VIDEO: Dāvids izzina, kā mājās ērti un gardi pagatavot ķīniešu virtuves labumus
Uz sarunu par to, kā pēdējā desmitgadē mainījušies latviešu ēšanas paradumi, kādu kultūru ēdienus tagad ir moderni gatavot un kādi ir populārākie un mazāk zināmi, bet ļoti garšīgi citu kultūru ēdieni, modes mākslinieks Dāvids aicina “Maxima” projekta “Restorāns tavā virtuvē” vēstnesi, šefpavāri Svetlanu Riškovu un modes un ēdienu blogeri Brigitu Dambi.
Latvieši arvien vairāk apceļo pasauli, kur bauda ne tikai dabas un kultūras, bet arī vietējās virtuves specifiskos labumus un pārved mājās jaunas receptes. Dāvidam, kurš vairākus gadus ir nodzīvojis Ķīnā, iecienīta ir ķīniešu virtuve, un nu viņam ir iespēja uzzināt, kā ķīniešu ēdienus pagatavot savās mājās un bez kādiem virtuves traukiem un piederumiem nav iespējams iztikt.
Ar īsto pannu arī ķīniešu ēdienus ir iespēja pagatavot mājās
“Pirmām kārt ir nepieciešama wok panna. Man jau krietnu laiku favorītu topā ir KitchenAid virtuves piederumi. Jebkurš šos piederumus var iegādāties, un nav jābūt pavāram, lai labi pagatavotu. Trauki ir izdevīgi ikvienam pieejami “Maxima” veikalos. Šos traukus un virtuves piederumus izmantoju arī savās meistarklasēs, jo zinu, ka tie neliks vilties,” stāsta Svetlana. Dāvids pavārei atzīst: “Virtuves piederumi var gan pilnībā sabojāt gatavošanas prieku, gan to padarīt daudz patīkamāku.” Viņš vēlas noskaidrot, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties virtuves piederumus. “Piemēram, cilvēkiem garšo ķīniešu ēdieni. Viņš vēlas pagatavot kaut ko no šīs virtuves mājās, bet labā kvalitātē. Kā restorānā. Kas ir vajadzīgs, lai pagatavotu ķīniešu ēdienus mājās?” interesējas modes mākslinieks. Svetlana skaidro, ka attiecīgam ēdienam ir savi atbilstoši virtuves piederumi un, lai pagatavotu kaut ko no Ķīnas virtuves, nepieciešama ir labas kvalitātes wok panna, ass nazis un tāda plīts, lai karstums pannas augstās malas apņemtu arī no sāniem, ne tikai no apakšas. Vēlams būt plītij ar liesmu,” saka šefpavāre un uzsver, ka gatavošanas procesā pannas izmērs, malu augstums un citi parametri var mainīt konkrētā ēdiena pagatavošanas rezultātu, tāpēc, lai tas sanāktu maksimāli autentisks restorāna līmeņa ēdienam, virtuves piederumu kvalitātei ir liela nozīme.
Svetlana Riškova atzīst, ka Latvijas iedzīvotājiem un Ziemeļu reģionā – Baltijā un Skandināvijā – arvien iecienītāka kļūst Austrumu virtuve. “Agrāk vairāk piestrādājām pie latviešu virtuves popularizēšanas, tagad mani pašu, piemēram, vairāk nekā iepriekš sākušas interesēt Indijas garšas,” atklāj pavāre.
Kad blogerei Brigitai Dāvids jautā, kādus citu kultūru ēdienus ir iecienījusi viņa, gatavošanas entuziaste neslēpj: “Man arī ļoti patīk Ķīnas virtuve, arī indiešu virtuve, arī kebabi man ļoti garšo. Man patīk asi ēdieni!”
Rasola, kotlešu un karbonādes vietā tagad topā liellops, zivis un dārzeņi
“Minēji, ka pēc Padomju Savienības perioda Latvijas kulinārijas un virtuves lietas bija diezgan bēdīgā stāvoklī. Saki, kas mūsu valstī bija iecienīts pirms desmit gadiem, un kas ir aktuāls tagad,” Svetlanu iztaujā Dāvids. “Bija standartizācija – visiem – gan restorānos, gan mājsaimniecībās – bija iemaņas gatavot ēdienu, kas tika popularizēts tajā laikā. Visur viens un tas pats – aizbrauc uz jebkuru bijušās Padomju Savienības valsti. Katrā mājā regulāri galdā tika celti gaļas salāti vai rasols, kotletes un karbonādes. Bet tagad, manuprāt, cilvēki ir sākuši lietot daudz vairāk liellopa gaļu nekā cūkgaļu. Ļoti daudzi mani draugi interesējas, kā pareizi pagatavot steiku, un pēc tam pat sūta bildes, kurās redzams rezultāts. Pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka mūsdienās ir pieejama kvalitatīvāka liellopa gaļa, agrāk gaļas izciršanas metodes nebija tik profesionālas, un arī tirgū ne visi pārdevēji prata piedāvāt tieši steikam piemēroto filejas izgriezumu. Vēl arvien aktuālas mūsu virtuvē ir zivis, īpaši upes zivis –līdaka, zandarts, sams un citas,” stāsta Latvijas Pavāru asociācijas prezidente.
Brigita Dambe, balstoties uz savu pieredzi un novērojumiem virtuālajā vidē, teic, ka aktualizējusies ir svaigā virtuve. “Agrāk ēdieni pārsvarā bija ļoti smagi un trekni, tagad vēlamies ēst svaigu, maz termiski apstrādātu ēdienu. Cilvēkiem ir svarīgi, ka tas, ko viņi lieto uzturā, ir audzēts Latvijā, vēl foršāk, ja tas ir audzēts mājās – dārzā.
No savas bērnības atceros, ka mēs mājās visbiežāk ēdām kartupeļus, gaļas produktus un dažādas treknas mērces. Tagad kartupeļi manā ēdienkartē ir ļoti ierobežotā daudzumā, arī gaļas ēdienus un saldā krējuma mērces vairs neatrast. Uzturā lietoju daudz dārzeņus, graudaugus, grūbas un lēcas. Starp citu, bukstiņputra ir ēdiens, kas nāk atpakaļ modē.”
“Aptuveni pirms septiņiem gadiem vēlējos iemācīties kaut ko vairāk par itāļu virtuvi. Semināru visvairāk apmeklēja turīgas mājsaimnieces, ar kurām apspriedām, ko kurai visvairāk patīk mājās gatavot. Visas sauca – Itālija, Francija utt. Neviens neteica – Latvija. Bet nu šis latviskais jau vairākus gadus mūsu valstī ir aktuāls, un cilvēki beidzot ir sākuši saprast, kas ir tā mūsu vietējā virtuve,” sarunas noslēgumā saka “Maxima” projekta “Restorāns tavā virtuvē” vēstnese Svetlana Riškova.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Maxima
