Skandālā ierautas "Tutas lietu" lapsiņas. Cīņā par lupatu lelli iesaistās pat policija
Sabiedrībā izvērtušās karstas diskusijas ap bērnu raidījuma Tutas lietas galveno varoni Lapsu. Tās radītāja Marta Selecka uzskata, ka viņas ideja ir nozagta un tiek negodprātīgi izmantota lellīšu pakaļdarinājumos. Kā ir patiesībā? To pētījis žurnāls "Kas Jauns".
Ka šāda uzņēmējas Martas Seleckas sāpe pastāv, plašāka sabiedrība uzzināja pagājušajā nedēļā, kad kāda Laura Brencāne, sapņojot par savu māju, feisbukā publicēja lūgumu palīdzēt tikt galā ar parādsaistībām.
“Laura jau gadiem vilto Tutas lapsas un nereaģē uz lūgumiem to nedarīt un policijas brīdinājumiem… Man ir žēl par situāciju, bet šoreiz atturēšos ziedot,” komentārā pauda Marta, atklājot, ka lupatu mantiņu rūpalā Latvijā jau labu laiku norit cīņa par īsto un neīsto Tutas Lapsu.
Komentāros Seleckai vairāki sociālo tīklu lietotāji aizrādījuši, ka lapsas piegrieztne esot brīvi klejojusi interneta plašumos vēl ilgi, pirms parādījās raidījums Tutas lietas. Līdz ar to tas, kurš no kā ir “aizņēmies” vai taisa pakaļdarinājumus, “ir labs jautājums”. "Kas Jauns" skaidro, kam pieder Latvijas bērnu iemīļotais rotaļu dzīvnieks.
Tutas Lapsas stāsts
"Tutas lietu" mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka raidījums ir radies 2018. gadā, kad Martas Seleckas vadībā kopā sanāca vairāki TV un kino nozarē strādājoši jaunie vecāki ar domu radīt bērniem mīļu un izglītojošu raidījumu latviešu valodā. Raidījuma galvenā varone ir Lapsa kopā ar Tutu, kuru atveido Latvijas Nacionālā teātra aktrise Liene Sebre.
Kopumā raidījumam uzfilmētas 12 sezonas, to skatoties aptuveni 200 000 latviešu bērnu visā pasaulē. “Tolaik vēl nezinājām, kā pārraide izskatīsies, taču viens bija skaidrs – Tutai ir vajadzīgs sarunu biedrs,” atceras Marta un bilst, ka tolaik budžets seriālam nebija liels, līdz ar to otru aktieri algot nebija iespējas. Tā radās doma, ka Tutas sarunu biedrs varētu būt Lapsa.
Marta skaidro, ka komandai bija ļoti svarīgi, kā izskatīsies lapsiņa. Tāpēc viena no galvenajām prasībām bija, ka rotaļu dzīvniekam jābūt izteiksmīgam profilam, lai tas kadrā izskatītos labi. Lapsas dizainu, piegrieztni un vizuālo tēlu ir izstrādājusi rotaļlietu māksliniece. “Toreiz, kad tapa pirmā Lapsiņa, nevienam no mums nebija pārliecības, vai kādam tā būs vajadzīga un vai to kāds vispār gribēs pirkt,” pasmaida Marta.
Kur pieprasījums, tur piedāvājums
Šobrīd "Tutas lietu" mājaslapā ir iespējams iegādāties ne tikai dažādas krāsas Lapsiņas, bet arī Āpšus, drēbes, grāmatas, spēles ar seriāla varoņiem. Sākotnēji tās tika šūtas ar rokām, tagad tās tiek rūpnieciski izstrādātas. Viena rotaļu dzīvnieka cena ir no 35 līdz 38 eiro, kas ne visiem vecākiem ir pa kabatai. Tāpēc nav brīnums, ka līdz ar lielo interesi par Lapsu ir parādījušies arī tie, kas par kāroto rotaļlietu prasa draudzīgāku samaksu. Piemēram, Laura šūtās lapsiņas piedāvā par 20 eiro gabalā.
Marta atzīst, ka viņai nav nekas pretī, ja mammas uzšuj vai uztamborē savam bērnam Tutas Lapsu, taču citādāk ir, ja no tā tiek taisīts bizness peļņas nolūkos, ignorējot intelektuālā īpašuma tiesības. Viņasprāt, tieši tāds ir arī stāsts par esošo situāciju ar Lauru. “Mēs ["Tutas lietu" veidotāju komanda] esam daudz diskutējuši ar Lauru, atkārtoti lūguši, lai viņa pārtrauc, taču bez rezultātiem. Ir bijušas arī iepriekš situācijas, kad kāds ir taisījis mūsu Lapsas kopijas, bet cilvēkiem nav bijis nojausmas, ka viņi pārkāpj likumu un autortiesības, kamēr mēs viņiem neesam aizrādījuši. Taču šajā gadījumā viņa zina, ir informēta, bet vienalga turpina to darīt,” atklāj Marta.
“Esmu aizņēmusies tikai kabatu!”
Žurnāla "Kas Jauns" uzrunāta, Laura Brencāne skaidro, ka lapsas piegrieztni esot iegādājusies tiešsaistes tirdzniecības platformā "Etsy" no kādas poļu rotaļlietu meistares aptuveni pirms sešiem gadiem. “Pirmo lapsu es uzšuvu savai meitai,” stāsta Laura un piebilst, ka līdz brīdim, kad bērnudārzā kāds no bērniem nenosauca to par Tutas Lapsu, viņa par tādu nebija neko dzirdējusi. Laura arī uzsver, ka netirgo savas radītās rotaļlietas kā Lapsas, bet gan kā rotaļu zvērus. Tāpat esot redzamas arī vizuālas atšķirības starp raidījuma varoni un Lauras šūtajām. Atšķirība esot gan krāsās, gan arī izpildījumā – rotaļu zvēri ir šūti ar rokām, neizmantojot audumu salikumus, kādi ir “oriģinālajai Lapsai”.
Laura norāda, ka ne tikai šuj rotaļlietas, bet bieži vien pie viņas nonāk arī rotaļlietas, kuras nepieciešams salabot. Un Tutas Lapsas nav izņēmums. “Labojot Lapsas, esmu ievērojusi, ka piegrieztnes ļoti atšķiras – tajā, ko izmantoju es, ir mazāk detaļu. Tāpat ir atšķirības izpildījumā, piemēram, šai Lapsai acis ir savienotas ar vienu diegu. Proti, tās ir iešūtas stingri ar vienu diegu cauri pildījumam rotaļlietas galvā. Savukārt es savām katru aci piešuju atsevišķi ar diegu divpadsmit kārtās,” stāsta Laura. Viņa “godīgi atzīstas”, ka vienīgā detaļa, kuru viņa ir aizņēmusies no Tutas Lapsas, esot kabata. Taču citādi rotaļu zvēri esot pat ļoti atšķirīgi.
Tiesības uz Lapsu
Marta neslēpj, ka rotaļlietas izstrādē ir ieguldīts ne mazums laika, darba un naudas, tāpēc “ir ļoti sāpīgi, ka kāds vienkārši tā paņem bez atļaujas un lieto to”. Viņa norāda, ka Tutas Lapsa ir reģistrēta Patentu valdes datubāzē – gan kā preču zīme, gan arī kā dizaina paraugs. Patentu valdes mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka "Tutas lietu" preču zīmi un Lapsas dizaina paraugu Selecka ir reģistrējusi 2019. gada jūnijā.
Arī Patentu valdes pārstāve Ella Petermane žurnālam "Kas Jauns" apstiprina, ka tiesības uz dizainu un preču zīmi pieder Martai Seleckai. “Dizaina paraugs pēc būtības ir kādas lietas ārējais izskats. Pastāv virkne normatīvo aktu un regulu, kas nosaka, kas ir viltojums, atdarinājums vai sajaucami līdzīgs.To, vai tas ir pakaļdarinājums, var noteikt tiesa vai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome. Līdz tam tie [oriģināls un pkaļdarinājums] ir sajaucami līdzīgi objekti. Un šajā gadījumā viņas [Lauras] rotaļu zvēri ir būtībā viens pret viens ar Tutas Lapsām, līdz ar to tas ir uzskatāms par pakaļdarinājumu,” skaidro Petermane, piebilstot, ka esošajā situācijā tas tiek vērtēts kā cita cilvēka intelektuālā īpašuma aizskārums. Patentu valdes pārstāve arī uzsver – ņemot vērā, ka tas ir reģistrēts zīmols [Marta ir reģistrejusi preču zīmi "Tutas lietas" un dizainparaugu Tutas Lapsas], nevienam bez atļaujas nav tiesību ražot šādas rotaļlietas!
Vēršas arī policijā
Runājot par situāciju ar pakaļdarinājumiem, Marta norāda, ka sūdzības ir sniegtas gan Patentu valdē, gan policijā. Tiesa gan, tas diez ko nav līdzējis. “Policijā mums ieteica vērsties tiesā, taču es tam neredzu jēgu – tas ir liels laika un naudas resursa patēriņš, kam man nav nedz vēlmes, nedz spēka. Šobrīd es vienkārši esmu samierinājusies ar to, ka ir šādi cilvēki, kas taisa Lapsas pakaļdarinājumus,” pauž Marta.
Savukārt Laura norāda, ka tiesvedība ir bijusi rakstiskā formā un viņai ir nācies samaksāt vairāk nekā 200 eiro lielu naudas sodu. Uz jautājumu, vai ir mēģināts panākt kādu kompromisu ar zīmola īpašnieci, Laura atbild, ka līdz brīdim, kamēr viņai neatnāca pavēste no tiesas, komunikācija ar Tutas lietu komandu bijusi “visai neliela un ļoti gausa”. Laura arī norāda, ka līdzīgus apvainojumus par autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem ir saņēmusi ne tikai viņa – poliete, no kuras savulaik Laura nopirka Lapsas piegrieztni, vairs tās netirgojot tieši šā iemesla dēļ.
Interneta komentāros pavīdējuši arī pārmetumi "Tutas lietu" zīmolam, ka Lapsas tiekot ražotas Ķīnā. Arī Laura atzinās, ka, labojot “oriģinālus”, ievērojusi kabatas iekšienē birku ar uzrakstu "Made in China". Atbildot uz jautājumu, kur tiek šūtas Tutas Lapsas, Marta nenoliedz, ka ir bijuši mēģinājumi uzsākt ražošanu Ķīnā. “Pirms trīs gadiem bija viens mēģinājums sadarboties ar Ķīnas ražotāju, taču garie piegādes termiņu un cena nebija apmierinoša, tāpēc tagad ražojam tikai Latvijā,” uzsver Marta. Viņa piebilst, ka ir arī bijusi sadarbība ar lietuviešu ražotājiem, bet tā beidzās, jo Latvijā bija iespējas palielināt ražošanas apmērus.
Apgrozījums virs miljona, peļņa krietna
Kā tad Martai Seleckai klājas ar lapsu, drēbju, grāmatu, spēļu un citu nieku, uz kurām ir "Tutas lietu" simbolika, tirgošanu?
Lūkojot "Lursoft" datu bāzē, redzams, ka Seleckai pieder 70 procenti no SIA "Ausma Media", kas reģistrēta 2019. gada februārī. Pārējie firmas 30 procenti ir Martas brāļa Imanta Žūriņa īpašumā. Lai gan pie SIA darbības veidiem norādīta vien “kinofilmu, videofilmu un televīzijas programmu producēšana”, "Tutas lietu" mājaslapā skaidri redzams, ka arī veikalu kūrē "Ausma Media". Un šī uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedzis gandrīz 1,17 miljonus eiro, peļņa bijusi 122,5 tūkstoši eiro. Tāpat SIA nav vairījusies saņemt atbalstu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu ietvaros.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
