Tautas ticējumi melo: kā daba patiesībā “paredz” laikapstākļus
Latviešiem ir vairāki sen zināmi ticējumi, kas saistīti ar laikapstākļu vērošanu, un viens no populārākajiem ir par Septiņu brāļu dienu. Tiek uzskatīts – ja šajā dienā līst, tad lietus turpināsies vēl septiņas nedēļas. Taču – vai šim ticējumam ir kāds reāls pamats? Zinātnieki un meteorologi mēģina rast atbildi, cik daudz ticēt šādām senām prognozēm mūsdienu mainīgajā klimatā.
Ticējumus par laikapstākļiem var iedalīt divās daļās – vieni balstās uz dabas vērojumiem (piemēram, optiskām parādībām debesīs), bet otri vienkārši sasaista konkrētu datumu ar ilgtermiņa prognozi, kurai nav nekāda pamatojuma. Septiņu brāļu dienas ticējums pieder otrajai grupai. Datu analīze rāda, ka šī pārliecība pēdējo 20 gadu laikā nav piepildījusies, turklāt arī vēsturiskie ieraksti Rīgā, kas sākas jau no 1795. gada, neapstiprina šīs sakarības, vēsta Lsm.lv.
Laikapstākļu prognozēšana – izklaide, ne realitāte
Folklorā ticējumi bieži bijuši nevis kā precīza zinātne, bet gan sabiedriskas izklaides forma, līdzīgi kā mūsdienās sporta līdzjutēju māņticības. Arī mūsdienu dabas vērotāji, piemēram, Vilis Bukšs, veido savas prognozes, taču tās bieži vien neatbilst realitātei. Šī gada aukstais un slapjais maijs un jūnijs ir spilgts piemērs – iepriekš tika prognozēts siltums un saulains laiks, taču realitātē valdīja aukstums un lietavas.
Daļa ticējumu tomēr balstās novērojumos
Ir ticējumi, kas pamatoti ar atmosfēras un dabas procesu novērojumiem, piemēram, sarkani padebeši pie saulrieta, kas bieži norāda uz lietainu vai vējainu laiku. Tāpat arī gaismas stabi vai halo ap Sauli un Mēnesi var signalizēt par aukstuma vai snigšanas tuvošanos. Šādi novērojumi ir daļēji uzticami, taču ne sniedz pilnīgu skaidrību un noteikti nav simtprocentīgi droši.
Daba vairāk reaģē, nekā prognozē
Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka dzīvnieki un augi spēj paredzēt laikapstākļus, realitātē tie lielākoties reaģē uz jau notiekošām izmaiņām. Piemēram, gājputni nereti ierodas par agru un cieš no vēlā aukstuma. Tāpat arī putni bieži iet bojā krusas laikā, kas liecina, ka arī viņi laikapstākļus paredzēt nevar.
Zinātne pret ticējumiem
Arī modernajai meteoroloģijai ir ierobežojumi – laikapstākļu prognozes vairāk nekā dažām dienām uz priekšu ir mazāk precīzas. Tomēr, atšķirībā no ticējumiem, meteoroloģiskās prognozes balstās fizikas likumos, modeļos un datu analīzē, turklāt tiek regulāri pilnveidotas. Tā kā, ja jāizvēlas starp senču ticējumu un sinoptiķu prognozi – labāk paļauties uz pēdējo.
