Bijušais latviešu basketbolists Oto Ošenieks ieguvis ASV pilsonību
Latvietis Oto Ošenieks, kurš savulaik tika uzskatīts par perspektīvu basketbolistu un bija arī Latvijas izlases kandidātu lokā, piedzīvojis nozīmīgu dzīves pavērsienu. Tagad viņš oficiāli kļuvis par Amerikas Savienoto Valstu pilsoni.
Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", Oto Ošenieka ceļš uz Ameriku sākās ar sportu – viņš devās uz ASV, lai spēlētu koledžas basketbolu un paralēli iegūtu izglītību. Talantīgais latviešu uzbrucējs pārstāvēja Minnesotas "Golden Gophers" komandu, kur pakāpeniski attīstīja savu karjeru.
Karjeru pārtrauca smaga trauma
Tomēr 2014. gadā, būdams tikai 23 gadus vecs, Oto guva nopietnu ceļgala savainojumu, kas liedza turpināt profesionālo basketbolu. Ošenieks jau iepriekš bija apliecinājis savu potenciālu un augsto līmeni – viņš bija iekļauts Latvijas vīriešu basketbola izlases kandidātu sarakstā. Pēc traumas Oto nolēma palikt Amerikā un veidot dzīvi ārpus profesionālā sporta. Koledžā viņš pabeidza biznesa vadību, vēlāk arī maģistra studijas sporta menedžmentā. Pēc studijām Ošenieks vairākus gadus strādāja arī par treneri – trenēja basketbolistus pirmajā divīzijā. Šobrīd viņš dzīvo Denverā un darbojas biznesā – ir pārdošanas direktors, pārraugot vairākus birojus dažādās pilsētās.
Ceļš līdz Amerikas pilsonībai
Priekšstats, ka Amerikas pilsonību var iegūt ātri un vienkārši, ir maldīgs, Oto Ošenieks uzsver žurnālam "Kas Jauns". Patiesībā tas esot ilgs un diezgan sarežģīts process, kas var aizņemt vairākus gadus. Viņš ASV dzīvo jau kopš 2010. gada, bet ceļš uz pilsonību sākās pēc laulībām ar amerikānieti Lauru. Sākumā Oto saņēma tā saukto pagaidu zaļo karti uz diviem gadiem. Pēc šī perioda sekoja nopietna pārbaude – intervijā viņu un sievu iztaujāja atsevišķi, uzdodot arī ļoti ikdienišķus jautājumus par kopdzīvi. “Jautāja, kur mājās stāv Wi-Fi rūteris, kur ir dakšas un naži. Ja neesi īsts pāris, uz tādiem jautājumiem nevar atbildēt,” viņš stāsta. Pēc veiksmīgas pārbaudes viņam piešķīra zaļo karti uz desmit gadiem. Tikai pēc vairāku gadu dzīves Amerikā viņš varēja spert nākamo soli un pieteikties pilsonībai. Arī šis process nebija ātrs – bija jāaizpilda anketa, jāiesniedz dažādi dokumenti (piemēram, rēķini un dzīvesvietas apliecinājumi), kā arī jāiztur vairākas intervijas un pilsonības tests, atbildot uz jautājumiem par Amerikas vēsturi, politiku un simboliem. Pilsonību viņš oficiāli saņēma šā gada 7. aprīlī, piedaloties svinīgajā ceremonijā Denverā. Oto uzsver, ka viss ir atkarīgs no attieksmes. “Es uz Ameriku atbraucu ar 500 dolāriem. Ja strādā, attīsties un nebaidies riskēt, iespējas šeit tiešām ir lielas,” viņš saka.
Sen nav saticis vecākus un brāli
Dzīve tālu no Latvijas Oto nozīmē arī sāpīgus kompromisus – attālumu no ģimenes. Viņš atklāj, ka ar saviem tuvākajiem klātienē nav ticies ļoti sen. Pēdējo reizi Latvijā Oto bijis 2014. gadā, un kopš tā laika dzimtenē nav atgriezies. Ar mammu un brāli viņam gan izdevies satikties citur – Ņujorkā, taču arī tas noticis aptuveni pirms deviņiem gadiem. Īpaši sāpīgi ir tas, ka ar tēvu viņš nav ticies vēl ilgāk. “Ar mammu un brāli esam satikušies, bet tas bija sen. Ar tēti neesmu redzējies ļoti ilgu laiku,” viņš atzīst. Ikdienā saziņa ar ģimeni notiek galvenokārt attālināti – videozvanos un telefoniski. “Videozvani ir forši, var parunāties, bet tas, protams, nav tas pats, kas satikties dzīvē,” viņš saka. Lai arī dzīve Amerikā ir sakārtota, ģimenes tuvums ir tas, kā Oto joprojām pietrūkst.
Dzīve šodien – ģimene un karjera
Šobrīd Oto dzīvo Denverā kopā ar sievu Lauru un dēliem – sešus gadus veco Rovenu un astoņgadnieku Reinu. Oto bērni ir ļoti aktīvi un jau kopš mazotnes iesaistīti dažādos sporta veidos. “Es viņiem neko nespiežu, bet viņiem pašiem patīk sports,” viņš saka. Vakari Ošenieku ģimenē bieži paiet, vedot bērnus uz treniņiem vai pavadot laiku kopā mājās. Oto atzīst, ka latvisko tradīciju uzturēšana nav viegla. Viņa sieva nav latviete, ģimenes ikdiena pārsvarā norit angļu valodā, taču bērni dažus vārdus latviski zina. Tradicionālie svētki, piemēram, Jāņi, viņa ģimenē netiek aktīvi svinēti. Iepriekš, dzīvojot vietās ar lielāku latviešu kopienu, bijis vairāk iespēju satikt tautiešus. Oto atklāj, ka reizēm gatavo sev un ģimenei latviešu ēdienus. “Man pašam ļoti garšo aukstā zupa,” viņš saka, piebilstot, ka tā iet pie sirds arī sievai. Lai gan Ošenieka ikdienā dominē amerikāņu vide, šādas mazās lietas palīdz saglabāt saikni ar Latviju.
