Matīss Ozols kanoe airēšanu nomainīja pret aktiera profesiju
Nesen štata vietu atstājušais Jaunā Rīgas teātra aktieris Matīss Ozols saņem arvien vairāk piedāvājumu kino lomām. Uz lielajiem ekrāniem viņš redzams jaunajā daudzsēriju filmā "Padomju džinsi". Tāpēc bijusī nodarbošanās ar kanoe airēšanu nu ir atstāta pagātnē.
Matīss Ozols dzimis un audzis Jelgavā. Viņš ir no 11 bērnu ģimenes, jaunākajam brālim Druvim ir tikai trīs gadi. Kuplā ģimene – gan brāļi un māsas, gan vecāki – atbalsta Matīsa ieceres, bet viņš uzsver, ka visu vēlas sasniegt pats saviem spēkiem. “Es taču nekļūstu ar to īpašāks, ka nāku no tik lielas ģimenes. Tas man nedod plusa vai mīnusa punktus. Esmu pieaudzis cilvēks, dzīvoju Rīgā un īrēju sev dzīvokli. Es jau pats veidoju savu ģimeni. Laiks tam pieslēgties, nevis manai bērnībai,” tā saka 23 gadus vecais aktieris.
Lai arī bijis talantīgs kanoe airēšanā, Matīss teic, ka labprāt to vairs vispār nepieminētu: “Jo es vairs nenodarbojos ar sportu profesionālā līmenī.” Taču, vaicāts, vai tad sportiskā disciplīna un fiziskais rūdījums nepalīdz arī aktiera profesijā, kad var uz skatuves izturēt lielāku slodzi, Matīss apstiprina, ka, protams, tā ir taisnība: “Noteikti, ka sports man ir palīdzējis, tas ir iedevis ne tikai disciplīnu, bet arī pašapziņu, drosmi, spēku. Bet profesionālajā sportā ir jāmāk balansēt, jo pārāk liels darbs ar ķermeni atņem enerģiju darbam ar prātu un garīgo attīstību. Esmu pilnībā aizgājis prom no sporta, esmu izdarījis savu izvēli par labu aktiera profesijai. Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka šobrīd varu dēvēt sevi par aktieri.
Es nemaz nevēlētos, lai man padodas itin viss, jo tas varētu būt lielākais lāsts. Ceru, ka spēšu nodoties tikai vienai nodarbei un tā būs saistīta vienīgi ar aktiermākslu uz skatuves vai kino.
Esmu ļoti pateicīgs visiem tiem, kas par mani labi domā un novērtē manas aktiera gaitas. Nevaru būt pateicīgāks par to, kur es esmu šobrīd dzīvē. Nebaidos teikt, ka emu ļoti laimīgs, un domāju, ka arī būšu turpmāk laimīgs ilgi... Aktiermāksla ir tas, ar ko es gribētu nodarboties, līdz atstiepšu kātus, līdz mana dzīve beigsies.”
Taujāts, vai tik jaunam cilvēkam jau jādomā un jārunā par dzīves beigām, aktieris skaidro savu nostāju: “Nāve ir viena no visinteresantākajām tēmām, par kurām domāt, jo mēs par to neko nezinām. Tā tik ļoti iepriecina, jo mēs nomirsim. Un paldies Dievam, ka mēs nomirsim. Tas padara dzīvi tik interesantu un tik vienreizīgu. Nāve piešķir jēgu.”
