Māra Zālīte atguvusi senu dzimtas īpašumu

Māra žurnālam "Kas Jauns" stāsta, ka šajā mājā viņas dzimta dzīvojusi ļoti ilgi – vairāk nekā 12 paaudzēs. Precīzus dokumentus par katru paaudzi gan vairs nav iespējams apstiprināt, jo tik seni īpašumu ieraksti nav publiski pieejami, taču ģimene šo māju uzskata par savas dzimtas sakņu vietu ar ļoti senu izcelsmi.

Emocionāli smags periods

Māra Zālīte neslēpj, ka mājas zaudēšana kādu laiku bijusi ļoti sāpīga. Īpašums piederējis radiem, kuriem tā uzturēšana un atjaunošana nav bijusi svarīga. Gadiem ilgi māja stāvējusi nolaista, aizaugusi, bez pienācīgām saimnieka rūpēm. Viņa stāsta: “Man pat naktīs sapņi rādījās – bija smagi redzēt, ka vieta, kur risinājušies tik daudzi dzimtas stāsti, ir pamesta...” Šajā īpašumā atrodas arī piemiņas koki, kas iestādīti par godu viņas vecākiem un vecvecākiem, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju. Tie Mārai ir īpaši nozīmīgi, jo atgādina par ģimenes likteni un vēstures notikumiem, kas skāruši daudzus latviešus.

Dēls Jānis atjauno īpašumu

Kad radās iespēja māju atgūt, ģimene to nekavējoties izdarīja. Māra uzsver, ka lielākā praktiskā darba slodze gūlusi uz viņas dēla Jāņa pleciem. Viņš uzņēmies gan organizatoriskos, gan fiziskos darbus, lai īpašumā atkal varētu dzīvot un tas kļūtu sakopts, tagad māja nonākusi Jāņa pārvaldībā. Zālīte atzīst, ka bez viņa atjaunošanas process nebūtu bijis iespējams. Šobrīd māja tiek pakāpeniski atjaunota, un rakstniecei ir liels gandarījums par to, ka dzimtas zeme nav zudusi. Pastāvīgi tur dzīvot viņa neplāno, taču būt vasarās vai īslaicīgi uzturēties – gan.

Iedvesma "Putnu operai"

Ikdienā rakstniece dzīvo pavisam citā vietā – "Jūras kalnos". Māra nenojauta, ka kādreiz varēs atgūt savas dzimtas mājas, tāpēc savulaik izlēmusi sākt no jauna. Viņai ir grūti pateikt, kura māja ir nozīmīgāka, jo katra bijusi svarīga atšķirīgos dzīves posmos un atrodas dažādās Latvijas vietās. "Jūras kalni" ir klusā, ainaviskā teritorijā. Pirms vairāk nekā 20 gadiem ģimene tur nojauca veco, nolietoto ēku un uzcēla jaunu māju, kurā Māra šobrīd dzīvo un strādā. Viņa uzsver, ka radošam darbam daudz nevajag – tikai mierīgu vietu, galdu un datoru. Tieši "Jūras kalnos" radusies ideja "Putnu operai". Šeit vienmēr bijis daudz putnu – dažkārt tie traucējuši strādāt, citreiz ar savām balsīm iedvesmojuši, un tie kļuvuši par pamudinājumu jau gandrīz 25 gadus iemīļotai bērnu operai. Papildu impulss nācis no ģimenes ikdienas: Māras meita Ilze un krustmeita Dace bērnībā regulāri rīkojušas pašu veidotas teātra izrādes, kuras ģimenei nācies skatīties. Kad komponists Jānis Lūsēns meklēja libretu bērnu operai, Zālītes ideja izrādījās tieši tas, kas nepieciešams. "Putnu opera" pirmizrādi piedzīvoja 2000. gada decembrī un joprojām ir viena no visbiežāk iestudētajām Latvijas operām.