"Cilvēks ar savām problēmām nav unikāls," - attiecību eksperts Kristaps Ozoliņš par spējraišiem, ezoteriķiem un šovu "Ģimene burkā"

Eksperts intervijā žurnālam "Rīgas Viļņi" uzsver, ka attiecības – tas ir darbs ar sevi.

Kā nonāci līdz nodarbei «attiecību treneris»?

Mēģinu izvairīties no savas pieredzes ienešanas savā darbā, runājot par sevis izvēlēto ceļu.

Kādēļ tā?

Dzīvoju pats savu dzīvi. Ir izveidojies stereotips, ka personisko attiecību jomā cilvēks nevar strādāt, ja pats nav attiecībās. Par spīti tam, ka viņš 10–15 gadus ir pētījis pāru attiecības, intervējis simtiem, pat tūkstošiem pāru un, rakstot pētījumus, izlasījis simtiem citus pētījumus.

Kā atšķiras ezotērika no zinātnes? Ezotēriskajā pieejā cilvēks pats vai caur skolotāju gūst subjektīvu atklāsmi, ka viņam kļuvis labāk. Šo parādību ļoti bieži var vērot sabiedrībā, kur pēc līdzīgas «piramīdas shēmas» cilvēks pats kļūst par sava veida viedo jeb guru un sāk mācīt citus. Zinātnē balstītas pieejas piedāvā pārbaudītas tehnikas un pētījumus, kas nodrošina objektīvi izmērāmu efektivitāti. Pie šādām praksēm pieder preventīvās attiecību izglītības programma (PAIP), ko patlaban adaptējam Latvijā.

Kā šī programma ir saistīta ar tevis paša izglītību?

Studēju Rīgas Stradiņa universitātē veselības psiholoģiju un plānoju maģistra darba ietvaros veikt pētniecisko darbu par partnerattiecībām. Kā PAIP treneri uzsveram, ka šī nav terapija, bet izglītība, ko varbūt varētu definēt kā psihoizglītošanu. Tā balstās uz kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) principiem un sniedz praktiskus, pārbaudītus rīkus par uzticību, saiknes veidošanu un attiecību attīstību. PAIP programma piedāvā dažādas tehnikas, kā būvēt attiecības, un tas nenozīmē, ka visiem der tikai viens risinājums. Piemēram, kā veidot drošu vidi attiecībās, kur varu būt es pats. Kas ir «es pats»? Kā es to realizēju?

Apzīmējumu «attiecību koučs» interpretē kā vien gribas, un ne vienmēr ar pozitīvu noskaņu. Vai esi izjutis neizpratni par savu darbu arī uz savas «ādas»?

Protams, ir nācies. Esmu sertificēts Ēriksona pāru attiecību koučs, pārstāvot vienu no atzītākajām un pētītākajām koučinga skolām.

Pašlaik par «kouču» saucas gandrīz katrs, kam nav slinkums. Pseidokouči – «dvēseles koučs», «karmiskais koučs», «enerģētiskais koučs», manifestāciju, reinkarnāciju u.c. praktiķi – ļoti sabojā profesijas kopējo priekšstatu. Viņiem bieži vien nav izpratnes ne par kouča ētikas pamatprincipiem, ne par to, ko koučs drīkst un ko nedrīkst darīt. Ēriksona skolas pamatā ir stingri noteikumi, viens no kuriem – koučs nedod padomus. Koučs strādā tikai ar tiem resursiem, kas ir pašā cilvēkā. Ja koučs sāk dot padomus, tas vairs nav koučs. Ja man kā koučam ir zināšanas un klientam nav, es kā koučs nedrīkstu dot padomus. Cilvēkam nav resurss – ko tālāk? Un šis bija viens no iemesliem, kāpēc tik ļoti nepieciešama ir šāda attiecību izglītības programma, jo cilvēkam iespējams uz doto brīdi nav tie resursi, kas viņam vajadzīgi, lai atrisinātu savu problēmu.

Kā latviskotu apzīmējumu «koučs»?

Valodnieki šo ir latviskojuši – spējraisis! Kouča uzdevums ir palīdzēt cilvēkam atraisīt viņā jau esošo potenciālu. Šīm prasmēm jābūt cilvēkā pašā – ja to nav, tās jāapgūst, jāizglītojas, tikai pēc tam tās var attīstīt, piemēram, ar kouča palīdzību. Jebkurš profesionāls koučs paskaidros, ka atbildība gulstas uz pašu cilvēku.

Tas nav ērti!

Protams! Un tieši tāpēc bieži vien «pakāšam» ezoteriķiem, kuri sola par daudziem simtiem eiro piecās dienās ar vienīgo superizaicinājumu, kas atrisinās visas tavas problēmas – finanses, veselību un privāto dzīvi. Un cilvēkā rodas doma – vai tiešām? Tās tak nevar būt blēņas, par tādu naudu taču nepārdotu sūdu. Un viņš uzķeras, jo pašpasludinātais guru sola, ka visas manifestācijas, čenelingi, dizaini strādā, turklāt viegli, ātri, efektīvi.

Psihologam jāstudē vismaz pieci gadi, jālasa un jāanalizē simtiem pētījumu, un arī tad viņš ir tikai ceļa sākumā kā speciālists. Tas ir ilgs un brīžiem arī smags process, kam ej cauri pats, līdz nonāc līdz palīdzības sniegšanai citiem. Daudzi izvēlas šo ceļu un uzskata, ka atraduši iespēju ātri «grābt naudu ar lielo lāpstu». Man kā attiecību trenerim jāuzņemas grūtākais darbs – pateikt: «Klau, tev pašam būs jāstrādā. Tas prasīs laiku, un, piemēram, šķiršanās sērošanas posmi būs jāizdzīvo pašam. Es varu tevi atbalstīt, bet nevaru izsērot tavā vietā.»

«Ģimene burkā» ir riskants pasākums. Visa Latvija vēro tavu ģimenes dzīvi.

Neredzu neko riskantu. Ko vari zaudēt? Varbūt fokusu likt uz ieguvumiem?

Neskaitot sliktus komentārus internetā.

Sliktie komentāri būs jebkurā gadījumā. «Instagram» veidoju saturu savam kontam. Man regulāri raksta: «Nodzen bārdu! Ko tāds ar čupčiku var iemācīt?» Nelietoju alkoholu jau padsmit gadu, bet... uzreiz redzams, ka «alkāns»! Par saturu – komentāru nulle, bet par izskatu – divdesmit.

Katram savi uzskati, kā jāizskatās attiecību speciālistam. Klausies arī smago mūziku, esi tetovēts. Būtu atbilstošāk, ja ietu uz opermūzikas festivālu!

Eju uz abiem, man patīk! Nav jāizslēdz ne viens, ne otrs. Vienlīdz varu ādas jakā traukties ar moci vai uzvalkā iet uz operu. Manam izskatam vai aizraušanām nevajadzētu radīt šaubas par manu profesionalitāti vai spēju palīdzēt cilvēkiem attiecībās.

«Ģimene burkā» ir sabiedrības atspulgs ar visu no tā izrietošo problemātiku – atkarības, sarežģītas attiecības ar bērniem no citām attiecībām, arī naudas trūkums un citi apstākļi. Kā ir būt pa vidu šim «kokteilim»?

Esmu ne tikai PAIP attiecību treneris, bet esmu apguvis un vadu grupām arī emocionāli kompetentas bērnu aprūpes apmācības (EKBA). Līdz ar to nosedzu partnerattiecību un ģimenes izglītības spektru no visām pusēm. Strādājot ar ģimenēm Latvijas Bērnu atbalsta fondā, redzu notiekošo gan bērna, gan vecāku, gan arī pedagogu un skolas atbalsta personu acīm.

«Ģimene burkā» šajā sezonā vairāk koncentrēsies nevis uz visu ģimeni, bet tieši uz vīrieša un sievietes attiecībām. Viņi ir pamatbāze, kuras mērķis ir izveidot attiecības. Tikai tad, kad tās ir veiksmīgas un cieņpilnas, būtu jārada bērni. Statistika rāda – Latvija ir viena no līderēm Eiropā pēc noslēgto un šķirto laulību skaita, un vidējais laulības ilgums ir tikai 13 gadi. Esam arī vieni no lielākajiem alkohola lietotājiem Eiropā pēc izdzertā daudzuma uz vienu iedzīvotāju. Kāpēc?

Man šis «kokteilis» šovā ne ar ko neatšķiras no tā «kokteiļa», ar ko saskaros ikdienas darbā. Citējot Artūru Utinānu: «Ja gribam mācīties braukt ar sniega dēli, ņemam instruktoru, krītam, braucam, krītam, sasitamies un turpinām mācīties, kamēr iemācāmies. Savukārt attiecībās vai bērnu audzināšanā bieži vien vadāmies pēc Jaunsudrabiņa vārdiem – «kā māku, tā maunu». Un tā nu mēs, latvieši, pa dzīvi «maunojam», būvējot attiecības. Profesors Vents Sīlis to trāpīgi nosaucis par «grābekļkāpēju nāciju» – precamies un šķiramies, un tā gandrīz visās dzīves jomās.

Šovā ienāc tad, kad ģimenē noticis daudz kas, piemēram, ja cilvēks cīnās ar atkarībām gadiem, līdz pārmaiņām tāls ceļš ejams.

Jā, tā ir, bet «Ģimene burkā» nav par atkarībām. Šajā raidījumā vairāk rādīsim praktiskus attiecību uzdevumus un to, kā tos pielietot ikdienā. Vairāk uzsvērsim tieši dinamiku, jo attiecību pamatā ir prasmes, kuras dzīves laikā apgūstam. Man nepatīk teikt: «Smags darbs mūža garumā!», bet tā ir. Jo ātrāk cilvēks to apzinās, jo labāk. Ir jāpieņem attiecību dinamika, nevis divas trīs reizes aizved meiteni uz randiņu, puķes, gredzens pirkstā, un tagad tev ir seksa abonements mūža garumā. Par attiecībām jārūpējas, lai neiekļūtu starp tiem, «kur palika mūsu romantika?». Tā nepazuda. Pārstājāt to praktizēt.

Arī «Ģimene burkā» skatītājam būs iespēja izmēģināt dažādus uzdevumus un pārbaudīt, vai tie noder. Piemēram, vienu vakaru nedēļā aiziet uz randiņu vai katru dienu veltīt vismaz 15 minūtes sarunai, komplimentiem, mīļiem vārdiem. Citiem vārdiem – praktizēt «labrunāšanu». Pēc tam var pareflektēt: kas bija vieglāk – teikt vai klausīties labos vārdus? Iespējams, ka tieši šīs vienkāršās lietas pietrūka visvairāk.

Nav traucējoši, ka «Ģimene burkā» tomēr ir realitātes šovs, kur viss tiek uzņemts?

Laikā, kad apguvu koučinga prakses, sapratu, ka cilvēks ar savām problēmām nav unikāls. Lietas, kuras esi gatavs «iznest ārā», ir rezonējušas ar vēl daudziem citiem. Šovā katrs pāris izvēlas, cik daudz ir gatavs atklāt, un brīdī, kad viņi pasaka: «Hei, tagad slēdzam kameras ārā!», to respektējam. Šova komanda ir kā procesa aizsācēja, bet pēc šova kāds var izvēlēties turpināt darbu ar sevi, piemēram, iet pie psihoterapeita un risināt būtiskos jautājumus. Raidījums to nerāda. Arī individuālās pārrunas nefilmē, bet skatītājs redz galveno, – kā attiecības uzlabojas dinamikā.

Ko tev patīk darīt savā brīvajā laikā?

Lasīt grāmatas, mācīties. Patlaban man nav brīvā laika. Mācos pateikt «nē», tāpēc regulāri iesaistos dažādos projektos vai kursos, kuros obligāti kaut kas jāapgūst. Universitāti un paralēlās mācības arī neviens nav atcēlis. Privātpraksi, seminārus un lekcijas, attiecības, bērnus, ikdienu – arī to neviens nav atcēlis. Menedžēt to visu ir liels izaicinājums. Man patīk tas, ko daru. Mans padoms gan sev, gan citiem – plānojiet savu laiku un neuzņemieties vairāk, nekā spējat paveikt.

KRISTAPS OZOLIŅŠ

Vecums: «Kā teica Karlsons – vīrietis labākajos gados.»
Nodarbošanās: Preventīvās attiecību izglītības programmas (PAIP) treneris, Emocionāli kompetentas bērnu aprūpes (EKBA) treneris, Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) ģimenes mentors, Ēriksona attiecību koučs, mediators.
Izglītība: RSU maģistra studiju programmas Veselības psiholoģijas students.
Ģimenes stāvoklis: attiecībās, ir bērni.