Mīlgrāve par jauno popmūzikas balvu "Gamma": kāpēc valsts iestādes atbalsta balvu bez nolikuma un skaidrības par tās kvalitāti?

Kā pauda Mīlgrāve, kura organizē populārās mūzikas balvu "Zelta mikrofons", valsts un mūzikas nozares organizācijas parakstītā memoranda saturu viņa nevar novērtēt, jo nav to lasījusi, tādēļ Mīlgrāvei pagaidām neesot skaidrs, kāds ir "sadarbības mērķis", "paredzamais rezultāts". No pašas vadītās balvas pasniegšanas viņa atteikties negrasās.

"Rodas jautājums, kāpēc valsts iestādes pievienojušās balvai, kuras nolikums vēl neeksistē, un par kuras kvalitāti valsts iestādes vēl nav pārliecinājušās?! Iespējams, ka tas ir PR gājiens. Tā kā valsts organizācijas tiek finansētas no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tās strādā visas sabiebrības interesēs, un ar tām sadarboties var ikviens organizators un autors, un tam nav nepieciešams speciāls memorands," klāstīja Mīlgrāve.

Vienlaikus viņa pozitīvi vērtēja vēlmi veicināt izpratni par intelektuālo īpašuma jomu Latvijā. Mīlgrāve pieminēja, ka savulaik kopā ar mūzikas producentiem, izdevējiem un izplatītājiem, kas apvienojušies organizācijā LaMPA, tika uzsāktas un vairākus gadus īstenotas plašas intelektuālā īpašuma aizstāvības aktivitātes, piemēram, "Roks pret pirātismu", apmācības tiesnešiem, izmeklētājiem un policistiem.

Viņasprāt, ikvienas jaunas ceremonijas uzsākšana mūzikas jomā saasina konkurenci par resursiem - to organizēšanai nepieciešamajiem valsts un privāto sponsoru līdzekļiem, kas valstī ir ierobežoti. LaMPA valdes locekle akcentēja, ka Latvija nav ne ASV, ne Lielbritānija, un Latviju nevar salīdzināt ar citām lielvalstīm, kurās ir pieejami daudz lielāki finanšu resursi.

Mīlgrāvei uzsvēra, ka konkurence nes arī pozitīvus ieguvumus. Tā sekmē kvalitātes paaugstināšanu, izņemot, ja valsts un autoru kopīgi nopelnītie publiskie līdzekļi tiek izmantoti, lai veidotu konkurenci ar privātajiem, tādā gadījumā var izveidoties negodīga, tirgu kropļojoša konkurence, kas nenoved pie kvalitātes uzlabošanas.

"Esam runājuši ar "Zelta mikrofons" žūriju un vairāki mūziķi man ir teikuši, ka mūziķi un producenti šajā situācijā, kad ir citas balvas, ir tikai ieguvēji - vairāk iespēju parādīties televizoru ekrānos un masu medijos - lielāka publicitāte, taču pagaidām mūzikas nozare daudz neko nezina par topošo balvu, vēl nav tās nolikuma, nedz arī citas informācijas," pauda "Zelta mikrofona" rīkotāja.

Viņa klāstīja, ka "Zelta mikrofons" ir ilgtspējīgs un sevi pierādījis zīmols gandrīz 30 gadu garumā, un tā ir šīs ceremonijas vērtība. Pēc Mīlgrāves paustā, "Zelta mikrofons" atšķirībā no citām balvām balstās profesionālas žūrijas vērtējumā.

"Mēs biedrībā LaMPA ļoti nopietni domājam par "Zelta mikrofons" nākotni un kvalitāti. Esam rūpīgi izvērtējuši līdzšinējo pieredzi, vairākkārt apspriedušies ar žūriju, un patlaban ļoti aktīvi strādājam, lai "Zelta mikrofons 2025" būtu vēl interesantāks, prestižāks, piesaistītu vēl plašāku skatītāju loku," solīja Mīlgrāve. Viņa norādīja, ka līdz ceremonijai plānots pasākums, kas būs veltīts profesionālām tēmām, kas interesē mūziķus, producentus un ar mūzikas nozari saistītu produktu un pakalpojumu ražotājus.

"Nesen žūrija, kurā ir teju pussimts Latvijā vadošie mūzikas eksperti - mūziķi, producenti un mūzikas žurnālisti -, un biedrība LaMPA apstiprināja "Zelta mikrofons 2025" nolikumu, un drīz sāksim pieņem konkursam darbus. Mēs izvērtējam ierakstus. Tas ir mūsu darbības lauks. Visu žanru albumi un dziesmas, videoklipi un koncertieraksti, radio hiti un debija. To darām jau 29.gadu un turpināsim," apņēmības pilna pauda LaMPA valdes locekle.

Valsts un nozares organizācijas 26.septembrī, parakstot sadarbības memorandu, vienojās par savstarpēju sadarbību un līdzdalību mūzikas nozares attīstības veicināšanā un arī balvas "Gamma" jeb "Gada augstākais mūsdienu mūzikas apbalvojums" organizēšanā.

Tiek norādīts, ka balva "Gamma" ir ne tikai apbalvošanas pasākums kā atsevišķs notikums nozarē, bet nepārtraukts process, kurā nozares dalībnieku radītais tiek publiski atspoguļots radošās darbības izvērtēšanas periodā gada garumā. 

"Gamma" apbalvošanas ceremonijas pasākuma norise ir ieplānota 2025. gada pavasarī.