Pavasara alerģijas mīluļiem: Kā pasargāt suni un kaķi no ziedputekšņiem?

Kā mājdzīvniekam atpazīt ziedputekšņu alerģiju? 

Ziedputekšņu alerģijas, ko izraisa koku, zāļu un nezāļu ziedputekšņi, ir viena no izplatītākajām alerģiju formām mājdzīvniekiem, īpaši suņiem, lai gan arī kaķi var ciest no šīs problēmas. Atšķirībā no cilvēkiem, kuriem dominē elpceļu simptomi, suņiem un kaķiem ziedputekšņu alerģijas visbiežāk izpaužas ar dažādiem ādas simptomiem. Tomēr alerģijas izpausmju spektrs var būt plašs, un ir svarīgi tos laikus pamanīt.

Viens no galvenajiem un pamanāmākajiem simptomiem ir ādas nieze. Mīlulis var pastiprināti kasīties, laizīt vai kost noteiktas ķermeņa vietas, īpaši ķepas, vēderu, cirkšņus, paduses, purnu un ausis. Šī nemitīgā kairinājuma dēļ var rasties sekundāras problēmas, tostarp ādas apsārtums un iekaisums, izsitumi, kreveles. Ja simptomi netiek laikus diagnosticēti un ārstēti, ar laiku vērojams arī apmatojuma zudums, kaili ādas laukumi, ādas sabiezējumi un pigmentācijas izmaiņas. Papildu ādas problēmām, nereti var novērot arī citus simptomus:

• Ausu problēmas: atkārtoti ausu iekaisumi (otīti) ir ļoti raksturīgi alerģiskiem suņiem. Ausis var būt sarkanas, pietūkušas, ar nepatīkamu smaku vai izdalījumiem. Mīlulis var kratīt galvu vai kasīt ausis.
• Acu simptomi: asarošana, acu apsārtums, konjunktivīts, pastiprināta acu berzēšana ar ķepām.
• Elpceļu simptomi: lai gan retāk, dažiem dzīvniekiem var parādīties šķaudīšana, klepus, apgrūtināta elpošana, īpaši kaķiem ar astmai līdzīgiem simptomiem.
• Gremošanas traucējumi: dažos gadījumos alerģijas var izraisīt arī vemšanu vai caureju, tomēr tieši ziedputekšņu alerģiju gadījumā šādi simptomi parādās reti. 

Ir svarīgi atcerēties, ka jebkurš no šiem simptomiem var liecināt arī par citām veselības problēmām, piemēram, blusu un citu parazītu invāziju, barības alerģijām, ādas infekcijām. Tādēļ precīzai diagnozei un atbilstošai ārstēšanai ir nepieciešama veterinārārsta konsultācija. Ja saimnieks pamana kādu no šiem simptomiem, īpaši, ja tie parādās vai pastiprinās pavasarī, pēc iespējas ātrāk vēlams doties uz veterināro klīniku, negaidot, ka problēma pati pāries. 

Sezonālās alerģijas diagnostika mājdzīvniekam

Kad rodas aizdomas par pavasara alerģiju mīlulim, pirmais solis ir vizīte pie veterinārārsta. Speciālists veiks rūpīgu klīnisko izmeklēšanu, izvērtēs simptomus un dzīvnieka slimības vēsturi, lai izslēgtu citas iespējamās problēmas ar līdzīgiem simptomiem. Precīzas diagnozes noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos ne tikai efektīvāko, bet arī dzīvnieka veselībai drošu ārstēšanas metodi. 

• Klīniskā izmeklēšana un anamnēze: veterinārārsts izjautās saimnieku par simptomu parādīšanās laiku, lai saprastu vai tiem ir sezonāls raksturs, mīluļa dzīvesveidu, ēdināšanu, iepriekšējām veselības problēmām. Diagnostikas ietvaros tiek veikta arī rūpīga ādas, ausu un vispārējā veselības stāvokļa pārbaude. 
• Citu cēloņu izslēgšana: var tikt veikti ādas nokasījumi un citoloģiskie izmeklējumi, lai pārbaudītu baktēriju vai rauga sēnīšu klātbūtni, kā arī parazītu kontroles testi. Ja ir aizdomas par barības alerģiju, var tikt ieteikta ierobežojošā diēta. 
• Alerģijas testi: ja ir pamatotas aizdomas tieši par vides alergēniem kā ziedputekšņi, ieteicams veikt specifiskos alerģijas testus. Intradermālā jeb ādas testa ietvaros neliels daudzums dažādu alergēnu ekstraktu tiek injicēts ādā, un pēc noteikta laika tiek novērtēta reakcija – vai parādās apsārtums, pietūkums u. c. Savukārt asins analīžu testos tiek analizēts asins paraugs, lai noteiktu specifisku antivielu (IgE) līmeni pret dažādiem alergēniem. Šie testi var palīdzēt identificēt jau konkrētus alergēnus, kas izraisa reakciju. 

Kādas ir ārstēšanas iespējas? 

Lai gan alerģiju pilnībā izārstēt nav iespējams, taču ir vairākas metodes, kā kontrolēt simptomus un uzlabot četrkājainā drauga pašsajūtu. Ārstēšanas plāns bieži ir kombinēts un individuāli pielāgots katram mājdzīvniekam individuāli. 

Medikamentozā terapija 

Lai mazinātu simptomus un atvieglotu diskomfortu, pēc precīzi veiktas diagnostikas tiek nozīmēta medikamentozā terapija, atkarībā no alerģijas simptomiem, izpausmes un intensitātes. 

• Antihistamīni: var palīdzēt mazināt niezi un citus simptomus. 
• Glikokortikosteroīdi: spēcīgi pretiekaisuma līdzekļi, kas efektīvi mazina niezi un iekaisumu. Tos parasti lieto īslaicīgi vai mazās devās ilgtermiņā, jo ilgstošas lietošanas rezultātā var būt blakusparādības. 
• Ciklosporīns un oklacitinibs: modernāki medikamenti, kas specifiski iedarbojas uz imūnsistēmas šūnām, kas iesaistītas alerģiskās reakcijās, efektīvi mazinot niezi ar mazāku blakusparādību risku nekā steroīdiem. 
• Lokālā terapija: ārstnieciskie šampūni, kondicionieri, aerosoli, ausu tīrīšanas līdzekļi un acu pilieni var palīdzēt nomierināt ādu, mazināt iekaisumu un novērst sekundāras infekcijas. 

Imūnterapija – mērķtiecīga pieeja alerģiju kontrolei

Viena no modernākajām pieejām alerģiju ilgtermiņa kontrolē ir specifiskā imūnterapija (ASIT), pazīstama arī kā hiposensibilizācija vai alerģiju vakcinācija. Šī metode tiek izmantota gan suņiem, gan kaķiem, lai ārstētu atopisko dermatītu – alerģiskas reakcijas, ko izraisa vides alergēni, tostarp dažādu augu ziedputekšņi, mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnīšu sporas un citi gaisā esoši alergēni. 

Metodes pamatā ir precīza to alergēnu identificēšana, uz kuriem konkrētā dzīvnieka imūnsistēma reaģē pārmērīgi. Balstoties uz alerģijas testos iegūtajiem rezultātiem, tiek izgatavots individuāls terapeitiskais preparāts jeb serums, kas satur ļoti nelielas, bet pakāpeniski pieaugošas šo specifisko alergēnu devas.

Mērķis ir pakāpeniski un kontrolēti iepazīstināt dzīvnieka imūnsistēmu ar alergēniem, tādējādi laika gaitā apmācot imūnsistēmu reaģēt mazāk agresīvi. Šis process, ko sauc par desensibilizāciju, palīdz mazināt alerģiskā iekaisuma procesus organismā, rezultātā samazinot klīniskos simptomus – galvenokārt ādas niezi, apsārtumu un sekundāras ādas problēmas.

Kā notiek imūnterapija?

Tradicionāli imūnterapija tiek veikta ar regulārām injekcijām zem ādas. Taču pēdējos gados arvien populārāka kļūst arī sublingvālā imūnterapija, kad preparāts pilienu vai aerosola veidā katru dienu, vai saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem, tiek ievadīts zem mēles. Šī metode var būt īpaši ērta alternatīva tiem saimniekiem, kuriem regulāras vizītes veterinārajā klīnikā injekciju veikšanai ir apgrūtinošas, vai dzīvniekiem, kuriem injekcijas sagādā izteiktu stresu un diskomfortu. 

Neatkarīgi no izvēlētās formas, imūnterapija ir ilgtermiņa terapija. Lai novērtētu tās efektivitāti, parasti ir nepieciešami vismaz 6 līdz 12 mēneši. Ja terapija ir veiksmīga, tā bieži vien ir jāturpina visu dzīvnieka atlikušo mūžu, lai saglabātu sasniegto uzlabojumu. Lai gan imūnterapija ir vērtīga un mērķtiecīga ārstēšanas metode, tā ir arī salīdzinoši dārga, jo ietver gan sākotnējo alerģijas testēšanu, gan individuālā seruma izgatavošanu, gan regulāras, ilgstošas izmaksas par pašu preparātu un tā ievadīšanu vai vizītēm. 

Praktiski padomi alerģiju mazināšanai un profilaksei

Papildus veterinārārsta nozīmētajai terapijai, ir vairāki praktiski soļi, ko saimnieki var veikt ikdienā, lai palīdzētu saviem alerģiskajiem suņiem un kaķiem justies labāk pavasara ziedputekšņu sezonā. Galvenais mērķis ir samazināt kontaktu ar alergēniem un uzturēt ādas veselību. 

1. Kontrolēt pastaigu laiku un vietu: ziedputekšņu koncentrācija gaisā parasti ir visaugstākā no rīta un vakarā, kā arī sausās, vējainās dienās. Ja iespējams, pastaigas labāk plānot dienas vidū vai pēc lietus, kad gaiss ir tīrāks. Arī izvairīšanās no parkiem ar ziedošiem kokiem vai pļavām ar augstu zāli var palīdzēt.
2. Higiēna pēc pastaigām: pēc katras pastaigas ieteicams noslaucīt mīluļa ķepas, vēderu un purnu ar mitru drānu vai speciālām mitrajām salvetēm, lai notīrītu pielipušos ziedputekšņus. Īpaša uzmanība jāpievērš ķepu spilventiņiem un starppirkstu zonām.
3. Regulāra mazgāšana: vannas ar hipoalerģisku vai veterinārārsta ieteiktu ārstniecisko šampūnu var palīdzēt nomazgāt alergēnus no ādas un apmatojuma, kā arī nomierināt kairinātu ādu. Mazgāšanas biežumu noteiks veterinārārsts, bet alerģiju sezonā tas var būt biežāk nekā parasti, piemēram, reizi 1–2 nedēļās. 
4. Ozonterapija: ādas stāvokļa uzlabošanai un dezinfekcijai, simptomu un diskomforta mazināšanai var palīdzēt arī speciālā ozonterapija. Šis pakalpojums pieejams Dino Zoo suņu un kaķu frizētavās. 
5. Mājas vides uzturēšana: lai novērstu ziedputekšņu iekļūšanu telpās, aktīvajā ziedputekšņu izplatības periodā ieteicams pēc iespējas turēt aizvērtus logus un durvis, kā arī regulāri veikt sauso un mitro telpu uzkopšanu. Tāpat var izmantot arī gaisa kondicionierus ar labiem filtriem vai speciālus gaisa attīrītājus ar HEPA filtriem. 
6. Mājdzīvnieka vides uzkopšana: ieteicams regulāri mazgāt mīluļa guļvietu, segas un rotaļlietas karstā ūdenī.
7. Apmatojuma kopšana: regulāra kažoka ķemmēšana veicina ādas apasiņošanu, uzlabojot gan ādas, gan kažoka stāvokli. 
8. Diētas nozīme: lai gan barības alerģija ir cita problēma, kvalitatīva, sabalansēta barība var palīdzēt uzturēt veselīgu ādas barjeru. Dažos gadījumos veterinārārsts var ieteikt papildināt uzturu ar Omega-3 un Omega-6 taukskābēm, kas labvēlīgi ietekmē ādas stāvokli un var mazināt iekaisumu. Kvalitatīvu, profesionālo barību, pielāgotu veterināro barību un uztura bagātinātājus var iegādāties gan dinozoo.lv e-veikalā, gan Dino Zoo veikalos visā Latvijā. 
9. Ausu tīrīšana: ieteicams regulāri pārbaudīt un tīrīt ausis ar veterinārārsta ieteiktu līdzekli, īpaši suņiem ar nokarenām ausīm vai tiem, kam ir tendence uz ausu iekaisumiem.

Dino Zoo Pasaule: profesionāla palīdzība tavam mājdzīvniekam

Ja rodas aizdomas par pavasara alerģijām sunim vai kaķim, vai ja esošie simptomi pasliktinās, ir svarīgi savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Dino Zoo Pasaule pieredzējušie veterinārārsti piedāvā gan diagnostiku, gan individuāli pielāgotu ārstēšanas plānu un uzraudzību. Savukārt visus nepieciešamos kopšanas līdzekļus vai medikamentus iegādājies Dino Zoo veterinārajās aptiekās visā Latvijā!