Vai negaisa laikā tiešām nedrīkst gulēt vannā? Skaidrojam: patiesība vai mīts
Vasara ir negaisu laiks - lietusgāzes, pērkons un zibens ir visai biežas dabas parādības. Dažkārt pērkonu izdzirdam visai negaidīti - un metamies iekšā istabā. Vai tiešām ir jāuztraucas, ja izdzirdam pērkonu, guļot vannā?
Ar zibeni saistās daudz mītu. Dažkārt cilvēki uzskata, ka zibens divreiz nesper vienā vietā - vai arī ka automašīnas gumijas riepas pasargā auto un tā pasažierus no zibens spēriena. Patiesībā tās ir blēņas. Zibens bieži sper vietā, kur bijis jau iepriekš, piemēram, debesskrāpjos tas notiek regulāri. Savukārt auto riepas patiesībā neko nenozīmē - ja zibens atnāk vairākus simtus metru no debesīm, tam nieks vien ir pārvarēt to attālumu no mašīnas apakšdaļas līdz zemei. Taču automašīnas ir drošas tāpēc, ka darbojas kā Faradeja būris - elektriskā izlāde tiek novirzīta apkārt salonam, tāpēc neskar iekšā sēdošos cilvēkus.
Šo mītu dēļ nav grūti nodomāt, ka arī padoms nelīst ūdenī zibens laikā nemaz nav balstīts uz faktiem. Taču šis ieteikums patiešām ir pamatots - neejiet vannā vai dušā, ja ārā ir zibens. Ja dzirdat pērkonu, guļot vannā, kāpiet no tās ārā.
Katru gadu ASV no zibens cieš apmēram 10-20 cilvēku, kuri negaisa laikā ir lietojuši ūdensvada sistēmu. Un tā nav tikai vanna un duša. Reizēm cilvēki mazgā traukus vai arī vienkārši nomazgā rokas. Tiesa, šādas traumas reti kad mēdz būt smagas, taču gulēšana vannā negaisa laikā gan var būt kļūda, kura var maksāt dzīvību.
Tas izskaidrojams ar faktu, ka ūdensvada caurules parasti ir no metāla. Tās ne tikai lieliski vada elektrību, bet arī kalpo kā iezemēts mērķis. Tāpat arī zibens bieži trāpa ūdens torņos un citos infrastruktūras objektos. Ūdens arī labi vada elektrību - tajā esošo piemaisījumu dēļ (pavisam tīrs ūdens elektrību vada slikti).
Tātad - ja negaisa laikā guli vannā un lieto dušu, tev var arī nepaveikties. Kaut arī traumas risks nav liels, labāk savu laimi nepārbaudīt.
