Dace Bonāte par savu dārzu: “Mākslinieki sēj, kad sanāk”
“Tā ir mana miera oāze,” atzīst Latvijas Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte, stāstot par zemes pleķīti, ko mantojusi no saviem vecākiem. Saruna ar viņu - žurnāla “100 labi padomi” jaunajā speciālizlaidumā “Sēsim un stādīsim”.
Tas esot neliels, pieguļ četru dzīvokļu mājai, kur viņai pieder arī vecāku atstātais miteklis. Jau autoostā, izkāpjot no transporta un ieelpojot dzimtās puses gaisu, ikreiz pārņemot miers un sajūta – esmu mājās!
Diplomēti agronomi
Kopš pabeidza vidusskolu un gadu vēlāk sāka mācības aktiermākslā, Daces ikdiena paiet Rīgā, taču daudzie galvaspilsētā aizvadītie gadi neesot spējuši sirdī izdzēst ilgas pēc lauku miera, smaržām, tās īpašās burvības, kāda piemītot tikai viņas dzimtajai pusei Skrīveros. Lai gan vecāki visu mūžu tur mituši dzīvoklī, abi allaž bijuši lieli dārznieki, turklāt nevis šādi tādi, bet diplomēti agronomi. Tēva audzētos tomātus lielajā siltumnīcā Dace joprojām atceras kā vienus no gardākajiem, ko ēdusi, arī sīpoli bijuši fantastiski. “Man ar kaunu jāatzīst, ka es neprotu tādus izaudzēt. Gadu no gada visādi cenšos, bet – nav.” Mammai patikušas puķes, un tās augušas griezdamās – gan rozes, gan lilijas un pat sniegpulkstenītes, kas pavasarī veidojušas brīnumainu paklāju pie mājas. Būdama īpaši zinoša par mēslojumiem, jo Skrīveru Zemkopības institūtā strādājusi agroķīmijas nodaļā, mamma pratusi katram augam piemeklēt labāko.
Kad vecāki devušies mūžībā, īpašums daudzus gadus bija atstāts novārtā, jo Dacei šķita teju neiespējami savienot intensīvo darba ritmu Rīgā teātrī ar rosīšanos laukos, kas arī paģēr ļoti daudz laika. Un vēl attālums, kas jāmēro... Rezultātā viss bijis aizaudzis, daudz kas no vecāku lolotā izzudis, tostarp mammas skaistās rozes. Arī tēta siltumnīca likvidēta. Taču kovida pandēmija ieviesa savas korekcijas – darbs teātrī bija paralizēts, arī pārējā kultūras dzīve, Dacei radās daudz brīva laika, un viņa devās uz dzimto pusi. Laukos jau rokām klēpī nesēdēsi, tāpēc, kad dzīvoklis uzfrišināts, ķērusies pie dārza. Kā pati smej, pandēmijas laikā viss bijis sasēts un sastādīts laikus, ne kā tagad – lielākoties ar pamatīgu kavēšanos, jo tiek izdarīts tad, kad sanāk laiks aizbraukt. “Tā tie mākslinieki strādā dārzā,” smej Dace. “Varbūt pensijas gados nevajadzēs skriet uz Rīgu, varēs mierīgāk dzīvoties pa laukiem un rosīties dārzā.”
Visu sarunu ar aktrisi Daci Bonāti lasi žurnāla “100 labi padomi” jaunajā speciālizlaidumā “Sēsim un stādīsim”, kas no 25. februāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās un Zurnali.lv.
