"Beidzot esmu patiešām laimīga!" - kolorītā Kombuļu Inese sākusi jaunu dzīvi
“Kad esi nonācis dzīves bezcerīgākajā punktā, kad esi jau padevies, tad pēkšņi saņem dāvanu par visām iepriekšējām ciešanām! Jā, liktenis man šajā dzimšanas dienā pasniedzis lielisku dāvanu,” savā 45. jubilejā gavilē mūziķe Inese Saulīte, ko Latvijā vairāk pazīst kā Kombuļu Inesi.
Viņai nesen apritēja 45 gadi, un dzimšanas dienu Inese nosvinēja Īrijā kopā ar savu mīļoto Ingu, ar kuru iepazinās pirms deviņiem mēnešiem. Beidzamie pieci gadi Inesei bija vieni no drūmākajiem dzīvē. “Taču šis gads man ir kaut kas pavisam īpašs! Esmu ļoti pozitīvi noskaņota – gan pret dzīvi, gan pret sevi, gan visu pārējo pasauli. Man tiešām dzīve beidzot ir sakārtojusies!” žurnālam "Kas Jauns" priecīga teic Inese Saulīte.
Melnā josla pārvarēta
Ja Inesei 40 gadu dzimšanas dienā šķita, ka turpmāko dzīvi nāksies pavadīt vientulībā – viņa bija viena, bez attiecībām un toreiz dzimšanas dienu svinēja kopā ar draudzenēm –, tad tagad viss ir mainījies. “Pēdējo piecu gadu laikā dzīve mani tā sita, kā visos iepriekšējos 40 gados kopā. Piedzīvoju visdažādākos likteņa pavērsienus – vispirms kovida laika pārdzīvojumi, tad piecietu vientulību, pēc tam izgāju cauri varmācīgām attiecībām, pilnībā pārtraucu savas radošās aktivitātes – ne vairs dziedāju, ne radīju jaunas dziesmas, pat pārdevu sintezatoru un visu muzikālo aparatūru.
Vienu brīdi šķita, ka melnā josla ir garām, jo satiku puisi, šķita, ka tajās attiecībās būšu laimīga, taču nē – mani atkal nogrūda dzīves dziļākajā bedrē, noliekot uz ceļiem, jo piedzīvoju varmācību.
Līdz beidzot liktenis saka – pietiek man ciest! Jābūt laimīgai!” stāsta Inese.
Dzīve pilnībā mainījās aizvadītā gada nogalē, kad Inese nejauši iepazinās ar kādu puisi, ar kuru tagad dzīvo kopā. “Atkal parādījās dzīvesprieks, atgriezās vēlme dziedāt un uzstāties. Piemēram, tagad gatavojos izdot savu dzejoļu grāmatu, kurā būs vairāk nekā 100 manis sacerētu dzejoļu, atkal esmu iegādājusies sintezatoru, strādāju pie jauna dziesmu albuma, gatavojos uzstāties... Esmu laimīga! Un esmu gatava atkal spīdēt. Kā jau Inese Saulīte! Jo drūmi mākoņi mani vairs neaizklāj. Mans sapnis ir katru nākamo dzimšanas dienu sagaidīt ar šādām šodienas izjūtām.”
Pat nenojauta, ar ko iepazinies
Ar Ingu Inese sapazinās pavisam nejauši. “Kad biju pārcietusi deviņu mēnešu teroru un vardarbīgas attiecības, sapratu, ka laikam jau vairs jaunas attiecības savā dzīvē neveidošu, ka būšu viena pati, dzīvošu sev un bērniem. Un tad pēkšņi vienā dienā man vēstuli atrakstīja Ingus. Sākām sarakstīties, viņš stāstīja, ka sieva viņu pametusi, ka dzīvo viens, un arī es viņam rakstīju, ka esmu pamesta, dzīvoju viena... Parasti jau cilvēki iepazīstas ballītēs, bet mūs kopā saveda līdzīgs liktenis un dvēseles nelaime. Mums katram bija savas bēdas, bet tās stipri mūs savienoja. Tā mēs sarakstījāmies, vārds pa vārdam, līdz pēc pāris mēnešiem viņš atbrauca ciemos. Tad arī sapratām, ka esam uz viena viļņa, ka mums ir kopīgs ceļš ejams. Ir jau tāds teiciens, ka mīlestība nav jāmeklē, tā atnāks pati, un beidzot to esmu pati piedzīvojusi! Pirms gada savā dzimšanas dienā ne mūžam nebūtu iedomājusies, ka šajā dzimšanas dienā būšu laimīga un kopā ar mīļoto cilvēku!” stāsta Inese.
Interesanti, ka viņas mīļotais nemaz nav zinājis, kas Inese ir par cilvēku. “Ingus patiešām nenojauta, ar ko ir iepazinies, ilgi baiļojos viņam pateikt, ka esmu tā Kombuļu Inese! Līdz viņam to pateica priekšnieks! Bet, nē, tas viņu nemaz nesabiedēja, tieši otrādi – Ingus mani motivē, iedvesmo un atbalsta manās radošajās izpausmēs. Reiz viņš teica: “Nemūžam nebūtu domājis, ka kādreiz būšu kopā ar Inesi Saulīti!” Bet mēs jau dzīvojam šodienai, tagadnei, nevis pagātnei, mani pagātnes notikumi viņu neinteresē. Un visaizraujošākais ir tas, ka mēs abi bērnībā esam dzīvojuši vienā novadā – Blīdenē. Pat tas mums ir kopīgs! Re, cik interesanti, kā liktenis pēc tik daudziem gadiem savedis kopā divus cilvēkus, kas bērnībā tepat vien viens otram blakus ir bijuši,” saka Inese Saulīte.
Vai gaidāmas kāzas?
Kopš decembra Inese dzīvo Īrijā pie sava mīļotā, ik pa laikam atbraucot uz dzimteni. “Ingusiņš strādā un strādā, bet, par spīti nogurumam, neaizmirst arī gādāt par mīlestību un laimi un smaidīt. Viņš ir ļoti centīgs un rūpīgs gan darbā, gan mājās. Viņam ir smags un atbildīgs darbs, strādā par bruģētāju, bet es viņu katru vakaru sagaidu mājās, savukārt brīvajos brīžos šad tad kopā kaut kur izbraucam, paceļojam. Viņš cenšas manis dēļ, un es ko tādu nebiju vēl pieredzējusi, ka cilvēks atdod sevi, lai tik es būtu laimīga! Ingus apgalvo, ka viņam pietiek ar to, ka es viņam esmu. 9. augustā paliks deviņi mēneši, kopš esam laimīgi kopā. Šis laiks ir paskrējis vēja spārniem, un tagad vien atliek izplānot kopīgus mērķus un kopīgus dzīves turpmākos plānus,” nosaka Inese, dodot mājienu, ka gaidāmas arī kāzas.
Arī par saviem bērniem, kuri palikuši Latvijā, Inese ir lepna un laimīga. “Viņi jau man ir pilngadīgi un patstāvīgi. Kaspars nupat pabeidza Liepājas Valsts tehnikumu un strādās par programmētāju, bet Gabriels – vidusskolu. Viņam, kamēr pašam vēl nav skaidrības par turpmākajiem dzīves plāniem, ir doma brīvprātīgi pieteikties obligātajā valsts aizsardzības dienestā. Gan viņš pats to grib, gan arī es domāju, ka tas ir pareizs lēmums ikvienam puisim. Šajā dienestā viņi varēs attīstīties gan fiziski, gan arī apgūs nepieciešamās iemaņas, lai aizstāvētu dzimteni. Jo kas gan cits mūs aizstāvēs, ja ne mūsu pašu jaunieši. Un tad jau pēc šī dienesta būs arī izkristalizējušies dzīves tālākie mērķi,” stāsta Inese, piebilstot: “Puikas ir pie vietas, līdz ar to varu arī dzīvot sev un domāt par sevi.”
Kombuļu Inese koncertē dzimšanas dienas ballītē
1. aprīlī vētraina ballīte norisinājās Vecrīgas atpūtas vietā „Radiobārs”, jo tur uzstājās ekstravagantā dziedātāja Inese Adario jeb Kombuļu Inese.
