riepu maiņu vai veselības pārbaudēm. Reizi gadā izskaidrot: ko darīt mājoklī, kā taupīt enerģiju, kā uzlabot mikroklimatu. Tas būtu daudz lētāk un efektīvāk nekā ieguldīt miljonus projektos, kas ne vienmēr dod rezultātu.
– Vai daudzdzīvokļu nama vienam dzīvoklim šie risinājumi varētu būt efektīvi, ja kaimiņi neko nedara?
– Protams, bet katrs gadījums ir atšķirīgs. Katrs var ietekmēt savu vidi. Tas ir tāpat kā ar auto – viens brauc ekonomiski, cits tērē vairāk degvielas. Katram ir savi paradumi.
– Un noslēgumā īsumā – kādi ir galvenie padomi, soļi, kas būtu jāveic?
– Ļoti vienkārši:
* sagatavot māju vasarā;
* laikus sākt apkuri;
* regulāri vēdināt telpas;
* kontrolēt mitrumu;
* neaizsegt sienas ar mēbelēm;
* izmantot dabīgus materiālus.
Un pats galvenais – domāt līdzi!
PRAKTISKI PADOMI
Siltumu telpās saglabāt palīdzēs:
1. Logu un durvju uzlabošana.
*Nomainot vai uzlabojot logu un durvju blīvējumus, var samazināt siltuma zudumus, kas rodas caur spraugām un plaisām. Tas ir lēts risinājums, kas palīdz uzlabot ēkas energoefektivitāti.
*Logu aizsargstikli. Izmantojot logus ar vairākām stiklu kārtām vai logu ar selektīvu pārklājumu (Low-E stikliem, ar zemu izstarošanas pārklājumu), var uzlabot siltumizolāciju.
2. Pagraba un bēniņu siltināšana. Siltinot bēniņu grīdu vai pagrabstāvu griestus, var samazināt siltuma zudumus, kas parasti notiek caur šīm vietām. Tas palīdz saglabāt siltumu un uzlabo ēkas kopējo siltumnoturību.
3. Fasādes izolācija. Var izvēlēties ne pilnīgu fasādes renovāciju, bet siltināt tikai tās daļas, kurās ir visvairāk siltuma zudumu (piemēram, fasādes ar lieliem logiem). Tas var būt lētāks un efektīvāks risinājums.
4. Ventilācijas uzlabošana. Uzstādot ventilācijas restes vai izmantojot logu ventilācijas risinājumus, var nodrošināt labāku gaisa apmaiņu un samazināt mitruma un pelējuma veidošanās risku.
5. Aizkari vai žalūzijas. Pareizi izvēlēti aizkari vai žalūzijas var palīdzēt samazināt siltuma zudumus ziemā un uzturēt telpās vēsumu vasarā, samazinot nepieciešamību pēc mākslīgās dzesēšanas vai apkures.
6. Siltuma atgūšanas iekārtas. Ja ir vēlme uzlabot gan ventilāciju, gan energoefektivitāti, var uzstādīt siltuma atgūšanas ventilācijas sistēmu, kas ļauj atgūt siltumu no izplūstošā gaisa un nodrošina svaigu gaisu bez siltuma zudumiem.
7. Siltināšana ar ekoloģiskiem materiāliem. Dabīgie materiāli ļauj konstrukcijām elpot, vienlaikus uzlabojot siltumizolāciju un iekštelpu gaisa kvalitāti.
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
