No "Talantu fabrikas" būra līdz Eirovīzijai - interesantākie fakti par Dona dzīvi un karjeru

Pirms desmit gadiem Dons atzinās, ka viņš ļoti reti apskata pagātnes kartītes. Tad nu palīdzēsim viņam atgriezties senākā un nesenākā pagātnē, atgādinot Donam un viņa talanta cienītājiem interesantus faktus no mūziķa dzīves.

Ar mongoļu asinīm

Dons piedzima 1984. gadā Saldū, uzauga Brocēnos, turklāt mūziķa senčos esot pat mongoļu asinis. “Tēvs dzima kā baltkrievs un uzauga Baltkrievijā. Viņš ar lepnumu man, puikam, kādreiz stāstīja, kā atbraucis uz Latviju, iemīlējies šajā valstī un uzreiz iemācījies latviešu valodu. Tēvs dziedāja korī,” par savu nu jau aizsaulē aizgājušo tēvu atceras Dons. Savukārt dziedātāja mamma pirmos septiņus dzīves gadus nodzīvoja Sibīrijā, Omskas apgabalā, bet, esot jau Latvijā, dziedāja Zigmara Liepiņa ansamblī "Santa".

“Bērnībā laikam biju palaidnis, kaut pašam likās, ka visu daru pareizi, lai gan, piemēram, skolotāji bija neapmierināti ar manu podu gāšanu. Saviem vecākiem biju ceturtais no pieciem bērniem. Vecāki vienmēr teica, cikos jābūt mājās, bet man bija pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā,” atceras mūziķis, kurš savulaik mācījies par konditoru.

Fabrikas talants

Latvija par Dona eksistenci uzzināja 2003. gadā, kad viņš bija pirmā muzikālā šova "Talantu fabrika" viens no dalībniekiem. Dons šovā izcēlās ar savu lecīgumu, uz viņu acis meta vairākas meitenes (tostarp Karlina un Soho, kura pat izteicās, ka Dons ir kā gaiss, bet bez gaisa viņa nespēj dzīvot), taču ar viņu īpaši sadzīvot nespēja Jeremy – Jānis Polis.

Par "Talantu fabrikas"laikiem Dons teicis: “Bieži par to nedomāju un nekavējos atmiņās. Tas laiks man atgādina vidusskolu, šova koncertus, kuros bija daudz dūmu un lielās grima kārtas, kas tika mums liktas uz sejas. Arī to, ka varējām ēst picas, cik vien spējām apēst. Un pigori, ko taisīju...”

Varēja būt Pols

Patiesībā Donu sauc Artūrs Šingirejs, bet savu muzikālo pseidonīmu Dons viņš pieņēma "Talantu fabrikā", turklāt pats to izvēlējās. “Fabrikas laikā vajadzēja kādu iesauku, un es paņēmu šo. Donu es izdomāju pats, atceros, bija pārdomas – Dons vai Pols? Un tad izspriedu, ka Dons būs skanīgāks. Man patīk, no tā atteikties negrasos. Protams, mani vairāk sauc par Donu, retāk par Artūru,” skaidro mūziķis.

“Es būšu slavens!”

2005. gadā "Talantu fabrikā" Dons paziņoja, ka pēc 15 gadiem viņš būs pasaulslavens dziedātājs. Izrādās, mērķtiecīgs viņš bija jau bērnībā, jo tad esot teicis, ka viņa īstā vieta būs skatuve, ka nodarbosies ar mūziku, dziedās. Vismaz tā bērnības sapņus Donam esot atgādinājusi mamma.

Un ko Dons tagad domā par "Talantu fabrikā" izteikto? “Jaunības maksimālisms! Tagad ar tādu smaidu skatos uz to... Jaunības maksimālisms ir labi, to vajag saglabāt, tam pieķerties, un turēt to pavadiņā. Bet reizēm racionālā domāšana nāk par labu, jo īpaši vīriešiem. Toreiz man bija vien 18 gadu… Ļoti labi, ka noliku sev mērķus; tie arī bija mans virzītājspēks. Atceroties to laiku... Domāju, ka tagad es to neteiktu skaļi, bet tiektos uz to. Kas zina, kā būs nākotnē,” nesen klāstīja Dons, kurš 2008. gadā kādā intervijā izteicās, ka jau pēc 15 gadiem apņēmies kļūt par pasaules klases izpildītāju, bet 45 gadu vecumā – izdot savu 15. albumu. Tagad pagājuši 12 gadi, Dons Latvijā par savu mūziku saņem vienu balvu pēc otras, viņam šogad apritēs 40, un šopavasar klajā nāks jau desmitais viņa albums. Tā ka – vēl ir laiks īstenot mērķi pilnībā!

Dons un sievietes

Meitenes uz randiņiem Dons sācis vest trīspadsmit četrpadsmit gadu vecumā. Turklāt ne jau uz kafejnīcām, bet garās pastaigās uz BMX trasi! Tīņa gados viņš piedzīvoja arī pirmo nelaimīgo mīlestību, šķiršanās notikusi tieši Valentīndienā, un tad licies, ka nekad vairs negribēsies svinēt šo mīlētāju dienu.

Esot "Talantu fabrikā", Dons saskatījās ar šova dalībnieci Lindu Kalniņu jeb Lily. Abi visai ātri kļuva par saldāko pārīti Latvijā, 2010. gadā slepus apprecējās un pārcēlās uz Londonu, kur Dons naudu pelnīja kā menedžeris apģērbu veikalā. Pēc trim gadiem Dons un Lily izšķīrās. “Tā tam bija... tā tas vienkārši notika. Mēģinājām... bet, domāju, ir labi tā, kā ir,” nesen par šīm attiecībās izteicās Dons, kura dziesma "Pēdējā vēstule" tika sacerēta kā atvadas no mīļotās sievietes, jo Dons Lily mīļi dēvēja par susuriņu...

Šķiršanās no Lily Donam likusi iemācīties nepieķerties ne lietām, ne cilvēkiem. Bet kopš šīs pieredzes pagājis ilgs laiks – kā tagad Donam ir mīlas frontē? “Jā, esmu attiecībās, taču netaisos tās iztirzāt, un tas nav mans pienākums. Pirmās attiecības bija publiskas, ar to man dzīvē ir pieticis,” pirms pāris gadiem intervijā atzina mūziķis, kurš tad sabiedrībā izgāja ar modeli Madaru Mālmani.

Art Green jeb laušanās pasaules apritē

Patiesībā Dons nav Artūra vienīgais muzikālais pseidonīms, viņš, kad devās uz Angliju, sevi nosauca par Art Green, kas bija vēlākā skatuves vārda Art Singer priekštecis, kas saīsināts no mūziķa vārda un uzvārda.

2007. gadā Dons sāka veidot starptautisku karjeru, mūzikas gadatirgū Kannās startējot ar pseidonīmu Art Green un tur ieinteresējot britu šovbiznesa darboni Čārlzu Fosketu – Ringo Stāra un Pola Makartnija producentu. Interesanti, ka pēc tam, kad 2008. gadā Dons pārstāvēja Latviju "Jaunajā vilnī" (atlasē izgriežot pogas pat Lindai Leen un Amber) un jauno izpildītāju konkursā ieguva ceturto vietu, par viņa talantu ieinteresējās Krievijas šovbiznesa haizivis. Jau mēnesi pēc konkursa Dons parakstīja līgumu ar producentam Josifam Prigožinam piederošo ierakstu kompāniju "NoxMusic", un līgums paredzēja iespaidīgu atbalstu Dona iekļūšanai Krievijas šovbiznesā – vairāku albumu producēšanu un izdošanu, kā arī koncertturnejas Krievijā. Taču, kā toreiz runāja Latvijas mūziķu aprindās, Dons esot šo līgumu izmetis miskastē, jo nevēlējies vergot kaimiņzemes producentiem.

Cīņas sporta lietpratējs

“Ja man ir dots ķermenis, man tas ir kaut cik jākopj,” uzskata Dons. Un, ja nebūtu kļuvis par mūziķi, viņš, visticamāk, nodarbotos ar sportu un būtu treneris. Turklāt līdz kautiņam ar Donu labāk nenonākt, jo viņš zina, kā sevi un citus aizstāvēt.

Donam sports ir nepieciešams labai pašsajūtai, nevis tikai tādēļ, lai uzlabotu izskatu. Dons nodarbojas ar jogu, regulāri apmeklējis TRX (piekares treniņu sistēma) un trenējies pat sambo, taizemiešu boksā, kikboksā un boksā pie Eiropas čempiona kaujas sambo Artūra Čerņavska. “Jau bērnībā aizrāva cīņas sports – apmeklēju gan karatē, gan džudo nodarbības, gan trenējos boksā,” pirms vairāk nekā desmit gadiem klāstīja Dons, uzsverot, ka trenējas tikai paša prieka pēc, nevis – lai cīnītos ringā vai uz paklāja: “Man tas nav vajadzīgs. Ne par kādu naudu mani nepierunātu uz cīņu. Man nav svarīgi pārbaudīt, cik meistarīgs esmu vai neesmu.”

Apmeklē šaha skolu

Kad 2013. gada pavasarī Dons izlaida trešo soloalbumu "Signāls", tā vāciņa dizains bija kā melnbalts šaha laukums. Un tam bija savs iemesls – tobrīd šahs kļuva par mūziķa lielo aizraušanos. “Patiesībā viss šis albums tapa, spēlējot šahu. Spēlēju to ļoti nopietni un pat apmeklēju Rīgas Šaha skolu. Mans skolotājs teic, ka pašlaik esmu 3. sporta klases līmenī. Taču man patīk spēlēt šahu ne jau tādēļ, lai gūtu titulus vai sasniegtu meistara līmeni, bet gan prieka pēc. Šahs mani aizrauj, tā ir aizraujoša spēle – katram sava armija, ko vest cīņā,” skaidroja Dons.

Izgājis klusēšanas meditāciju

Atsakot dalību Raimonda Paula dziedāšanas svētkos, Dons 2014. gadā piepildīja sapni un devās uz Indiju, tiekot uzaicināts 1000 jūdžu ekspedīcijā. Mājās gan viņš neatgriezās kopā ar ceļabiedriem, bet palika Indijā, lai izietu vipassanas kursu. Tā ir desmit dienu klusēšana un meditācija, turklāt ar samazinātu, pamatā veģetāras pārtikas devu. Saskaņā ar vipassanas mācību desmit dienas jāievēro pilnīgs klusums, jāizvairās no jebkāda fiziska kontakta ar citiem kursa dalībniekiem, jāatsakās no tikšanās ar pretējā dzimuma pārstāvjiem un nogalēšanas (attiecas arī uz kukaiņiem). Vipassanas laikā Dons cēlies pulksten četros no rīta, tad (izņemot pusdienu pārtraukumu, kurā bijusi vienīgā pilnvērtīgā ēdienreize dienā) desmit stundas sēdējis uz īpaša spilventiņa meditāciju telpā, iedziļinoties savās domās un klausoties, ko videolekcijās stāsta guru. Un pēdējās dienās “sakārtojies” tik tālu, ka spējis pat nedomāt…

Svētkos uzsien prievīti

Dons nekad nav izcēlies ar spilgtiem un ārišķīgiem skatuves tērpiem, viņš ar tiem nenovērš uzmanību no paša galvenā – savas mūzikas un lieliskās balss. Viņš uz skatuves kāpj, ģērbies vai nu T kreklā, vai žaketē, bet pirms desmit gadiem Donam bija patiešām kāds iecienīts apģērba aksesuārs – prievīte.

Piemēram, vienā no "Jaunās talantu" fabrikas koncertiem Dons bija saposies gaiši zilā kreklā un ap kaklu apsējis prievīti. Mūziķis atklāja, ka prievīti liek īpašās un nozīmīgās dienās, un toreiz par iemeslu uzpucēties bijusi sava jaunā singla Pēdējā vēstule klajā laišana. “Prievīti sienu, kad man ir svētki. Tā daru jau kopš bērnības, kad to lika siet tēvs. Viņš teica, ka tas ir vajadzīgs, jo tādā veidā mēs izrādām mīlestību pret tautu un valsti. Lai arī tēvs bija baltkrievs, viņš pats ar ļoti lielu godu sēja prievītes un to iemācīja arī man,” atklāja Dons.

Dzīvo vienkārši

“Vispār manā dzīvē nav nekā sensacionāla – rakstu dziesmas un krāmēju čupā. Arī manā dzīvesvietā nav nekā sevišķa – ledusskapis, gulta ar palagu un sedziņu. Nav uz plaukta albumiņa ar bērnības bildēm, tas palika pie mammas. Rīts man sākas ar auzu pārslu biezputru. Man ļoti garšo. Pēc tam uz sporta zāli, bet studijās strādāju pēcpusdienās, vakaros, citkārt tur laiku pavadu līdz pat rītam,” – tā savu dzīvi reiz noraksturoja Dons.

Motociklu vasara

Pusaudža gados Dons interesējās par mopēdiem, viņu aizrāva mehāniskas lietas – varēja visu dienu kaut ko skrūvēt vai meklēt, kāpēc motoram nav dzirksteles. “76. markas benzīns kādreiz maksāja septiņus santīmus litrā, tētis iedeva desmit, varēju pusi bākas mopēdam pieliet un visu dienu vizināties. Ļoti patika šī brīvības izjūta, sēžot uz mopēda un braucot. Jutos kā putns uz asfalta. Vienmēr sapņoju, kā kādreiz sev nopirkšu "Harley-Davidson",” atceras Dons, kas pirms septiņiem gadiem bērnības sapni īstenoja.

“Mans motocikls nav tāds, ar kuru skriet, braucu pēc noteikumiem. Esmu pabraucis ar baiku, bet tas nav mans. Man ir čopers, liels mocis ar augstiem stūres ragiem,” saka Dons, piebilstot: “Cik varu, pabraukājos. Gadā nobraucu kādus 2000 kilometrus, kas īstiem motociklistiem vispār nav nekas.”

Bērnu mīlulis

Nu kurš bērns nezina omulīgo sniegavīru Olafu no animācijas filmas "Ledus sirds"! Bet vai zināt, ka tieši Dons bija tas, kas šo sirsnīgo, bērnu mīlēto varoni ierunāja un iedziedāja latviešu valodā? “Kaut ko tādu – tādas sajūtas, kā ierunājot šo lomiņu, – līdz šim nebiju piedzīvojis. Kaudze, milzīgs lērums pozitīvu emociju! Ļoti novērtēju šo iespēju, man tas ir kas ļoti, ļoti īpašs. Arī pirms tam biju iedziedājis kādas dziesmiņas Disneja multenēs, bet lomas ierunāšana – tas ar mani notika pirmo reizi. To darot, jutos tik pagodināts, tik laimīgs! Tā nosmējies nebiju ilgi! Četras stundas strādājot, smējos ik pa minūtei, tas ir C vitamīns uz nedēļu! Kaifs! Cilvēkiem, kas atbild par lomu ierunāšanu, teicu, ka labprāt to darītu vēl un vēl. Kaut par velti,” pirms desmit gadiem sajūsminājās Dons.

Videoklipā ar sašūtu galvu

“Es – pats sev kaskadieris,” smēja Dons pēc tam, kad 2020. gadā filmēja klipu dziesmai "Es nāktu mājās", par kuru saņēma "Zelta mikrofonu" par gada labāko videoklipu. Klipa režisors Papa Chi bija izdomājis, ka viss klipā notiks pretējā virzienā, turklāt Donam uz galvas tika liets kakao, viņš tika iepļaukāts, slānīts ar spilvenu, sists ar šķīvi, pret viņa galvu meta vāzi. Un, lai arī šī vāze bija speciāli taisīta no cukura, mūziķim tik un tā pārsita galvu. Kā rezultātā šķīda asinis, nācās braukt uz slimnīcu, kur brūcei uzlika sešas šuves. Filmēšana turpinājās pēc divām dienām, un tad jau Dons piedalījās ar pārsietu galvu, bet uz svaigajām šuvēm viņam uzlika marli, pārvilka ar to plēvi, jo atkal bija jālej kakao.

Eirovīzija ar trešo piegājienu

Šī nebija pirmā reize, kad Dons cer iekarot Eirovīziju. Pirmo reizi viņš mēģināja 2010. gadā, kad startēja ar Zigmara Liepiņa dziesmu "My Religgion Is Freedom", taču finālā ar pavisam maz punktiem piekāpās Aishas dziedātajai Jāņa Lūsēna dziesmai "What For?". Toreiz gan Zigmars, gan Dons, satriekti par netikšanu uz Eirovīziju, pat nepiedalījās banketā un steigšus pameta konkursa vietu. Savukārt 2014. gadā Dons ar paša dziesmu "Pēdējā vēstule" bija viens no Eirovīzijas favorītiem, un par konkurentiem viņam uzskatīja vien Olgu Rajecku un Samantu Tīnu. Taču pavisam negaidot superfinālā ielauzās dīvainā grupa "Aarzemnieki" ar savu "Cake to Bake", un, cik paradoksāli, par konditoru savulaik mācījušais Dons tikai par nieka 100 skatītāju balsīm zaudēja kūkas cepējiem, kas bija liels šoks pat bukmeikeriem.