Elmāra Taņņa sieva pēc kāzām piedzīvo identitātes krīzi

Pēc četrus gadus ilgas cerēšanās slavenais šefpavārs un uzņēmējs, "Pica Lulū" īpašnieks Elmārs Tannis ar mīļoto sievieti Ilonu Liepiņu apprecējās 26. jūlijā. Laulību ceremonija norisinājās skaistajā Mālpils muižā, līgavu pie izrotāta altāra veda viņas dēls. Ilona bija tērpusies līdz zemei garā, elegantā kleitā, Elmārs - klasiskā uzvalkā. Greznās telpas rotāja saskaņotas, baltas dekorācijas, bet jaunlaulātie pie kāzu svinību viesiem ieradās baltas krāsas retro kabrioletā, žvadzot aizmugurē piesietai bundžu virtenei. Jau pašā kāzu dienā Elmārs Tannis ar publisku ierakstu soctīklos pavēstīja: “Šodien apprecējos ar skaistāko līgavu pasaulē! Tagad Ilona ir Ilona Tanne, mana sieva! Mēs laimīgi!”

Nu aizritējis pusotrs mēnesis kopš Taņņu precībām, un, sastopot Elmāru un Ilonu kādā pasākumā Rīgas centrā, abi žurnālam "Kas Jauns" piekrita pastāstīt, kas tad dzīvē mainījies kopš pasakainās dienas, kad viņi kļuva par vīru un sievu.

Padalīsieties, kāda tad ir tā jaunā sajūta, kopš esat apprecējušies?!

Elmārs: Jaunā sajūta ir tāda, ka nu viss ir kārtībā. Tāds patīkams miers, un es pat teiktu – pilnības sajūta.

Ilona: Savukārt man ir tāda mierīga nobāzēšanās noskaņa, pamatu iegūšana. Jo tas ir pamatu pamats attiecībās – būt ģimenei.

Elmārs: Man tagad ir sieva, nevis draudzene, un ir tik patīkami, ka varu viņu saukt par sievu. Es arī viņu pašu varu pasaukt nevis vārdā, bet sakot: “Sieviņ!”.

Ilona: Vēl gan pie šīm pārmaiņām ir jāpierod. Man jau arī uzvārds ir mainījies, līdz ar to ir jūtama tāda identitātes krīze.

Elmārs: Kāda krīze?!

Ilona: Nu, identitātes krīze! Pēc apprecēšanās taču visa dzīve mainās! Ir jaunais statuss, jaunā piederības sajūta, jaunais uzvārds. Vēl taču man tagad ir vīrs! Un vīra uzvārds – pie tā, ka tavam vārdam klāt ir cits uzvārds, nevis tas, pie kā gadiem esi radis, taču ir jāpierod. Un pārmaiņas noris arī manī iekšēji. Man pašai sevi jāiepazīst, jāsaprot un jāizjūt, kas es tagad esmu! Kopējā sajūta, protams, ir ļoti patīkama.

Un kādas Latvijā slavenākā pavāra jaunās sievas attiecības ar virtuvi?

Ilona: Ooo, jā, man arī ļoti patīk gatavot! Mans gatavošanas stils gan ir krasi atšķirīgs no Elmāra. Līdzīgus ēdienus mēdzam gatavot katrs “pa savam”.

Elmārs: Bet es ēdu to, ko mana sieva pagatavo! Viņa prot uztaisīt tik garšīgus salātus ar cepeškrāsnī ceptām bietēm! Mmmmm! Un brokastīs mani lutina ar oliņām un dārzeņiem, rūpējas gan par to, lai ēdu veselīgi, gan to, lai jūtos labi paēdis. Grib, lai man tas vēderiņš paliek mazāks.

Ilona: Jā, pamanīju, ka vēderiņš Elmāram lielāks uzradās no pirmskāzu stresa.

Un jūs pašu daba ir lutinājusi ar slaidu augumu, vai varbūt esat tāda uzmanīga “kripatiņu knābātāja”, kas neatļaujas pieēsties, līdz nevar pakustēt?

Ilona: Nē, nē, kripatiņu knābātāja galīgi neesmu! Tendence uz slaidumu man laikam tomēr ir dabas dāvana. Paēst man patīk! Taču ēdu to, kas ir vērtīgs ķermenim. Līdz ar to ēdu ļoti apzināti.

Elmārs: Un tu vēl trenējies trīsreiz nedēļā!

Ilona: Trenējos un vēl arī katru dienu eju staigāt pa mežu piecus kilometrus.

Vai arī Elmārs sporto? Kaut drusciņ, kompānijas pēc?

Ilona: Nē, viņš man uz mežu līdzi nenāk! Elmāram tādas lietas sākas no brīža, kad tiek pieņemts lēmums. Pašlaik viņš briest uz lēmumu. Taču jūtu, ka drīz būs līdz tam ticis!

Elmārs: Žēl, ka es līdz tam lēmumam neesmu ticis tik daudzus gadus...

Ilona: Tam ir vajadzīga disciplīna. Un es esmu disciplīnas cilvēks!

Elmārs: Nu re, esmu atradis to, ko dzīvē man vajadzēja visvairāk! Disciplīnas cilvēku! Mums kopā viss izdosies un būs forši, vai ne, sieviņ?!

Ilona: Protams!