Dabas pārvalde komentē Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju par Ķemeru sērūdeņu radīto smirdoņu Helsinkos
Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Lai gan šī ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā.
Sērudeņu avoti ir viena no unikālākajām ĶNP dabas vērtībām, turklāt tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur šāda veida objekts atrodas tik tuvu jūrai.
Sēra dīķi ir sūnu purva apkārtnē izveidojušās ūdens lāmas, kas tiek papildinātas un uzturētas ar sērūdeņradi saturošu avotu ūdens pieteci. Sēravoti ir izvietojušies 700 m garā joslā ar lielākajām izplūdes vietām un lielākajiem sēra dīķiem šīs joslas centrālajā daļā.
Sērūdeņradis ir smaga, ūdenī labi šķīstoša gāze ar raksturīgu puvušu olu smaku. Lielākās koncentrācijās tas ir nāvējoši indīgs, bet atšķaidīts un kopā ar purvu un ezeru nogulumiem (ārstnieciskām dūņām) izmantojams dziednieciskos nolūkos. Šī sērūdeņraža īpašība bijusi pamatā slavenā Ķemeru kūrorta izveidei, kas kopš 18. gadsimta ļāvis atgūt veselību lielam skaitam cilvēku.
“Sērūdeņu veidošanās procesi notiek dziļi zem purva virskārtas, tādēļ pašā purvā visbiežāk nekāda smaka vispār nav jūtama, izņemot atsevišķas vietas, kur ūdens spēj izlauzties virspusē.
Pārsvarā sērūdeņi atklātu avotu veidā virspusē izlaužas ārpus purvu teritorijas, visvairāk tieši Ķemeru apkārtnē, kur atrodami aptuveni 30 sēravoti.
Īpatnējā smaka ir jūtama, uzturoties tiešā sērūdeņu izplūdes vietas tuvumā, it īpaši vasarās, kad sausuma un ūdens iztvaikošanas dēļ sēra koncentrācija ūdenī kļūst izteiktāka. Taču plašākā apkārtnē smaka neizplatās,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītāja Meldra Priedēna.
Tāpat smaka noteikti ir jūtama iekštelpās, piemēram, ārstniecības iestāžu dūņu un vannu nodaļās, kur tiek veiktas dziednieciskās procedūras. Taču ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav saņēmusi vietējo iedzīvotāju sūdzības par spēcīgu aromātu ārtelpā.
Dabas aizsardzības pārvalde Ķemeru Nacionālajā parkā Raganu purvā izveidojusi īpašu laipu, lai dabas tūristiem dotu iespēju iepazīt šo reti sastopamo dabas parādību. Diezgan neparasta aina šajā vietā paveras pavasarī, kad dīķos savairojas mikroorganismi, kas dīķu ūdeni iekrāso dzeltenā nokrāsā. Taka veidota kā koka laipa, tā ir vienvirziena ar mazu loku galā.
Iepazīt Ķemeru Nacionālo parku un atrast citus galamērķus atpūtai dabā palīdzēs pārvaldes izveidotā un uzturētā mobilā lietotne Dabas Tūrisms, kā arī tīmekļvietne www.tiekamiesdaba.lv, kas sniedz iespēju īsā laikā saplānot dienu skaistai pastaigai vai izbraucienam dabā jebkurā Latvijas vietā.
Šajā lietotnē un tīmekļa lapā ir apkopoti vairāk nekā 700 dažādi dabas tūrisma galamērķi – dabas takas, skatu vietas, torņi, laipas, velo un laivu maršruti putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.
