19. februāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1981. gadā Baiba Skride - vijolniece.

1976. gadā Inese Bērs - projektu konsultāciju un sabiedrisko attiecību uzņēmuma "Comperio" valdes locekle.

1971. gadā Sigita Daugule - māksliniece.

1969. gadā Eduards Stiprais - Ārlietu ministrijas politiskais direktors.

1963. gadā Edmunds Grīnbergs - SIA "Pūres dārzi" valdes loceklis.

1963. gadā Solvita Āboltiņa - 12. Saeimas deputāte.

1962. gadā Ģirts Valdis Kristovskis - politiķis, bijis iekšlietu, aizsardzības un ārlietu ministrs vairākās valdībās.

1945. gadā Imants Sneibis - flautists.

1931. gadā Velta Volksone - bijusī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore.

1928. gadā Jānis Ķekars - Latvijas Leļļu teātra aktieris.

JUBILĀRI PASAULĒ

1983. gadā Vitas - krievu dziedātājs.

1981. gadā Besa Dito - amerikāņu dziedātāja ("The Gossip").

1977. gadā Džanluka Dzambrota - itāliešu futbolists.

1967. gadā Benisio del Toro - puertorikāņu izcelsmes Holivudas aktieris.

1963. gadā Sīls - angļu dziedātājs.

1958. gadā Helēna Fīldinga - angļu rakstniece un žurnāliste, romāna "Bridget Jones's Diary" ("Bridžitas Džounsas dienasgrāmata") autore.

1957. gadā Falko - austriešu dziedātājs (miris 1998.gadā).

1956. gadā Roderiks Makinnons - amerikāņu biologs, Nobela prēmijas laureāts.

1954. gadā Sokratešs - brazīliešu futbolists.

1948. gadā Pims Fortoins - holandiešu politiķis (miris 2002.gadā).

1948. gadā Tonijs Aiomi - britu ģitārists ("Black Sabbath").

1943. gadā Tims Hants - britu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1941. gadā Deivids Gross - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1940. gadā Smoukijs Robinsons - amerikāņu dziedātājs.

1940. gadā Saparmurats Nijazovs - Turkmenistānas prezidents (miris 2006.gadā).

1924. gadā Davids Bronšteins - ukraiņu šahists (miris 2006.gadā).

1920. gadā Jāns Kross - igauņu rakstnieks (miris 2007.gadā).

1899. gadā Jurijs Oļeša - krievu rakstnieks (miris 1960.gadā).

1896. gadā Andrē Bretons - franču dzejnieks, viens no sirreālisma dibinātājiem (miris 1966.gadā).

1859. gadā Svante Arheniuss - zviedru ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1927.gadā).

1833. gadā Elī Dikomins - šveiciešu žurnālists, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 1906.gadā).

1630. gadā Šivadži - Marathas impērijas dibinātājs (miris 1680.gadā).

1526. gadā Šarls de l'Eklizs - flāmu botāniķis (miris 1609.gadā).

1473. gadā Nikolajs Koperniks - poļu astronoms un matemātiķis (miris 1543.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Rīgas domes deputāti slēgtā balsojumā nolemj atbrīvot no amata pašvaldības priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. Aksenoks ir pirmais Rīgas mērs, kurš zaudē amatu uzticības balsojumā. Iepriekš Rīgas vēsturē nav bijis šāda precedenta. Par jauno Rīgas domes vadītāju pašvaldības deputāti ievēl apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvi, vienu no trim līdzšinējiem vicemēriem Jāni Birku.

2007. gadā mūžībā aizgājis katoļu priesteris Viktors Pentjušs, kurš bijis priesteru mariāņu kongregācijas loceklis un ilggadējais Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs, daudzu priesteru skolotājs un profesors.

2006. gadā sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Izraēlā.

2005. gadā Latvijā vecākā studentu korporācija "Lettonia" svin 135 gadu pastāvēšanas jubileju.

2004. gadā, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, gaisa kuģotājam Gunāram Dukštem izdodas sasniegt jaunu Latvijas rekordu lidojumos ar gaisa balonu, atklātā lidgrozā paceļoties septiņu kilometru augstumā. Gaisa balons paceļas plkst.12.32 no Valmieras ģimnāzijas laukuma un jau pēc 68 minūtēm tas sasniedz maksimālo augstumu - aptuveni 7100 metrus. Rekords sasniegts, īstenojot pirms diviem gadiem aizsākto projektu skatīt Latviju no Everesta augstumiem.

2004. gadā Privatizācijas aģentūra pieņem lēmumu uzskatīt AS "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas procesu par pabeigtu, jo visas valstij piederošās uzņēmuma akcijas privatizācijas gaitā ir pārdotas un nodotas. LK privatizācijai tika nodota 1995.gada 31.jūlijā.

2003. gadā Vašingtonā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valsts sekretāru Kolinu Pauelu, kurš izsaka pateicību Latvijai par pozīciju Irākas jautājumā, norādot, ka ASV neaizmirsīs Latvijas kā sabiedrotās atbalstu.

2002. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniecei Horvātijas Republikā ar rezidenci Prāgā Ivetai Šulcai.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par Preiļu rajona Vārkavas novada izveidošanu. Noteikumi paredz, ka tiek apvienots Preiļu rajona Rožkalnu pagasts un Preiļu rajona Upmalas pagasts un izveidots Preiļu rajona Vārkavas novads.

2002. gadā tiek nodibināta profesionālā nevalstiskā organizācija "Kultūras centru darbinieku apvienība".

2001. gadā Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē tiek atklāts Letonikas centrs.

2000. gadā Ādažu Mobilo strēlnieku Mācību centrā notiek desmitās "Vīru spēles", kuras organizē Latvijas Aizsardzības spēku atbalsta fonds un Zemessardze.

1999. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Lietuvas vides ministra Aļģa Čaplikas vadītā delegācija, lai pārrunātu sadarbības iespējas vides aizsardzībā.

1999. gadā Rīgā notiek Latvijas un Ukrainas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās tiek pārrunāti jautājumi par Latvijas un Ukrainas divpusējām attiecībām, reģionālo sadarbību, integrācijas procesu Eiropas Savienībā, drošības politiku, kā arī Latvijas un Ukrainas attiecībām ar kaimiņvalstīm.

1998. gadā Saeima ārkārtas sēdē pieņem lēmumu pievienoties valstu koalīcijai, kuras apņēmušās nodrošināt ANO Drošības padomes rezolūciju ievērošanu Irākā. Pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas Saeima nolemj nosūtīt Latvijas brīvprātīgo vienību dalībai miera uzturēšanas misijā Irākā, ja ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana sarunas ar Sadamu Huseinu beigsies nesekmīgi.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūta Amerikas Savienoto Valstu Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Džesi Helmsam vēstuli, kurā Latvijas vārdā vēlreiz izsaka atbalstu NATO lēmumam uzaicināt Poliju, Ungāriju un Čehiju kļūt par alianses loceklēm. Ulmanis vēstulē pauž arī Latvijas gatavību, ja tas būs nepieciešams, pēc savām iespējām sniegt atbalstu starptautiskajai koalīcijai, lai nodrošinātu Apvienoto Nāciju lēmumu izpildi.

1861. gadā atceļ dzimtbūšanu Krievijā. 19.februāra agrārais likums ir attiecināts arī uz Vitebskas guberņā ietilpstošo Latgali. Latgales zemnieki iegūst personisko brīvību. Likums saglabā īpašuma tiesības uz zemi tikai muižniekiem. Zemnieki iegūst zemi pastāvīgā lietošanā. Latgalē no dzimtbūšanas atbrīvo ap 73 000 privātmuižu zemnieku līdz ar viņu ģimenes locekļiem.

NOTIKUMI PASAULĒ

2008. gadā ilggadējais Kubas līderis Fidels Kastro paziņo, ka veselības problēmu dēļ vairs neatgriezīsies komunistiskās valsts vadībā. Kastro vadīja Kubu 48 gadus kopš viņš sagrāba varu revolūcijas ceļā.

2006. gadā grupa "Rolling Stones" Kopakabanas pludmalē Riodežaneiro sniedz koncertu, kas tiek uzskatīts par visapmeklētāko šovu pasaules vēsturē. Koncertu noklausās 1,3 miljoni fanu.

2004. gadā nacistisko kara noziedznieku vajātājam Simonam Vīzentālam tiek piešķirts britu goda bruņinieka tituls.

2003. gadā notiek Irānas traģiskākā gaisa katastrofa, kad Krievijā ražotā militārā transporta lidmašīna "Il-76" ar revolucionārajiem gvardiem nogāžas kalnos valsts dienvidaustrumos, aiznesot 276 cilvēku dzīvības.

2001. gadā 87 gadu vecumā mirst franču dziedātājs un komponists Šarls Trenē, kurš savas karjeras laikā sarakstīja gandrīz tūkstoti dziesmu, ieskaitot pasaules slavu guvušo dziesmu "La Mer" ("Jūra").

1997. gadā aklais amerikāņu mūziķis Stīvijs Vonders iegūst "Grammy" balvas gan par labāko albumu ("Songs in the Key of Life"), gan kā labākais vīriešu popmūzikas vokālists.

1997. gadā 93 gadu vecumā mirst Ķīnas līderis Dens Sjaopins, kurš valdīja kopš 1978.gada un atkāpās no sava pēdējā oficiālā amata 1990.gadā. Sjaopina ietekme valstī bija ļoti spēcīga līdz pat viņa nāvei.

1996. gadā Izraēla atļauj palestīniešu pārvaldītajos rajonos atgriezties 154 izsūtītajiem Palestīniešu nacionālās padomes locekļiem.

1986. gadā pēc 37 gadus ilgas vilcināšanās ASV Senāts apstiprina līgumu, kas pasludina genocīdu ārpus likuma.

1985. gadā "Iberia Airlines" lidmašīnas "Boeing 727" katastrofā Spānijā iet bojā 148 cilvēki.

1980. gadā pēc smagas uzdzīves nakts mirst grupas "AC/DC" dziedātājs Bons Skots.

1976. gadā Islande sarauj diplomātiskās attiecības ar Lielbritāniju, kad abas valstis nespēj vienoties par zvejas tiesībām strīdīgajos ūdeņos, uzsākot tā sauktos "mencu karus".

1968. gadā Ēģiptes speciālās vienības mēģina iejaukties lidmašīnas nolaupīšanas krīzē Larnakas lidostā bez Kipras varasiestāžu piekrišanas, izraisot sīvu kauju, kuras gaitā tiek nogalināti 15 ēģiptiešu specvienību kaujinieki un iznīcināta Ēģiptes transporta lidmašīna C-130.

1964. gadā amerikāņu mūziķis Pols Saimons saraksta dziesmu "The Sounds of Silence", kas padara viņa duetu ar Ārtu Garfunkelu par augstākā līmeņa zvaigzni.

1959. gadā Lielbritānijas, Turcijas un Grieķijas premjerministri Londonā paraksta vienošanos par Kipras neatkarību.

1952. gadā 92 gadu vecumā mirst norvēģu rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts Knuts Hamsuns.

1951. gadā mirst franču rakstnieks Andrē Žids, kurš 1947.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

1945. gadā aptuveni 30 000 amerikāņu desantnieku izsēžas Japānas Ivodzimas salā pirms Ivodzimas kaujas, kas bija viena no niknākajām kaujām Otrā pasaules kara Klusā okeāna frontē.

1942. gadā Otrajā pasaules karā gandrīz 250 japāņu kara lidmašīnas uzbrūk Austrālijas pilsētai Dārvinai, nogalinot 243 līdz 1100 cilvēkus.

1942. gadā Otrajā pasaules karā ASV prezidents Teodors Rūzvelts paraksta pavēli, kas ļauj militāristiem pārvietot japāņu izcelsmes amerikāņus uz speciālām nometnēm.

1937. gadā publiskas ceremonijas laikā Adisabebā Etiopijā divi eritrejiešu nacionālisti mēģina nogalināt vicekarali Rodolfo Graciāni, metot uz viņu vairākas granātas. Itāliešu drošībnieki nekavējoties sāk apšaudīt etiopiešu pūli, bet tuvāko nedēļu laikā koloniālās varasiestādes nogalina apmēram 30 000 cilvēku, ieskaitot jaunos un izglītotos etiopiešus.

1918. gadā Krievijas Padomju Federarīvā Sociālistiskā republika likvidē privātīpašumu uz zemi, ūdeni un dabas resursiem Krievijā.

1881. gadā Kanzasa kļūst par pirmo ASV štatu, kas aizliedz jebkādus alkoholiskus dzērienus.

1878. gadā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons patentē fonogrāfu.

1819. gadā britu ceļotājs Viljams Smits atklāj Dienvidšetlendas salas un piesaka britu karaļa Džordža III tiesības uz tām.

1674. gadā Anglija un Nīderlande paraksta Vestminsteras miera līgumu, noslēdzot trešo angļu-holandiešu karu. Šī līguma ietvaros holandiešu kolonija Ņuamsterdama pāriet Anglijas pārvaldē un tiek pārdēvēta par Ņujorku.

1594. gadā Polijas-Lietuvas kņazistes (Žečpospolita) troņmantnieks Zigmunts III tiek kronēts par Zviedrijas karali.

197. gadā Romas imperators Septīmijs Severs netālu no mūsdienu Francijas pilsētas Lionas sakauj uzurpatoru Klodiju Albīnu. Kaujā piedalās vairāk nekā 100 000 karavīru abās pusēs kopā. Šī ir asiņainākā kauja, kāda jebkad notikusi starp divām Romas armijām.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: Nauris Garkaklis