Vai krāna ūdeni Latvijā tiešām var droši dzert? Ko atklāj laboratorijas testi

Jačicenko stāsta, ka Liepājā katru dienu dzeramā ūdens sastāva analīzes tiek veiktas divām pamata sūkņu stacijām, kuras atrodas Ventas ielā un Alsungas ielā, Zaļajā birzī. Pirmām kārtām tiek noteikts kopējais hlora daudzums, jo hlorēšana notiek pastāvīgi.  Ziemā minimāli, apmēram  0,1 miligrams litrā, vasarā apmēram 0,2 miligrami.

“Divreiz nedēļā nosakām pamatrādītājus – koliformas baktēriju daudzumu, krāsainību, duļķainību, smaržu un garšu. Ja ir paaugstināta duļķainība, tad tiek noteikts dzelzs saturs. Tomēr nekad paaugstināta duļķainība nav novērota, dzeramais ūdens tiešām ir dzidrs un tīrs. Laboratorijas vadītāja esmu jau kopš 1979. gada un neatceros tādu gadījumu, kad mums ūdens sūkņu stacijās būtu atrastas koliformas baktērijas. Mums ir pazemes ūdens, kas bakterioloģiski ir drošs un pilnībā atbilst Eiropas normām,” stāsta Jačicenko.

Sadarbojas ar čehu kolēģiem

“Mēs ūdens sastāvu pārbaudām arī vienam pilsētas brīvkrānam, kādreiz tādu bija vairāk nekā 30. No tā ņem analīzes vienreiz mēnesī, vienmēr ir tīrs ūdens. Tomēr vienreiz gadā vai divos gados gadās piesārņojums, un tādā gadījumā steidzīgi hlorējam. Līdzko uzzinām par piesārņojumu, uzreiz notiek dezinfekcija un tajā pašā dienā ņemam atkārtotu paraugu,” atklāj Jačicenko.

Tiek veikts arī dzeramā ūdens valsts monitorings. Tas nozīmē, ka sadarbībā ar Veselības inspekciju ir sešas saskaņotas vietas dažādos pilsētas rajonos un tajās tiek kontrolēti visi rādītāji, bet vēl papildus trīsreiz gadā pēc saskaņota plāna notiek ļoti pamatīga pārbaude.

“Dzeramais ūdens tiek pārbaudīts uz visiem smagajiem metāliem, pesticīdiem, ogļūdeņražiem un citām ķīmiskajām vielām. Tam, ko paši nevaram noteikt, vedam paraugus uz Rīgu, uz Bior laboratoriju un akreditēto laboratoriju SIA Vides audits. Ir rādītāji, kuriem analīzes neveic arī mūsu valsts lielās laboratorijas, un tādos gadījumos paraugus sūta uz Čehiju, uz akreditētu laboratoriju.  Mums rezultāti vienmēr atbilst normai,” palepojas laboratorijas vadītāja.

Filtri var radīt problēmas

Ūdens ir vidēji ciets, un tādam nav nepieciešama mīkstināšana. Ar mīkstināšanu pat rodoties lielas problēmas. “Reizēm klientiem lauku mājās notiek šāds process, bet  pēc tam rodas lielas problēmas ar bakterioloģiju, jo filtrs apaug ar baktērijām,” skaidro Jačicenko.

Lauku sētā no akas vai urbuma ņemtajā ūdenī neizbēgami atrodas baktērijas. Laboratorijā to daudzumu pārbauda, ūdensvada ūdenī baktērijas nedrīkst būt. “Ļoti labi, ja nav ūdens mīkstināšana, un visu laiku notiek dezinfekcija. Pēc minimālas dezinfekcijas mums viss ir kārtībā,” uzsver speciāliste.

Dezinfekcija divreiz gadā

Kā rūpējas par dzīvojamo māju ūdensvadiem? “Dezinficējam ūdensvadus divreiz gadā – aprīlī un oktobrī. Tādos gadījumos mājas atslēdzam no ūdens apgādes, un speciālas firmas veic dezinfekciju – piepilda ūdeni ar lielu hlora koncentrāciju, iztur to pusdiennakti, dezinficējot ūdeni. Brīdinām klientus, ka tajā rajonā nedrīkst izmantot ūdeni. Ar to pašu ūdeni dezinficējam arī tīklus un izvades kanālus. Ja ir kādas sūdzības vai pēc avārijas darbiem, noteiktus ūdensvada posmus noslēdzam un piepildām ar auksto hlora koncentrāciju,” izklāsta Jačicenko.

Divreiz nedēļā laboratorijā notiek klientu dienas. Ierodas pārtikas ražotāji no Liepājas un Dienvidkurzemes novada, jo no viņiem tiek prasītas arī izmantotā ūdens analīzes. Arī ēdināšanas iestādēm ir monitorings, notiek ūdens pārbaudes.

Labāk nekā kaimiņvalstīs

Kāds ūdens ir Dienvidkurzemes novadā? “Ne vienmēr labs, gadās problēmas ar atdzelžošanu, kur nav šādu iekārtu. Latvijā tomēr pazemes ūdens raksturīgs ar paaugstinātu dzelzs koncentrāciju. Protams, ne visur. Ir slānis, kur ir ideāls ūdens, mīksts, ar zemu dzelzs saturu, bet tur nav tik daudz apjoma. Tāpēc izmantojam dziļākus slāņus, kur ūdens cietāks un dzelzs koncentrācija lielāka. Tā ir visā Latvijas teritorijā. Paldies dievam, ka mums nav smago metālu,” teic Jačicenko.

Piemēram, Igaunijā ir problēmas ar smagajiem metāliem dzeramajā ūdenī, Lietuvā ir paaugstināts fluora sastāvs.  “Rucavā, tieši pie Lietuvas robežas, no kurienes mums dažreiz ved ūdens paraugus, ir urbumi, kuros arī ir paaugstināts fluora sastāvs. Kopumā gan Latvijā ir ļoti labs pazemes ūdens. Ķīmiski drošs, izņemot dzelzi un sulfātus. Mums gan ir urbumi ar paaugstinātu sulfātu sastāvu, bet tādos gadījumos ūdensvada uzņēmumi  to samaisa, iegūstot vajadzīgo koncentrāciju. Praksē tas ir normāli,” teic laboratorijas vadītāja.

Viņa iesaka: “Jādzer krāna ūdens. Varbūt seju nevajag ar to mazgāt, ja jutīga āda, bet vispār organismam ūdens ir ļoti veselīgs. Tas satur arī kalciju un magniju. Kalcijs ir labs kaulu sistēmai, magnijs – nervu sistēmai, asinsvadiem. Mēs pērkam dārgus uztura bagātinātājus aptiekās, bet dzeramais ūdens ir gandrīz par velti.”

Ko runā Saeimā? Pašlaik pārbaudes dubultā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē tās priekšsēdētājs Ervins Labanovskis paudis, ka ēdināšanas uzņēmumiem katru gadu uz analīzēm jādod izmantais ūdens, kaut gan to jau pārbauda centrālajā ūdens apgādes sistēmā. Deputāti spriež, vai tiešām ūdens pēkšņi var sabojāties ēstuvē.

Saeima arī plāno ar likumu nostiprināt patērētāju tiesības restorānos un kafejnīcās saņemt dzeršanai krāna ūdeni. Tikmēr Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš apšauba ūdens kvalitāti ārpus Rīgas: “Kurš uzņemsies atbildību par sekām, ja klientiem radīsies veselības problēmas pēc krāna ūdens patērēšanas?”