Šogad tas satrauc audzētājus: kāpēc plaisā kartupeļu bumbuļi
Lai arī šogad kartupeļu raža Latvijā padevusies gana laba, audzētājus uztrauc kartupeļu bumbuļu plaisāšana, kas ne vien ietekmē to izskatu un pārdošanas iespējas, bet arī sēklas materiāla atlasi. Kāpēc tā - skaidro Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.
Narvils skaidro - kartupeļu bumbuļu plaisāšanā izšķir trīs galvenos iemeslus - klimatiskie apstākļi, slimības un kaitēkļu ietekme.
"Visbiežāk šī plaisāšana notiek smilšmāla augsnēs, kad sausuma dēļ apstājas kartupeļu bumbuļu augšana un pēc kāda laika, uznākot intensīviem nokrišņiem, notiek strauja bumbuļu augšanas atjaunošanās. Tas notiek tik strauji, jo šūnas bumbuļa centrā attīstās ātrāk nekā zem mizas, un bumbulis saplaisā. Atkarībā no procesu intensitātes, plaisas parasti veidojas 1-3 centimetru dziļumā, bet tās var būt pat līdz bumbuļa vidum. Plaisu malas ir izteiktas un stāvas. Veidojoties rētaudiem, šos tupeņus var izmantot uzturā, bet ne sēklai un pārdošanai,” norāda eksperts.
Viņš pastāsta: “Savukārt, ja pēc lietus perioda uznāk sausums un karstums, notiek bumbuļu audu plīšana vidū, veidojoties tukšumiem. Audi brūnē, un var sākties to sabrukšana. Ja nav vesela augsne, kurā augs audzis, tad pastāv risks, ka kartupeļus var inficēt kāda patogēnā sēne, baktērija vai kaitēkļi. Sīkās, seklās, neregulārās formas plaisas izraisa vairāki dažādi patogēni - fomoze (Phoma exigua), melnkāja (Erwinia carotovora subsp. atroseptica) un parastais kraupis (Streptomyces scabies). Plaisās bieži ieviešas arī citas puves, un šādus bumbuļus vairs nav iespējams izmantot nekādiem nolūkiem. Melnais kraupis (Rhizoctonia solani) izraisa savādāku bumbuļu plaisāšanu. Plaisas ir neregulāras, tās ir dažāda dziļuma, bumbuļi izskatās kroplīgi. Ir gadījumi, kad plaisas var veidot tādu kā rūtojumu. Dziļākām plaisām var būt šķērsplaisas. Vīrusu bojājumu gadījumos plaisas ir līkloču, ar platām malām, seklas, bieži ap tām - zvaigžņveida audi ar tumšāki brūnu krāsojumu.”
Kā ierobežot kartupeļu plaisāšanu?
Māris Narvils ar nevienmērīgo mitruma nodrošinājumu iesaka cīnīties, izmantojot laistīšanu, kas visbūtiskākā ir tieši jauno bumbuļu veidošanās sākumā. Savukārt ar slimību izraisītām problēmām var cīnīties, ievērojot augmaiņu - reizi trijos gados, audzējot atkārtoti, bet, ja konstatētas nematodes, tad ilgāk, vai izvēloties nematožu izturīgu stādāmo materiālu. Svarīgi audzēt arī zaļmēslojuma kultūras - krustziežus un ziemas rudzus.
Vajadzības gadījumā nepieciešama arī slimību profilaktiska ierobežošana, izstādot veselu stādāmo materiālu, kā arī veicot stādāmā materiāla kodināšanu. Lakstu puves un sausplankumainības ierobežošana sekmē arī iepriekš minēto slimību ierobežošanu. Lakstu veidošanās procesā nelielās platībās var veikt negatīvo ceru izlasi (vīrusu inficētie), kā arī veikt sūcējorgānu kaitēkļu apkarošanu.
