Traģiski mūžībā devies aktieris Roberts Karadīns

Būdams iemīļots pārstāvis slavenajā aktieru dzimtā, Roberts, pēc viņa vecākā brāļa Kīta Karadīna vārdiem, bija ģimenes balsts. Taču divas desmitgades viņš cīnījās ar bipolāriem traucējumiem, un galu galā tie viņu pārņēma.

Aktieris izdarīja pašnāvību, paziņoja viņa ģimene, uzsverot, ka vēlas pievērst uzmanību “gandrīz divdesmit gadus ilgajai cīņai ar bipolāriem traucējumiem”.

“Ar dziļām skumjām mums jādalās, ka mūsu mīļotais tēvs, vectēvs, onkulis un brālis Roberts Karadīns ir aizgājis mūžībā. Pasaulē, kas reizēm var šķist tik tumša, Bobijs vienmēr bija gaismas stars visiem apkārtējiem. Mēs esam satriekti par šīs skaistās dvēseles zaudējumu un vēlamies atzīt Bobija drosmīgo cīņu gandrīz divas desmitgades ar bipolāriem traucējumiem. Mēs ceram, ka viņa ceļš var izgaismot šo tēmu un iedrošināt mazināt stigmu, kas saistīta ar psihiskām saslimšanām. Šobrīd lūdzam privātumu, lai sērotu par šo neaptveramo zaudējumu. Ar pateicību par jūsu sapratni un līdzjūtību,” pausts ģimenes paziņojumā.

Dzimis 1954. gadā, Karadīns bija aktiera Džona Karadīna jaunākais dēls. Viņam bija divi vecāki pusbrāļi — Deivids un Brūss — no tēva pirmās laulības, kā arī divi vecāki brāļi Kīts un Kristofers; visi, izņemot Kristoferu, kādā veidā saistīja dzīvi ar aktiermākslu.

Karadīns debitēja kino līdzās Džonam Veinam filmā “Kovboji” (1972). Drīz pēc tam sekoja loma Oskaru ieguvušajā filmā “Coming Home” un neliela loma Mārtina Skorsēzes 1973. gada filmā “Mean Streets”, kurā viņš nošauj savu brāli Deividu.

Karadīna lielākais hits bija 1984. gada komēdija “Nūģu atriebība”, kurā viņš spēlēja galveno varoni Lūisu Skolniku.  Vēlāk dzīvē Karadīns jaunai paaudzei kļuva pazīstams kā Lizijas Makgvairas tēvs Sems, parādoties kopā ar Hilariju Dafu 65 sērijās iemīļotajā bērnu seriālā laikā no 2001. līdz 2004. gadam.

Līdzjūtību paudušas vairākas slavenības, tai skaitā Karadīna seriāla “meita” Hilarija Dafa, rakstot: “Šis sāp. Ir ļoti grūti pieņemt šo realitāti par senu draugu. Makgvairu ģimenē bija tik daudz siltuma, un es vienmēr jutos tik ļoti aprūpēta no saviem ekrāna vecākiem. Par to es būšu mūžīgi pateicīga. Man ir dziļi skumji uzzināt, ka Bobijs cieta. Mana sirds sāp par viņu, viņa ģimeni un ikvienu, kurš viņu mīlēja.”