Kā saprast, kuri rieksti ir patiešām kvalitatīvi, bet kuri - veci un sabojājušies?
Rieksti ir mūsu organismam ļoti vajadzīgs un noderīgs produkts, bagāts ar minerālvielām un šķiedrvielām. Taču, tā kā tirgū ir liels šo produktu piedāvājums, mēs bieži vien neaizdomājamies par to, ko pērkam – šķietami identiski rieksti var atšķirties pēc garšas un kvalitātes. Speciālisti dalās ar padomiem, kā atšķirt labas kvalitātes riekstus un kas ir jāizvērtē, lai izvairītos no vilšanās.
Kvalitāte – pēc smaržas un izskata
Kā norāda “Arimex” kvalitātes speciāliste Vaida Prokopimiene, lai iegādātos kvalitatīvus riekstus, jābūt vērīgiem un jāpievērš uzmanība vairākām lietām. Pirmkārt, ir svarīgi izvērtēt riekstu garšu, smaržu un izskatu: “Sabojātiem riekstiem var būt vecu tauku smarža un garša. Kvalitatīvi rieksti nedrīkst būt rūgti vai skābi, tiem jāizskatās kārtīgi – nesalauztiem, nesadrupušiem.”
Rieksti ir lielisks nepiesātināto taukskābju avots, un to kvalitāte ir cieši saistīta ar šo taukskābju daudzumu. “Jo sliktākas kvalitātes rieksti, jo vairāk šo taukskābju ir oksidējušās jeb pazudušas, līdz ar to rodas šī nepatīkamā garša. Savukārt ir garantēts, ka kvalitatīvi rieksti saturēs šīs vērtīgās taukskābes,” papildina uztura speciāliste Lizete Puga.
Lai arī rieksti ir pieejami visu gadu un tos var lietot uzturā ilgstoši, to garšas īpašības atšķiras ražas sākumā un beigās. Svaigi novāktiem riekstiem vienmēr būs spēcīgāka garša, kas laika gaitā var mainīties atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem. Ražas novākšanas beigas visvairāk ietekmē valriekstu un makadāmijas, kā arī Brazīlijas riekstu garšu.
Kvalitātes eksperte uzsver – lai izmantotu visas riekstu labās īpašības, jāizvēlas rieksti ar ārējo miziņu: “Izlobītu riekstu ārējā miziņa riekstus papildina ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām. Turklāt riekstiem bez čaumalas jau ir veikta termiskā apstrāde, kas ietekmē ātrāku produkta novecošanos, līdz ar to derīguma termiņš ir īsāks, bet ārējā miziņa saglabās rieksta kvalitāti mazliet ilgāk.”
Būtiski sekot riekstu kvalitātei ir pacientiem ar novājinātu imunitāti, piemēram, pacientiem ar onkoloģisku saslimšanu. “No vienas puses mēs, uztura speciālisti, rekomendējam viņu ēdienkarti papildināt ar vērtīgiem kaloriju un olbaltumvielu bagātiem produktiem, piemēram, riekstiem, bet, no otras puses, tomēr skatāmies bažīgi. Pelējuma klātbūtne šādos gadījumos ir nevēlama,” skaidro uztura speciāliste. Tāpat arī cilvēkiem ar lieko svaru īpaši rūpīgi jāseko līdzi apēsto riekstu daudzumam, jo rieksti ir ne tikai bagātīgs taukskābju, bet arī kaloriju avots, ko svara samazināšanas nolūkos ir vēlams ierobežot.
“Dažādos riekstos var atšķirties šo vērtīgo nepiesātināto taukskābju, kā arī mikroelementu daudzums, piemēram, omega 3, magnija vai selēna daudzums. Tieši tādēļ uzturā vislabāk lietot dažādus riekstus. Varam izvēlēties dažādu riekstu un sēklu maisījumus vai vienkārši katru dienu apēst citus riekstus. Dienas laikā būtu vēlams apēst aptuveni vienu sauju, priekšroku dodot riekstiem, kuriem nav pievienotas dažādas garšvielas un lielos daudzumos sāls un cukurs. Sauja riekstu var būt lieliska uzkoda starp ēdienreizēm gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vērtīgi zināt, ka dažādu riekstu eļļas un sviestus varam palēnām ieviest bērnu uzturā, sākot no septiņu mēnešu vecuma,” norāda uztura speciāliste Lizete Puga.
Dabiski, ka iegādei visdrošākie rieksti ir iepakojumos – tādā veidā tie tiek pasargāti no iespējamās ārējās ietekmes transportēšanas laikā. “Šodien ražotāji, kuri īpašu uzmanību pievērš kvalitātei, izmanto iepakojumus ar īpašu aizsargvidi, kurā rieksti un žāvēti augļi ilgāk saglabājas svaigi. No šādiem iepakojumiem riekstus var lietot deviņus mēnešus, iepakojums nodrošina nemainīgu garšu un izskatu, kā arī neļauj attīstīties kaitēkļiem,” stāsta kvalitātes eksperte.
Individuālas kvalitātes īpašības
Mandeles. Šie riekstiem ir pieejamas dažādas šķirnes, tāpēc tie atšķiras pēc savas formas un krāsas. “Sliktas kvalitātes mandeles bieži ir saplīsušas, ar redzamu pelējumu. Jāpiebilst, ka mandeles lobīšanas laikā var tikt saskrāpētas – lai arī vizuāli tās izskatās mazāk pievilcīgas, taču garša nemainās,” uzsver Prokopimiene.
Indijas rieksti. Gaiša krāsa ir Indijas riekstu kvalitātes pazīme. Vēl viens svarīgs aspekts ir gluda virsma bez plankumiem. Indijas riekstu izmērs ir arī to kvalitātes rādītājs – jo lielāki, jo labāki. “Iepakojumos var atrast daudz šķeltu Indijas riekstu, kuru gabaliņi ir sajaukušies ar lielajiem riekstiem. Ja šķeltu riekstu ir daudz, tas norāda uz sliktu kvalitāti. Indijas riekstiem jābūt nedaudz saldeniem, kraukšķīgiem, ne pārāk mīkstiem. Sliktas kvalitātes Indijas riekstiem var būt neraksturīga “zivju” vai piedeguma garša un smarža – pēdējo var izraisīt nepareizs ražošanas process,” būtiskākos aspektus nosauc kvalitātes speciāliste.
Pistācijas. Visaugstākā kvalitāte ir dabiski atvērtām pistācijām, kuru nobriedušais kodols ir pats dabiski pārrāvis čaumalu. Mehāniski atvērtās pistācijās kodols nogatavojas nepilnīgi un nepieaug pietiekami, lai pats dabiski atvērtu čaumalu, tāpēc to garša ir atšķirīga un kodols parasti ir daudz mazāks par čaumalu. Pistāciju iekšpusei jābūt spilgti zaļai, kas norāda, ka rieksts ir nogatavojies un garšīgs. Ja pistācijas nav atvērušās, tās nav nogatavojušās un rieksts iekšpusē nav pilnībā izveidojies – tas var radīt arī rūgtāku garšu.
Valrieksti. Nelobīti valrieksti ir rūpīgi jāizvēlas, pievēršot uzmanību čaumalas krāsai. Lai gan rieksti ar gaišu čaumalu var izskatīties glītāki, tie bieži tiek balināti ar ķīmiskām vielām, lai uzlabotu to izskatu, un paši valrieksti ne vienmēr būs kvalitatīvi un veselīgi. “Valriekstu garšai īpaši svarīga ir izcelsmes valsts un ražas svaigums. Piemēram, Ķīnas valriekstiem uz ražas novākšanas beigām ir tendence ātrāk kļūt rūgtiem,” uzsver Prokopimiene.
Kā norāda kvalitātes eksperte, lobīti valrieksti, kas ir bagāti ar nepiesātinātajām taukskābēm, ātri kļūst rūgti, tāpēc ir svarīgi tos turēt cieši noslēgtus vēsā un vēlams tumšā vietā, lai palēninātu šo procesu. Par lobīto riekstu kvalitāti liecina arī to vienmērīga krāsa kodola lūzumā.
Lazdu riekstu krāsai jābūt gaišai, viendabīgai un bez plankumiem vai pūšanas pazīmēm. Tas pats attiecas uz priežu riekstiem.
Zemesrieksti. Ja izvēlaties šos riekstus ar visu čaumalu, tai nevajadzētu būt saplīsušai, sapelējušai, sarukušai vai ar plankumiem. Par zemesriekstu veco ražu parasti liecina vecu tauku smarža un garša. Riekstiem bez čaumalām jābūt nesalauztiem, bez pelējuma un puvuma pazīmēm.
Kvalitātes speciāliste uzsver, ka rieksti jāuzglabā cieši noslēgtās burkās vai kastītēs vēsā un sausā vietā. “Lai izvairītos no riekstu tauku oksidēšanās, tūlīt pēc iepakojuma atvēršanas, ieberiet tos hermētiski noslēgtos traukos. Pareizi uzglabājot, lielākā daļa riekstu saglabājas apmēram trīs līdz sešus mēnešus. Lai rieksti ilgāk būtu svaigi, tos var uzglabāt arī ledusskapī,” skaidro kvalitātes eksperte.
