Restorāni slēgti, bet aug plastmasas trauku drazas
Kaut arī ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā krities pat par 70%, to izmantotās plastmasas apjoms šajā laikā ir divkāršojies.
Latvijas Restorānu biedrības, Viesnīcu un restorānu asociācijas un “Lauku ceļotāja” biedru aptauja liecina, ka vidēji viena ēstuve mēnesī izlieto no 5000 līdz pat 20 000 vienreizējo plastmasas trauku vienību, par tiem samaksājot no 1000 līdz pat 5000 eiro.
Mēnesī līdz pat 40 miljoniem trauku
“Pieņemot, ka Latvijā darbojas aptuveni 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, mēnesī tie kopā līdzi ņemšanai vidēji izdala aptuveni 40 miljonus vienreizējā iepakojuma vienību par simtiem tūkstošu eiro, kas vēlāk tiek izmesti atkritumos,” teic Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Pēc viņa teiktā, restorānos situācija ir vēl traģiskāka, jo šāda līmeņa ēdienu pirms pandēmijas reti kad izsniedza līdzi ņemšanai. “Tāpēc restorānos vienreizējo trauku apjoms ir pieaudzis visbūtiskāk un iztērētās summas ir grandiozas. Kā norāda restorānu īpašnieki, trijos mēnešos plastmasas traukiem iztērētās naudas pietiktu viena mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmaksai! Uzņēmējiem tie ir milzīgi papildu izdevumi, nemaz nerunājot par kaitējumu, kas tiek nodarīts dabai un cilvēku veselībai,” teic Jenzis.
Piemēslota vide
Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis norāda, ka vienreizējo trauku kaudzes ne tikai piepilda tuvējās atkritumu tvertnes, bet vismaz trešdaļa vienkārši tiek izmesta krūmos vai zālienā. “Tāpēc daudzi ēdinātāji, rūpējoties par vidi, par savu naudu ir izvietojuši papildu atkritumu konteinerus, kas būtu katras pašvaldības uzdevums,” teic Naglis.
Nozares organizācijas sākušas akciju “Nē plastmasai! Jā terasēm!”, aicinot valdību atļaut apkalpošanu uz terasēm. Tādējādi nebūs jāizmanto vienreizlietojamie trauki, radot liekus atkritumus.
Viņi tika sadzirdēti un Saeima lēma, ka no 7. maija terasēs drīkstēs apkalpot klientus.
Jenzis uzsver, ka nozare ir izstrādājusi drošākas apkalpošanas un sanitārijas protokolus. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka apkalpošana uz āra terasēm rada daudz mazāku epidemioloģisko apdraudējumu nekā tad, ja ēdiens izsniegts vienreizlietojamos traukos un notiesāts “uz ietvēm, uz parka soliņiem vai atsevišķos gadījumos uz elektrības kastēm vai citās vēl eksotiskākās vietās”.
Nozare cer, ka, pieņemot lēmumu par āra terašu darba atsākšanu, pie viena galda ļaus atrasties līdz astoņām personām, kas nav no vienas mājsaimes.
Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
