Rūgts! Apprecējies televīzijas LNT pāris Rūta Čivča un Kaspars Dvinskis. FOTO

Jāvārdu pāris teica 22. jūlijā Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīcā, kas tiek uzskatīta par vienu no iespaidīgākajām sakrālajām celtnēm visā Latvijā.

Kāzas vecāsmammas mājās

Jaunais pāris atklāja, kā izvēlējušies kāzu datumu – rakstījuši to uz lapiņas, skatoties, kurš cipars labāk izskatās. Un tā nonākuši līdz 22. jūlijam. „To varētu lasīt kā abi divi,” skaidro Rūta. Pilnīgā vienprātībā abi izvēlējušies arī pirmās dejas mūziku. „Skatījāmies filmu, un tās mūzikas celiņš ilgi turpināja skanēt prātā. Sēžu, par to domāju, taču Kasparam nesaku. Bet viņš pēc kāda brīža – pie kā mēs dejosim pirmo deju? Viņš arī par to pašu dziesmu domāja, būdams filmas noskaņās,” smej Rūta. Pirmās dejas sakarā Kaspars gan ir manāmi tramīgs – Rūta tomēr ir pieredzējusi tautas deju ansambļa „Rotaļa” dejotāja, kamēr viņš ar deju soli diez ko nav aizrāvies.

Kāzas Rūta un Kaspars izlēma rīkot salīdzinoši kuplas. „Man ir liela ģimene, daudz tuvu radu. Man ir viens brālis, bet mammai – divi brāļi, tētim – brālis un māsa, plus vēl viņu ģimenes, vecvecāki. Ikdienā visi uzturam kontaktu. Esam ļoti draudzīgi,” atklāj Čivča. Arī kāzu vieta un izvēlētie vedēji apstiprina Rūtas sacīto par lielu un saticīgu dzimtu – svinības pēc laulāšanās baznīcā notiks Kaspara vecmāmiņas lauku mājās netālu no Daugavpils, bet kā pāra liecinieki un vedēji jeb „mega stiprais plecs” tika izraudzīts Rūtas mammas brālis ar ģimeni. „Mums ir daudz cilvēku, kas palīdz, tāpēc kāzu rīkošanā iztiekam saviem spēkiem, bez kādas aģentūras starpniecības,” skaidro žurnāliste. Kaspars smejas, ka viņu mīļākais TV šovs bijis Kāzu gūstā – skatījušies, lai pārliecinātos, ko kāzās noteikti nevajadzētu darīt.

Jāteic, ka Rūta ir apzinīga līgava un kāzām gatavojās laikus. Proti, līgavas plīvuru un baltu kleitu viņa bija jau iegādājusies laikus – pirkusi tepat kādā Latvijas kāzu salonā. Respektējot tradīcijas un ticējumus, līgavainis kleita pirms kāzām netika rādīta.

Intervijā žurnālam „Kas Jauns” neilgi pirms precībām Rūta un Kaspars atklāja savu mīlasstāstu.

Tā nebija mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Laikā, kad Kaspars un Rūta satikās, viņš bija aizrāvies ar basketbolu, bet viņa – ar tautu dejām ansamblī „Rotaļa”, kas nozīmē, ka vide, kur saņemt uzmanību un iepazīties, katram bija plašu iespēju pilna. Turklāt abi tolaik bija aizņemti un pusotru gadu jau nostrādājuši kopā kā kolēģi no gaiteņa attālākajiem stūriem. Sarunā ar „Kas Jauns” jaunieši atklāja, kā tomēr nonākuši līdz kāzām.

Kopā uz ziņām

Jau vairākus mēnešus Rūta Čivča nav tikai azartiskā reportiere no brīvdienu raidījuma „LNT brokastis”, bet arī stāsta laika ziņas uz maiņām ar Māri Grigali un Kristapu Tālbergu. No darba rītiem viņai mīļākie ir tie, kuros maiņa iekrīt arī līgavainim, proti, „900 sekunžu” studijā viņa stāsta laika, bet Kaspars Dvinskis – sporta ziņas. Tad abi dodas reizē uz darbu, kopā izdzīvo lampu drudzi tiešraides studijā, viens otru uzmundrina un pēc tam iemalko kafiju. Tas, ka Rūta un Kaspars ir pāris, nevienam LNT ēkā nav noslēpums. Uzlūkojot Rūtu, Kaspars silti smaida, atgādinot lielu un labsirdīgu lāci, darbā ieved aiz rociņas un atpūtas telpā piedāvā apsēsties klēpī. Jāpiebilst, ka viņa augums ir divi metri, kamēr Rūtas – pavisam nedaudz virs 160 centimetriem.

Uz jautājumu, vai kopā savedis darbs, abi atklāj, ka LNT nostrādājuši pusotru gadu, līdz viens otrā ieskatījušies. Siguldiete Rūta LNT nonākusi praksē, mācoties Latvijas Universitātes žurnālistos. „Cilāju kādreiz populārā raidījuma „Tautas balss” telefonu – uzklausīju un pierakstīju visus bēdu stāstus,” karjeras sākumu atklāj žurnāliste. Pēc prakses viņa palikusi LNT, kur pamazām pievērsusies arī sižetu veidošanai.

„Savukārt man bija nedaudz citādi – tēvs strādāja LNT. Pēc vidusskolas vecāki rosināja meklēt kādu vasaras darbiņu. Pirms tam biju strādājis stroikās, tur vairs negribējās. Tētis, būdams LNT videoinženieris, teica – nāc, pamācīšu tevi videomontāžā, varēsi sestdienās, svētdienās mani aizvietot,” atklāj Dvinskis. Kad parādījusies atbilstoša vakance, Kaspars no tēva mācekļa drīz vien kļuvis par patstāvīgu videoinženieri. Zinot, ka puisim patīk un intersē sports – viņš pirms tam nopietni spēlēja basketbolu –, viņam piedāvāts pamēģināt lasīt sporta ziņas. Joprojām Kaspars apvieno abus darbus, bet pie žurnālistiem sevi nepieskaita. „Mācījos Banku augstskolā uzņēmējdarbību,” precizē sporta apskatnieks. Komentējot to, cik tālu Kaspars basketbolā ticis, Rūta iesmejas, ka „līdz trim lauztām kājām divu gadu laikā”.

Liktenīgais skatiens

 „Tas bija 2013. gada 7. jūnijā. Tad mēs pirmo reizi montējām sižetu. Satikāmies studijas durvīs un teicām: „Čau, Rūta! Čau, Kaspar...”,”  par „famīlijas ciparu un atmiņu” slavētais Dvinskis uzreiz noskaita abu iepazīšanās dienu. Rūtai bijis jāiet pie viņa uz studiju, lai montētu sižetus 900 sekundēm. Rūta atklāj – kad Kaspars atnācis strādāt uz LNT, viņa ar kolēģēm ķiķinājušas, ka šis nu ir smukākais džeks visā Elijas ielā (tur atrodas LNT – red.piez.). Savukārt Kasparam šķitis citādi: „Taču es domāju, ka Rūta ir meitene, kas ar mani noteikti nekad nerunās. Nezinu, kāpēc tā likās.”

Gadījums, kas vienam uz otru licis paskatīties citām acīm, nācis tikai pēc pusotra gada. „Satikāmies nejauši Vecrīgā. Gāju tur atpūsties ar deju kolektīva meitenēm, un man nebija nekādu nodomu, ka tur satikšu Kasparu. Es mēdzu aizskatīties, aizdomāties un nenokontrolēt savu skatienu. Tā arī Vecrīgā, kaut kādā kompānijā ieraugot Kasparu, blenzu viņam virsū. Ā, reku tas džeks no montāžas! Gaidīju, kad  viņš pagriezīsies, lai sasveicinātos,” stāsta Rūta. „Tikmēr man piebaksta draugs un saka – reku, tā blondīne baigi uz tevi skatās. Tā tajā vakarā sākām runā ne tikai par to, no kurienes līdz kurienei jānogriež citāts un jāiemontē kadrs, bet kaut ko vairāk,” turpina Kaspars, piebilstot, ka tikai vēlāk sapratis, ka Rūtai tāds „interesants skatiens” ir tad, kad viņa aizdomājas. „Bet, kad pirmo reizi to ieraudzīju, domāju, ka viņa tā skatās tikai uz mani, tāpēc jāiet tik klāt.”

Apsolījums izgāzties vēl vairāk

„Tā sākām viens otru apsveikt svētkos. Laikam kāds āķis lūpā no tā vakara bija. Sākām sarakstīties. Bija kolēģa Edgara Barbaka dzimšanas diena, gribi negribi – atkal bija jātiekas,” smejot turpina Rūta. Ļaujoties, ka „viss notiek tā, kā tam ir jānotiek”, pērn abi arī uzsāka kopdzīvi.

Vaicāti, vai viena darbavieta netraucē pārim labi satikt ikdienā, Kaspars skaidro, ka īsti kopā strādāt sanāk ļoti maz, lielākoties katrs ir savā gaiteņa galā vai, veidojot sižetus, pat citā pilsētā. Vienīgā opcija mums ir aiziet pēc kafijas kopā vai paēst pusdienas. „Tā nav bijis (tpū-tpū-tpū), bet, ja mēs izietu no mājas sakasījušies, mierīgi varētu to dienu viens otru neredzēt,” piebilst Rūta.

Viņa atceras, cik nozīmīga Kaspara klātbūtne bijusi pirmajās laika ziņu tiešraidēs 900 sekundēs. „Man vajadzēja, lai Kaspars arī ir studijā. Tā jutos piecreiz drošāk. Pat noskaidroju, kuri ir tie datumi, kad man jāiet kadrā, un teicu – Kasparam tajā rītā obligāti ir jālasa sporta ziņas,” pārdzīvojumā dalās Rūta. Viņa atklāj, ko mīļotais apsolījis: „Viņš teica: ja es izdarīšu kaut ko ļoti stulbu dzīvajā ēterā, viņš izdarīs kaut ko trīsreiz stulbāku, lai visi aizmirstu par mani, bet runātu par viņu.” „Es jau zināju, ka viņai sanāks un viss būs kārtībā,” piespiedis vaigu draudzenes plecam, piebilst Kaspars, bet Rūta atgādina, ka arī pats pēdējās sekundes pirms tiešraides neizskatās savā ādā.

Panika ar gredzenu

Rūta priecājas, ka ar Kasparu ir ļoti viegli gan mājās, gan darbā. „Laikam tas arī mūs satuvināja, ka dzīvi redzam līdzīgi,” prāto Rūta. Kā apstiprina Kaspars un liecina ieraksts sociālajos tīklos, viņš mīļoto bildinājis pagājušā gada 17. oktobrī. „Tas bija ļoti skaisti, Kaspars ir liels malacis...” uz mirkli Rūta samulst, atzīdama, ka tas, kā bildināšana notikusi, gan lai paliek tikai starp viņiem. „Nē, es neraudāju, lai arī iepriekš šķita, ka tādā brīdī raudāšu. Bet es biju tik nenormāli priecīga, ka asarai vietas nebija, smaids līdz ausīm. Tas bija tik sirsnīgi un mīļi, kā biju to cerējusi...” aizdomājas Rūta.

Praktiskāka piebilde par Rūtas iecelšanu savas līgavas kārtā ir Kasparam, un tā saistīta ar gredzena iegādi. „Kaut kā netīšām sarunās ģimenes lokā bija izskanējis Rūtas gredzena izmērs – 16,5. Pēc kāda laika tas noderēja. Veikalā pērku gredzenu, pārdevēja liek klāt birciņu. Saku – nē, nevajadzēs, liekam uzreiz kastītē, lai smuki. Viņa – nu nebūs birciņas, nevarēs samainīt. Saku – viss normāli, zinu taču izmēru, nav satraukumam pamata,” atceras Dvinskis.

Tieši tajā vakarā Rūta, kas piedalījusies kādas mākslas izstādes atklāšanā, sūtījusi draugam vacapā bildi – kaut kādu uzparikti ar jautājumu: „Uzmini, kas tas ir!”. Skatos – tāds kā alus pudeles attaisāmais. Nē, gredzena izmēra mērāmais. Man gredzens jau kabatā, bet es viņai prasu – nu, ko tad tev tur rāda? 15 ar pusi... Diezgan liela atšķirība, vai ne? Kādu brīdi man bija neliela panika. Bet – gredzens tomēr derēja!” pirmsbildināšanas satraukumu atceras Kaspars.

„Labāk roku sūdus”

Jautāta, vai kopdzīvē ir tāds pats spridzeklis kā LNT brokastīs redzamajos sižetos – visu, ko tajos redzam, Rūta mēdz izmēģināt uz savas ādas gan gaisā, gan ūdenī –, žurnāliste atbild zibenīgi ar pārliecinošu nē. „Kad ieslēdzas kamera, tu dari visu, ko no tevis gaida. Man ir bail no augstuma, bet ieslēdz pogu „rec”, un tu to vairs neizrādi. Tas ir darbs. Bet nekad mūžā brīvdienās nebrauktu uz šķēršļu joslām, nekur nelektu, neskrietu,” ir pārliecināta Rūta, atklājot, ka viņas ideālās brīvdienas esot pie Kaspara vecmammas laukos – „pie ezera, uz ļežaka ar glāzi auksta baltvīna rokās”. „Ā, ir tik labi, plus vēl mammas pirts vakarā…” tīksmi novelk Rūta.

Lai arī Rūta ir pilsētniece, viņas sirdij tuvi ir lauki, un tajos viņa metas iekšā kaut mēslu dakšām un lopu dzirdināmajiem spaiņiem. „Man īsti nekad nav bijuši lauki, jo abas omes dzīvo Siguldā. Savukārt Kasparam bijuši superīgi lauki. Reiz, kad aizdomājos, kā viņš bērnībā tur gar ezeru un dīķi skraidījis, Kaspars man saka – aha, redzi to pagrabu, astoņas stundas tur kartupeļiem asnus lauzu! Viņam citas asociācijas ar laukiem, bet man patīk. Kā super miera osta un Dieva auss.” Ar smaidu noklausījies līgavas sakāmajā, Kaspars apstiprina, ka Rūta nav nekāda baltrocīte. „Es neesmu no tām, kas šūdina kaut ko, trīsreiz labāk roku un izvedu sūdus vai dzirdu govis,” iesmejas Čivča.

Noteikumus neizvirza

Neraugoties uz nule kā iesākušos ģimenes dzīvi, Rūta nav atteikusies no deju kolektīva, bet Kaspars arvien uzspēlē basketbolu. „No sākuma Kaspars nesaprata, kas ir deju kolektīvs. Tagad zina, ka tā ir sava pasaule. Viņš pazīst manus dejošanas draugus, nāk līdzi uz ballītēm,” priecājas Rūta, neslēpjot, ka pazīst meitenes, kam vīri pateikuši – vai nu es, vai dejošana. „Stāsts jau nav par citiem puišiem vai meitenēm apkārt. Ir jābūt veselīgi greizsirdīgam, bet, ja kļūsti ar to jancīgs, varētu pat teikt – slims, tad nav lāgā,” domā Rūta. „Ja esmu izdarījusi visu pēc labākās sirdsapziņas, ja esmu lieliska mājās un sev nekā nevaru pārmest, tad mana sirds ir mierīga. Pirkstos vari sākt kost tad, ja zini, ka kaut ko nolažo,” uzticības jautājumu komentē Rūta. Kaspars papildina, ka nekad nespētu ierobežot otru pusīti. „Es nekad nebūšu džeks, kas draudzenei teiks – es negribu, lai tu dejotu, piemēram. Veselīgu attiecību pamatā ir uzticība,” viņš saka.

Uz jautājumu, kā ikdienā lutina mīļoto, Kaspars atklāj, ka tā noteikti nav ēst gatavošana. „Esmu ļoti labi izdarījis: vienu reizi mūžā pieķēries pie katliem, apdedzinājis roku, gājis uz aptieku, nopircis smērīti, tā nu man iet – pie plīts vairs neliek. Ļoti labi esmu iekārtojies, un Rūta ēst gatavo lieliski,” uzjautrinās Dvinskis. Rūta steidz piebilst, ka ēst viņai patīk gatavot pašai, bet Kaspars viņu lutinot kaut vai ar to, ka vajadzības nolasa no pusvārda un atkārtoties neliek.