“Supernovas” The Ludvig Latvijā ir Jēkabs Ludvigs Kalmanis, bet Lietuvā Juno Jacqueline! Kādēļ tā?
Jaunākajā žurnāla JaunsOK numurā lasāma sirsnīga saruna ar šī gada “Supernovas” favorītu Jēkabu Ludvigu Kalmani jeb The Ludvig. Saruna par sava talanta atklāšanu, tēva zaudēšanas sāpēm, pieaugšanu un sevis iemīlēšanu. Lūk, intervijas fragments par mākslinieka vārda līkločiem!
Pirms sarunas mākslinieks uzsver, ka Ludvigs ir viņa otrais vārds un ikdienā visi viņu sauc par Jēkabu. Tāpēc arī Jauns OK saruna ir ar Jēkabu, nevis Ludvigu. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, jāpačukst, ka viņam ir vēl daži vārdi. Piemēram, Latvijā daļa viņu pazīst kā JL Kalmann, savukārt Lietuvā viņu mēdz dēvēt par… Juno Jacqueline. Tas ir viņa kā dīdžeja vārds!
Pēc astoņu gadu pauzes atkal esi nonācis Supernovā. Kāpēc tieši tagad?
Tā bija ļoti spontāna ideja. Pēc 2017. gada Supernovas es vienmēr sapņoju, ka varētu atkal kāpt uz Supernovas skatuves, jo iepriekšējā reizē tas man bija ļoti izdevies pasākums. Zināju, ka nevaru kandidēt ar vājāku skaņdarbu, jo latiņa jāceļ tikai augstāk. Vienmēr arī ir tas joks – ja pārcenšas, tad nemaz nesanāk tik labi. Tāpēc citreiz no tādām spontānām idejām var rasties arī kaut kas labs, un Līgo ir labs piemērs. Pēdējā laikā esmu daudz strādājis kā producents, taču tieši šo dziesmu es pats neproducēju. Savu gala skanējumu dziesma ieguva tikai pašā pēdējā Supernovas dziesmu iesniegšanas dienā. Tā vietā es producēju citas šīgada pretendentes – Rūtas Dūdumas-Ķirses – dziesmu, kuru realizēt man palīdzēja arī viņas vīrs Jānis Ķirsis. Es viņam sūtīju miksēt Rūtas dziesmas melnrakstu, bet viņš man pretī atsūtīja šādu grāvēju – Līgo. Viņš vaicāja, vai negribu iedziedāt šo dziesmu un uzrakstīt pantus angļu valodā. Es uzreiz sajutu tādus sāpīgus tauriņus, ka šī ir tā dziesma, ar kuru man beidzot jāmēģina. Līdz iesniegšanas termiņa beigām bija atlikušas piecas sešas stundas – aizbraucu līdz studijai, sarakstīju vārdus, un dziesma bija gatava. Šī dziesma noteikti nav mans ikdienas skanējums, ikdienā neaizraujos ar klubu grāvējiem ar folkloras elementiem. (smejas) Šis skaņdarbs ir strīdīgs ar manu ego, nebiju arī pārliecināts, ka cilvēkiem patiks. Taču tagad es zinu, ka šis ir tieši tas bangeris, ko es šos gadus gaidīju.
Starp 2017. gadu un šodienu tu arī paspēji nomainīt savu skatuves vārdu uz JL Kalmann, taču Supernovā tu atkal esi kā The Ludvig.
Tā visa ir mijiedarbība – es esmu mākslinieks ar daudzām šķautnēm. Tur arī atšķiras, ko es pats esmu producējis un ko es izpildu pats. Paralēli pagājušajā gadā esmu nodibinājis arī grupu Piramīdas kopā ar Kristapu Ērgli no Triānas Parka.
Attiecībā uz The Ludvig… ja pilnīgi godīgi saka, pēc Supernovas, kad pāris dienu vēlāk nomira mans tētis, manai ģimenei bija neliels prāta aptumsums. Tētis bija liela daļa no The Ludvig un tā sākotnējā augšanas procesa, un, kad viņa vairs nebija, visi pamati sabruka un The Ludvig projekts arī pašķīda. Nebija sajūtas, ka to vajag turpināt. Gribējās kaut ko jaunu, man gribējās radīt tādu mūziku, kā man pašam gribas, un tad es dabiskā ceļā nonācu pie vēlmes savu uzvārdu arī iesaistīt savā skatuves vārdā. Tā tapa JL Kalmann, kurā es simtprocentīgi piedalos gan kā producents, gan izpildītājs. Tas ir manis paša veidots mazs bērniņš. Taču visu laiku man prātā bija tā doma par atgriešanos Supernovā, tāpēc pēc astoņiem gadiem brūces ir sadzijušas, esam paaugušies un iemācījušies, kā atrisināt dažādas problēmas. Viss ļoti organiski ir pie šī novedis, un es domāju, ka mans tētis arī būtu ļoti priecīgs, ka es esmu atgriezies un nolēmis šo spēli turpināt. Negribu sevi ielikt rāmjos pie viena konkrēta projekta, lai gan dažādi mārketinga eksperti varētu apgalvot pretējo. Esmu simtreiz dzirdējis, ka labāk darīt kaut ko vienu, bet man tā nešķiet. Ja es izdodu labu mūziku, nav nozīmes, zem kāda vārda es to daru. Man šķiet, dažādus žanrus un skanējumus atdalīt ir pilnīgi normāli.
Kāds ir tavs dīdžeja vārds? JL Kalmann vai The Ludvig?
Man ir arī dīdžeja vārds! Juno Jacqueline. Man vispār ir daudz vārdu, es gribēju tagad savu DJ personību nosaukt citādi, bet viņi vēl aizvien mani Lietuvā sauc tieši tā. Juno Jacqueline atnāca ļoti dabiski. Jacqueline ir kā Žaklīna – kopš desmit gadu vecuma man ir bijis sapnis, ka man ir meita, kuru sauc Žaklīna, un mums arī vienā dienā būtu vārdadiena. Juno vispār ir meiteņu vārds, bet tas ir ļoti leģendārs sintezators. Šis vārdu savienojums man likās ļoti loģisks un ar labu skanējumu.
Pērciet žurnālu JaunsOK visās preses tirdzniecības vietās!
