Siers uzturā. Par vai pret?

•    Piena produkti ir nepieciešami tikai bērniem, savukārt pieaugušie bez tiem var mierīgi iztikt – skan viens no populārākajiem apgalvojumiem. Ksenija Andrijanova norāda, ka siers, tāpat kā citi piena produkti, tomēr ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Daudzas no tajā esošajām aminoskābēm, piemēram, triptofāns, lizīns un leicīns, ir neaizvietojamas, un cilvēka organisms tās nesintezē. Un ar sieru tās var lieliski uzņemt. Tāpat tas ir viens no labākajiem kalcija avotiem – veseliem kauliem jebkurā vecumā.

•    Cilvēkus, kas rūpējas par slaido līniju, mēdz uztraukt siera tauku saturs, taču jāatceras, ka uz iepakojuma norādītais skaitlis, proti, cik tauku satur 100 grami produkta, attiecas uz sausnu – to masu, kas paliek pāri, ja no siera izdala visu ūdeni. Faktiski tauku saturs sierā ir daudz zemāks, nekā uz iepakojuma redzamais skaitlis, un ir atkarīgs no ūdens daudzuma konkrētajā produktā, skaidro siermeistars Renārs Tumens. Ja ievēro diētu, no siera nav jāatsakās pavisam, bet apzināti jālūkojas pēc liesākiem sieriem ar 10-15% tauku saturu.

•    Ja pieaugušajam ikdienā ieteicams uzņemt vidēji 2000 kilokalorijas, tad simts grami siera satur vidēji 250–300 kilokalorijas. Jebkura produkta pārmērīga lietošana var veicināt svara pieaugumu, piebilst uztura speciāliste. Uzskats, ka organismam ir grūti sagremot sieru, un tas sagremojas nepilnvērtīgi, nav īsti pamatots. Siers cilvēka organismā tiek sagremots tikpat labi, cik citi olbaltumvielas un taukus saturošie produkti. Siers nesatur nešķīstošās šķiedrvielas, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka tas var tikt sagremots nepilnvērtīgi.

•    Pastāv uzskats, ka olbaltumvielas un ogļhidrātus nav ieteicams uzņemt vienā ēdienreizē. Vai tas nozīmē, ka grieķu salāti un uzkodas, kurās ir siers un vīnogas, nav veselīgas? Ideja par to, ka vienlaikus nedrīkst uzņemt gan olbaltumvielu, gan ogļhidrātu dabas produktus, balstās dalītā uztura teorijā, un no zinātnes viedokļa šī teorija ir aplama, apgalvo uztura speciāliste. Cilvēka organisms ir gudrs un spēj tikt galā ar vairākām uzturvielām vienlaicīgi. Tādējādi siers kopā ar augļiem vai dārzeņiem veido lielisku olbaltumvielu, vitamīnu un šķiedrvielu kombināciju.

Šeit neviļus jājautā, cik patiess ir apgalvojums – jo vecāks siers, jo labāks. Siermeistars skaidro, ka tas ir atkarīgs no siera šķirnes. Katrai siera šķirnei ir noteikts minimālais un maksimālais gatavināšanās laiks un, to pārsniedzot, siers sāk kļūt vienkārši vecs. Piemēram, Parmezāna tipa sieriem pieļaujama pat trīs gadu gatavināšanās, bet Šveices tipa sieriem – vidēji divi līdz trīs mēneši. Tai pat laikā svaigajiem sieriem gatavināšanās ir vien dažas dienas ilga, tāpēc siera vecumam nav saistības ar siera kvalitāti.

Nav taisnība arī tas, ka siers kļūst dzeltens tam pievienoto lauku olu dēļ, jo olas fermentētajiem sieriem nepievieno vispār. Siera krāsu veido pienā esošie tauki, tādēļ Krievijas siers ar 50% tauku saturu vienmēr būs dzeltenāks nekā Holandes siers, kura tauku saturs ir 45%. Visticamāk vairums veikalos redzamo sieru ar izteikti dzeltenu krāsu, ir krāsoti, izmantojot pārtikas krāsvielas. Pēc receptes, piemēram, Holandes tipa sieram ziemas mēnešos, kad govis netiek laistas ganos, ir pieņemama arī ļoti bāli dzeltenīga krāsa.

Tiem, kuri raizējas, vai sieram netiek pievienoti augu tauki un citas neveselīgas vielas, eksperti iesaka rūpīgi izpētīt etiķeti. Pirmkārt, atbildīgs ražotājs vienmēr rūpējas par sava siera kvalitāti, tāpēc uz iepakojuma vienmēr būs norādīts produkta sastāvs. Otrkārt, mūsu valstī pastāv stingri marķēšanas noteikumi –  siers, kam pievienoti augu tauki, nemaz nedrīkst tikt saukts par sieru, šādus produktus jādēvē par siera izstrādājumiem.

Informācija: uztura speciāliste Ksenija Adrijanova un "Trikata" siermeistars Renārs Tumens