Eksperts: bažas par ģenētiski modificētiem organismiem pārsvarā ir nepamatotas
Pārsvarā bažas par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) Latvijas sabiedrībā ir nepamatotas un tos saturošu produktu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū patlaban stingri reglamentē, pirmdien, 26. februārī, tiešsaistes diskusijā saistībā ar kampaņu "Ejam Dillēs!" pastāstīja eksperti.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Nils Rostoks skaidro, ka ģenētiski modificēti organismi satur gēnus no citu organismu grupas, kurā konkrētais gēns nav atrodams. Rapsī vai kukurūzā nereti ievieto baktērijas, lai padarītu augu stiprāku.
Sabiedrībā gan lielākā daļa bažu par ģenētiski modificētiem organismiem ir nepamatotas. "nevienam nekas slikts nav noticis, iedzīvotāji uzticas un zina, ka veikalā iegādātais produkts neietekmēs veselības stāvokli," sacīja Rostoks.
Rostoks arī nepiekrita, ka sabiedrībai ir negatīvs viedoklis par ĢMO. Likumdošana nosaka, konstatējot, ka , piemēram, rapsis pēc masas ir vairāk nekā 0,9% ģenētiski modificēts, tas ir jāiznīcina.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece ģenētiski modificēto organismu risku novērtēšanā Lelde Grantiņa-Ieviņa skaidro, ka šāds lēmums tika pieņemts, lai nodrošinātu, ka Latvijas vidē turpmāko gadu laikā modificētais rapsis neaugs un neizplatīsies.
Ieviņa uzsvēra, ka viens no galvenajiem argumentiem, kas atbalsta ģenētiski modificēto organismu, ir lētākas izejvielas.
Tikmēr Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva pastāstīja - lai Eiropas Savienībā izplatītu ĢMO produktus, nepieciešama stingra atļauja. Ik gadu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic pārbaudes, kurās noņem apmēram 100 pārtikas un 20 dzīvnieku barības paraugus. Pēdējo gadu laikā tikai 1-2 paraugi ir bijuši pozitīvi, - ĢMO pārbaudēs konstatē maz.
Viņa piebilda, ka Latvijas cilvēkus vairāk uztrauc veselības riski un dzīvnieku slimības, kamēr ĢMO rada bažas vien 4% iedzīvotāju, liecina aptaujas "Pārtikas drošība Eiropas Savienībā" rezultāti.
Prognozējot, cik ātri Latvijā izdosies panākt ĢMO rapšu audzēšanu, Aleksejeva atbild: "ņemot vērā šī brīža likumdošanu, tas var aizņemt 10 gadus, valstīm nav viegli vienoties par jaunu atļauju izdošanu."
ZM Veterinārā pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece gan aicina nemeklēt “skeletu daļas” produktos. Ja produkts satur ĢMO, tad marķējumā to varēs atrast pat tad, ja sastāvdaļas būs niecīgā daudzumā, paredz likumdošana.
Tiešsaistes diskusija "Ģenētiski modificēti organismi pārtikā un lauksaimniecībā" notika kampaņas "Ejam Dillēs!" ietvaros, lai mazinātu maldīgos priekšstatus par Eiropas lauksaimniecību un Kopējo lauksaimniecības politiku, tādejādi veicinot sabiedrības izpratni par Eiropas Savienības atbalsta nozīmi lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Aptauja "Pārtikas drošība Eiropas Savienībā" veikta 2022. gadā un Latvijā pētījuma ietvaros tika veiktas 1014 intervijas laika posmā no attiecīgā gada 22. marta - 19. aprīlim.
