“Atmosfēra liks tev mainīt savas domas par šo konkursu!” Blogere dalās ar “Eirovīzijas” aizkulisēm
Vairāk nekā pusmiljons cilvēku devās uz idillisko Bāzeles pilsētu Šveicē, lai šomēnes svinētu un apmeklētu 69. “Eirovīzijas” dziesmu konkursu, kā arī dažādus ar to saistītos pasākumus, kamēr miljoni to vēroja mājās pie saviem TV ekrāniem.
Kopumā vairāk nekā 2,21 miljons skatītāju Austrālijā nedēļas laikā pieslēdzās ikgadējam mūzikas konkursam. Daži “Eirovīzijas” fani bija pietiekami laimīgi, lai skatītos otro pusfinālu un ļoti gaidīto lielo finālu Bāzeles iekštelpu arēnā St. Jakobshalle – un arī Kloja, kas bieži raksta par savu ceļojumu pieredzi un padomiem, bija viena no viņiem.
“Es devos uz Bāzeli, Šveicē, lai skatītos 69. “Eirovīzijas” dziesmu konkursu, un tas bija neticami. Jūs droši vien jautāsiet – kāda ir sajūta būt Bāzelē, pilsētā, kas uzņēma pasaules lielāko tiešraides mūzikas pasākumu? Ko var redzēt aizkulisēs, ko nerāda televīzijā? Godīgi sakot, tas bija neaprakstāmi. “Eirovīzija” pati par sevi bija kā lieli mūzikas svētki – gandrīz kā milzīga ballīte,” savā aprakstā norādīja Kloja.
Viņai bija iespēja baudīt arī aizkulišu ekskursiju arēnā un apmeklēt Leģendu vakariņas par godu pasākumam Bāzelē, kur bija vērojama intīma un enerģiska uzstāšanās no “Eirovīzijas” leģendām – Končitas un īru dueta Jedward.
“Konkurss ir gan dīvains, gan brīnišķīgs – burvīgi ekscentrisks. Un es to domāju vislabākajā nozīmē: piemēram, somu-zviedru grupa KAJ ar savu hitu Bara Bada Bastu par saunu, vai Igaunijas pārstāvis Tomijs Kešs, kurš dziedāja un dejoja par savu mīlestību pret kafiju ar lipīgo dziesmu "Espresso Macchiato". Protams, bija arī emocionālas un spēcīgas uzstāšanās,” atzina Kloja.
Kā austrāliete, kura nekad iepriekš nebija klātienē piedzīvojusi “Eirovīziju” un gadiem to vērojusi tikai televīzijā, viņa atzina: “To grūti aprakstīt – redzēt to dzīvē un reālajā laikā bija satriecoši.”
“Ielas bija pilnas un rosīgas. Pilsēta pārvērtās par vienām lielām svinībām. Daudzi vietējie labprāt runāja angliski, lai palīdzētu tūristiem (piemēram, man) orientēties pilsētā vai pasūtīt ēdienu,” stāstīja ceļojumu apskatniece.
Vēsturiskā pilsētas daļa, kas bagāta ar mākslu un kultūru, pat izveidoja “Eirovīzijas ielu” tūristiem un faniem.
“Ieejot galvenajā arēnā pirmo reizi (kur, pēc ziņām, uz lielo finālu ieradās 6500 cilvēku), bija jūtama pasākuma vērienība un nozīmīgums. To grūti izjust, skatoties mājās pie televizora. Skatuve pati par sevi bija iespaidīga – kā norādīts “Eirovīzijas” mājaslapā, tā tika iedvesmota no Šveices kalniem un daudzveidības, ar krāsu pārbagātību,” stāsta Kloja.
Iekštelpās atmosfēra bija elektrizējoša gan pusfinālā, gan lielajā finālā.
“Bija lieliski redzēt, kā cilvēki no dažādām vidēm un tautībām atbalsta cits citu. “Eirovīzijas” sauklis ir “vienoti mūzikā”, un tas patiešām bija jūtams. Pat tad, kad lielajā finālā tika paziņoti žūrijas un skatītāju balsojumi, visa publika aizturēja elpu un nervozi skatījās uz ekrāniem,” viņa piebilda.
“Starp katru uzstāšanos varēja redzēt, kā komanda ātri un efektīvi sagatavo dekorācijas, un reizēm uz skatuves bija redzami kameru operatori. Bija neticami redzēt, cik talantīgi bija visi dalībnieki. Uzstāšanās bija nevainojamas, pateicoties stundām mēģinājumu, un komanda paveica izcilu darbu, sagatavojot skatuvi katram priekšnesumam. Tikai klātienē saproti, cik daudz darba un organizācijas tas viss prasa,” atzina Kloja.
“Publika tik skaļi aplaudēja, ka tas bija apbrīnojami. Un kur nu bez konfeti lielajā finālā un skatītāju jūrā mirgojošajiem fliteriem,” viņa piebilda.
Pirms lielā fināla Klojai bija iespēja izpētīt arēnu un “Eirovīzijas” kompleksu ekskursijā, kurā bija apskatāma viesu mājiņa ar Šveices karogiem, zvaniņiem un govju statuetēm. “Īpaši foršs mirklis bija, kad man izdevās ieraudzīt ikonisko stikla mikrofonu trofeju, par kuru sapņo visi dalībnieki. Man teica, ka pastāv arī šīs balvas kopijas.”
“Ekskursijas laikā uzzināju, ka kāds baseins bija iztukšots un pārveidots par tērpu studiju, frizētavu, grimētavu un darbinieku telpu. Mazāka arēna tika pārveidota par preses centru ar galdu rindām, lieliem ekrāniem un vietu preses konferencēm,” viņa stāstīja.
“Kopumā es nevaru izteikt, cik jautri bija sēdēt tribīnēs "Eirovīzijas" laikā, kad mēs ar grupu baudījām atmosfēru pasaules lielākajā tiešraides mūzikas pasākumā. Redzēt to visu dzīvē bija neaizmirstams un satriecošs mirklis. Pat ja neesi “Eirovīzijas” fans, atmosfēra vien spēj mainīt domas. Tagad esmu īsta “Eirovīzijas” fane uz mūžu,” atzina Kloja.
