Par "gadsimta augu" dēvētā agave - kas jāņem vērā, ja vēlies to audzēt mājās
Daudziem agave asociējas ar stipro alkoholisko dzērienu tekilu, taču tā ir dekoratīvs telpaugs, kas vasarā lieliski izskatās arī dārzā.
Agave ārēji līdzinās kaktusam, taču tā nav kaktuss, bet gan sparģeļu dzimtas augs ar izplatības areālu sausajos Meksikas un ASV dienvidu štatu reģionos, tuksnešu un prēriju subtropu un tropu zonā. Eiropā visbiežāk to var sastapt Vidusjūras zemēs. Par populāru eksotisku rotu dārzos, uz terasēm un telpās agave kļuva 19. gadsimtā, – pietiekami sen, lai daudzviet aizbēgtu savvaļā.
Agavju ģintī ietilpst aptuveni 200 sugu: tā ir daudzgadīgs, mūžzaļš bezstumbra sukulents ar dziļu un plašu sakņu sistēmu, kura lapu rozete diametrā var sasniegt pat trīs metrus. Augam ir interesants krāsojums – lapas var būt zaļas, raibas un pat zilganzaļas, turklāt ļoti biezas, ar smailu adatveida izaugumu galā un virspusē klātas ar vasku.
Pie sakņu kakla attīstās daudz sāndzinumu, kurus atdalot no mātes auga var iegūt jaunu augu. Ārkārtīgi pievilcīgie dzeltenīgas krāsas ziedi sakārtoti piramīdveida vārpā (tā mēdz būt septiņas reizes garāka par pašu augu, reizēm pat 4 metrus gara!), taču agaves zied tikai vienu reizi mūžā, parasti 5. līdz 16. dzīves gadā. Šā iemesla dēļ tās ir iesauktas par gadsimta augu (century plant).
Ja vēlies ko tādu piedzīvot, atceries, ka agavēm nepieciešama saulaina, gaiša un silta vieta, taču, audzējot telpās, ziemas mēnešos ir jāsamazina temperatūra un laistīšana. Augam nepieciešama nedaudz skāba līdz neitrāla augsne, labi drenēta, smaga un trūdvielām nabadzīga. Agavi nevajadzētu pārlaistīt, jāuzmanās no mitruma pie saknēm; agave ir viens no retajiem augiem, kas spēj ilgu laiku izdzīvot bez ūdens. Audzējot agavi kā telpaugu, vasarā tā jālaista regulāri, taču mēreni, ziemas mēnešos tikai tad, kad augsne ir pilnīgi sausa. No maija līdz augustam reizi mēnesī augu vajadzētu laistīt ar kaktusu un sukulentu mēslojumu. Dzeltēt sākušās vai kalstošās lapas ar asu nazi jānogriež pie pašas pamatnes, ļaujot augt jaunajām lapām. Tāpat jāatbrīvojas arī no jaunajiem dzinumiem, ja vien nevēlies agavi pavairot.
Agaves dzimtenē augs tiek plaši izmantots dzērienu gatavošanā, kā arī dažādu pārtikas produktu ražošanā. Savulaik agavi lietoja vēl plašāk – no augiem iegūtās šķiedras izmantoja trošu un virvju izgatavošanā, audumu aušanā, auga atlikumus pārstrādāja papīrā, asos lapu galus izmantoja kā īlenus, bet Meksikas indiāņiem tās aizstāja adatas. Agavi lieto arī medicīnā, piemēram, muguras un citu sāpju ārstēšanā.
Viena no izplatītākajām ir Amerikas agave (Agave americana). Savukārt šķiedras ieguvei kultivē sizala agavi (Agave sisalana), bet no tekilas agaves (Agave tequilana) sulas gatavo tekilu; citu alkoholisku dzērienu gatavošanai audzē arī Agave salmiana un Agave mapisaga. No dažiem auga veidiem izgatavo sīrupu, kas līdzinās medum.
Latvijā agaves aplūkojamas botāniskajos dārzos, kur tās sastopamas ne vienā vien variācijā. Nacionālajā botāniskajā dārzā 2007. gadā piedzīvota arī agaves uzziedēšana, kas ir ļoti rets un gaidīts notikums.
