2. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1825. gadā Krišjānis Valdemārs - žurnālists, publicists un sabiedriskais darbinieks. Viens no Jaunlatviešu kustības aizsācējiem, "Pēterburgas Avīžu" izdevējs. Dibinājis Ainažu jūrskolu. Miris 1891.gadā.

1967. gadā Benita Sadauska - SIA "Domeniks" īpašniece, SIA "Nākotnes parks" dibinātāja, SIA "Kolkasrags" līdzīpašniece, SIA "B.S. īpašumi" vadītāja.

1971. gadā Ģirts Ēcis - aktieris un režisors.

1972. gadā Sergejs Žoltoks - hokejists (miris 2004. gada 3. novembrī).

1986. gadā Elīna Fūrmane - dziedātāja.

Jubilāri pasaulē

1859. gadā Žoržs Serā - franču gleznotājs (miris 1891.gadā).

1885. gadā Džordžs Ričardss Mainots - amerikāņu mediķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1950.gadā).

1892. gadā Ļevs Ornšteins - krievu izcelsmes ASV pianists (miris 2002.gadā).

1906. gadā Peters Karls Goldmarks - Ungārijā dzimis ASV skaņu ierakstu inženieris, ilgspēlējošās (LP) vinila plates izstrādātājs (miris 1977.gadā).

1923. gadā Marija Kallasa - amerikāņu operdziedātāja (mirusi 1977.gadā).

1930. gadā Gerijs Bekers - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas un Zviedrijas bankas balvas ieguvējs.

1946. gadā Džanni Versače - itāļu modes dizainers (miris 1997.gadā).

1960. gadā Riks Sevidžs - britu basģitārists ("Def Leppard").

1968. gadā Lusija Liu - amerikāņu aktrise.

1968. gadā Neits Mendels - amerikāņu basģitārists ("Foo Fighters").

1973. gadā Jans Ulrihs - vācu riteņbraucējs.

1973. gadā Monika Seleša - amerikāņu tenisiste.

1978. gadā Nellija Furtado - kanādiešu dziedātāja.

1978. gadā Kriss Volstenholms - britu basģitārists ("Muse").

1981. gadā Britnija Spīrsa - amerikāņu dziedātāja.

Notikumi Latvijā

1901. gadā Vecrīgā atklāj tolaik lielāko Rīgas tirdzniecības centru - J. Jakša un Ko tirdzniecības namu. Ēka tika celta pēc K.D. Felsko un T. Eiriha projekta.

1901. gadā sakarā ar revolucionārās kustības aktivizēšanos pēc valdošā Senāta lēmuma Rīgā ievieš pastiprinātas apsardzības stāvokli.

1905. gadā naktī uz 2.decembri Dundagas tautas miliči ielenc un aizdedzina Dundagas pili un ēku, kur dzīvojuši kareivji.

1989. gadā notiek Gulbenes rajona Litenes pagastā 1941. gadā nošauto virsnieku pārapbedīšana. Piemiņas vietā apbedīti 11 Latvijas armijas kareivji, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas 1988. gadā Sitas mežā.

1990. gadā latviešu dokumentālā filma "Šķērsiela" Glāzgovā Skotijā saņem Eiropas kino balvu "Fēlikss".

2000. gadā notiek Latvijas Sociālistiskās partijas 6.kongress, kurā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tiek ievēlēts Alfrēds Rubiks.

2002. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst par godu un cieņu aizskarošu Brīvības partijas reklāmu, kurā filmējušies grupas "Los Amigos" melnādainie mūziķi Pīters Mensahs un Čineda Kristofers Edžugo. Saskaņā ar tiesas spriedumu partijai par saviem līdzekļiem Latvijas Televīzijā pirms ziņu raidījuma "Panorāma" vienu reizi jāpārraida paziņojums, kurā organizācija atvainojas par to, ka iepriekš izplatītā reklāma nav ētiska, neveicina toleranci sabiedrībā un balansē uz rasu naida veicināšanas robežas. Partijai arī jāatvainojas abiem mūziķiem par viņu goda un cieņas aizskārumu. Šāds pats paziņojums 180 000 eksemplāros jāizplata ar Latvijas pasta starpniecību.

2004. gadā Saeima apstiprina Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nominētā Ministru prezidenta amata kandidāta Aigara Kalvīša (TP) veidoto valdību.

Notikumi pasaulē

1409. gadā tiek atklāta Leipcigas Universitāte.

1804. gadā Parīzes Dievmātes katedrālē Napoleons Bonaparts kronē sevi par Francijas imperatoru.

1805. gadā Napoleona vadītie spēki Austerlicas kaujā sakauj Krievijas un Austrijas apvienotos spēkus.

1823. gadā ASV prezidents Džeimss Monro saka runu, ar kuru iedibina ASV neitralitāti militāros konfliktos Eiropā, kas iegājusi vēsturē kā Monro doktrīna.

1848. gadā par Austrijas imperatoru kļūst Francs Jozefs I.

1851. gadā jaunievēlētais Francijas prezidents Šarls Luī Bonaparts gāž Francijas Otro Republiku.

1852. gadā par Francijas imperatoru kļūst Napoleons III.

1927. gadā "Ford Motor Company" iepazīstina ar savu jauno automašīnu "Ford Model A".

1942. gadā Čikāgas universitātes fiziķi Enriko Fermi vadībā izraisa pirmo ķēdes kodolreakciju.

1956. gadā Kubas piekrasti sasniedz jahta "Granma", no kuras Orientes provincē izsēžas Fidels Kastro, Ernesto Če Gevara un vēl 80 grupējuma "26.jūlija kustība" locekļi, lai sāktu Kubas revolūciju.

1959. gadā Malpasē dambja sabrukšana Francijā izraisa plūdus, kas prasa 400 cilvēku dzīvības. Plūdos tiek izpostīta vēsturiskā Frežī pilsēta.

1961. gadā visā valstī pārraidītā runā Kubas līderis Fidels Kastro paziņo, ka Kuba pieņems komunismu.

1971. gadā tiek izveidoti Apvienotie Arābu Emirāti.

1971. gadā Padomju Savienības bezpilota kosmiskā zonde "Mars 3" nosēžas uz Marsa.

1976. gadā par Kubas prezidentu kļūst Fidels Kastro, stājoties Osvaldo Dortikosa Torado vietā.

1979. gadā Irānas vēlētāji apstiprina valsts jauno konstitūciju, piešķirot absolūtu varu revolūcijas līderim ajatollam Homeini.

1982. gadā amerikāņu zobārstam Bārnijam Klārkam tiek implantēta pirmā permanentā mākslīgā sirds. Klārks pēc operācijas izdzīvoja 112 dienas.

1990. gadā pirmajās apvienotās Vācijas vēlēšanās kopš 1932.gada uzvar Helmūta Kola vadītā koalīcija.

1991. gadā pēc Libānas kaujinieku gūstā pavadītām 1906 dienām tiek atbrīvots amerikānis Džozefs Sisipio.

1991. gadā "Apple" izlaiž mediju programmas "QuickTime" pirmo versiju.

1993. gadā apšaudē ar policiju aresta laikā tiek nogalināts Kolumbijas Medelinas kokaīna karteļa boss Pablo Eskobars.

2001. gadā ASV enerģētikas gigants "Enron Corp" iesniedz bankrota pieteikumu pēc milzīga skandāla par krāpšanos ar peļņas uzkaiti. "Enron" gadiem ilgi bija veikusi nepareizu grāmatvedības uzskaiti, mākslīgi palielinot kompānijas peļņu un pamatlīdzekļu vērtību, lai maskētu parādus un "Enron" vadītāji varētu gūt milzīgu peļņu. Kompānijas parādu kopsumma sasniedza 67 miljardus dolāru (37 miljardus latu).

2002. gadā par Kanterberijas arhibīskapu un pasaules 70 miljonu anglikāņu garīgo līderi kļūst Rovans Viljamss, kurš kristīgajā pasaulē vērtēts pretrunīgi sakarā ar geju aizstāvēšanu un sieviešu iecelšanu mācītāju kārtā.

2003. gadā ANO kara noziegumu tribunāls Hāgā piespriež Bosnijas serbu bijušajam armijas komandierim Momiram Nikoličam 27 gadu cietumsodu par līdzdalību 1995.gada Srebrenicas slaktiņā.

2004. gadā dienu pēc savas 94.dzimšanas dienas mirst Alīsija Markova, kas tiek uzskatīta par vienu no 20.gadsimta izcilākajām balerīnām. Markova dibināja un vadīja Anglijas Nacionālo baletu.