Ineses un Ingus Brimerbergu dārzs Tīnūžos - kā krāšņa savvaļa
“Kaņepāju” mājas dārzs ir liels, stādījumiem bagātīgs un ļoti īpašs – ievērojamākā tā daļa iekārtota uz kādreizējā laukakmeņu krāvuma, kas te palicis no ļoti seniem laikiem, kad pāri māju teritorijai gājis vēsturiskais ceļš. Teju katru gadu dārzs tiek papildināts ar jaunām dobēm un mazajām arhitektūras formām. Tīnūžos viesojas žurnāls "Māja Laukos" rudens numurā.
Uz laukiem
“Kaņepāju” saimnieki Inese un Ingus Brimerbergi vēl pirms desmit gadiem dzīvoja dzīvoklī Rīgā, taču, būdami dabas mīļotāji, bez tās klātbūtnes nevarēja iztikt. Drīz vien sagribējies savu māju ar dārzu un ainavu, tāpēc nolēmuši iegādāties zemi kaut kur netālu no pilsētas. “Vairs nevarējām pilsētā izturēt,” stāsta Inese. “Kad gribējām sarīkot kādu pikniku pie dabas un kaut kur aizbraucām, visur bija privātīpašums. Meklējām savu vietu ilgi. Gribējās tālāk no Rīgas, bet sasniedzamā attālumā, jo tur strādājam, taču tajā pašā laikā meklējām vietu ar Latvijas lauku garšu, smaržu un sajūtām.” Kad Ingus atveda Inesi šurp, lika aizvērt acis un vaicāja: “Vai vari iedomāties šeit mūsu mājas?”, te ziedēja ievas un ābeles. Zemes gabala malā bija milzīga laukakmeņu grēda, bet akmeņi Inesei vienmēr ir patikuši, tāpēc viņa to saprata kā zīmi, ka šī vieta ir viņiem piemērota.
Akmeņu krāvums
Zemes gabals bija paliels – vienu tā daļu aizņēma mājas pamati, kuru vienā pusē bija laukakmeņu krāvums, bet priekšdaļā auga koku pudurītis ar ievām un blīgznu. “Sākumā par mājas celtniecību pat sapņot šķita nereāli, bet vieta atpūtai bija ideāla,” atceras Inese. “Meža ielokā ar dzērvju dejām, stirnām, lapsām un griezēm. Šī vieta tik ļoti mūs iedvesmoja, ka braucām šurp arvien biežāk un reiz sākām paši celt savu sapņu māju. Katrā brīvā brītiņā es šmaucu uz laukakmens krāvumu un sāku iedzīvināt dārzu paralēli mājas celtniecībai. Mums pat prātā nenāca, ka akmeņus varētu aizvākt vai kaut ko ar tiem izdarīt, jo bija skaidrs, ka tie jāapdzīvo. Veidojot dārzu uz akmeņiem, neesam ievērojuši nekādus likumus, kur, kas un kā jāstāda. Viss radās instinktīvi, dabiski un no sirds. Visu mācīja, rādīja priekšā pati vieta. Galvenie bija akmeņi, ap tiem visa dzīvība – gulējām uz tiem, dziedājām, meditējām. Un, kad uz lielākā akmens zem bieza sūnu slāņa atradu senu piktogrammu, šī vieta mums kļuva vēl īpašāka.” Protams, akmeņi tika attīrīti un izretināti, starp tiem sabērta zeme, lai varētu veidot stādījumus. Izveidotas arī taciņas no sīkiem akmentiņiem starp dobītēm akmeņos. Ineses dobes radās stihiski, stādīti tika augi, kas uzrunā, dažādi skujeņi, hortenzijas, klinšrozītes un spirejas. Katru gadu dobēs sastādītas arī visdažādākās puķes, gan viengadīgās, gan ziemcietes. Inese smejas, ka nereti aizmirsusi, ko tur sastādījusi, un, ja nākamajā vasarā nekas nav izlīdis, stādījusi atkal. Tad gadījies, ka vienugad viss kupli sazēlis, veidojot teju vai puķu džungļus.
Mazās būves dārzā
Lai gan mājas divās pusēs izveidotas terases, no kurām var baudīt citas ainaviskās teritorijas vietas, savā akmens oāzē saimnieki uzbūvējuši atpūtas vietu – lielu lapeni, kurā atrodas galds ar soliem, kā arī izkārti šūpuļtīkli, bet lapenes priekšā izveidots dārza kamīns un galds ēdiena gatavošanai. Turpat netālu uzbūvēta interesanta pirts ar terasi un āra dušu, lai dārza priekus brīvdienās un novakarēs varētu baudīt vēl aktīvāk.
Otra aktivitāšu zona ierīkota pie dīķa, pie kura arī saimnieki labprāt atpūšas. Īpaši labi te ir karstās vasaras dienās.
Visu rakstu lasi žurnāla “Māja Laukos” rudens numurā!
Vēl rudens numurā lasi par saimniecību “Mazburkas”, kur vīnogas, aitas un viesmīlība saplūst vienotā ritmā. Ielūkojies Mazajā Mežotnes pilī, kur vēsturiska elegance savijas ar saimnieces uzņēmību un kultūras notikumiem. Apciemojam arī “Irbītes”, kur tapusi Pinterest cienīga idille. Praktiskajā sadaļā – dārza darbi rudenī. Virtuves lappusēs – receptes no dārza līdz burciņai, un idejas, kā saglabāt ražas garšu ziemai. Aplūkojam arī latvieša mājas attīstību, mūsdienīgas virtuves iekārtošanas risinājumus un saimnieku pieredzi dažādos Latvijas novados.
